zīst
Lietojuma biežums :
zīst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
PiemēriBet mazulis nezīda.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiZīst māti.
1.1.intransitīvs Turēt (ko, piemēram, pirkstu) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
PiemēriNo sākuma es kucēnu baroju, iemērcot pirkstu pienā un dodot viņam zīst no pirksta, jo viņš vēl nemācēja pats dzert.
Saistītās nozīmes
1.2.sarunvaloda Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
PiemēriRau, nāk man pretī jauneklis, smēķi zīzdams, nobijies, tikko Rīgā sācis dzīvot, par automehāniķi mācās, ielas nezina, ar tramvaju baidās braukt, tāpēc uz kojām iet ar kājām.
Saistītās nozīmesķuļķēt, suļķēt, kurināt, pīpēt, kvēpināt, smēķēt.
Stabili vārdu savienojumiZīst (arī sūkt) no pirksta.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit