zinātenis
zinātenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zinātenis | zināteņi |
| Ģen. | zināteņa | zināteņu |
| Dat. | zinātenim | zināteņiem |
| Akuz. | zināteni | zināteņus |
| Lok. | zinātenī | zināteņos |
Paziņa.
Saistītās nozīmespaziņa.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
paziņa1 — Cilvēks, ar kuru saista pazīšanās, ar kuru ir pazīstams.
pazīstams2.1 lietvārda nozīmē; formā: vīriešu dzimte, pamata pakāpe, noteiktā galotne; retāk formā: vīriešu dzimte, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne — Cilvēks, ar ko (kādam) ir vai ir bijusi samērā cieša, arī biedriska saskare.
Antonīmi
svešinieks1 — Svešs, nepazīstams cilvēks.
svešs1.2 lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne; retāk formā: pamata pakāpe, nenoteiktā galotne — Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Neskaidrs ↔ Būt stāvoklī: zināt1.2 — Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību).
Avoti: NeV, T