zināt | Tēzaurs

zināt

Lietojuma biežums :

zināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	zinu	zinām	zināju	zinājām	zināšu	zināsim
2. pers.	zini	zināt	zināji	zinājāt	zināsi	zināsiet, zināsit
3. pers.	zina		zināja		zinās

Pavēles izteiksme: zini (vsk. 2. pers.), ziniet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: zinot (tag.), zināšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: zinātu

Vajadzības izteiksme: jāzina

1.Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, zināšanas₂, informācija.

PiemēriMamma varbūt zinātu atbildi, bet diezin vai stāstītu.

Piemēri

Mamma varbūt zinātu atbildi, bet diezin vai stāstītu.
– Jūs taču nezinājāt adresi!
Turklāt, uz viņu paskatoties, visai nepārprotami bija skaidrs, ka viņš zina visu par visu.

Saistītās nozīmes

Hiponīmi

saprast_1.2 parasti kopā ar: "no" — Būt tādam, kam ir kādas zināšanas (kādā jomā).

Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu

Būt stāvoklī ↔ Darītājs (dzīvs): zinātājs₁ — Tas, kurš zin, kuram ir noteikta informācija.

Būt stāvoklī ↔ Neskaidrs: zinātība₁ — Stāvoklis, kurā piemīt zināšanas par to, kā kaut ko darīt.

Būt stāvoklī ↔ Stāvoklis: zināšana₁ — Stāvoklis, kurā kādam ir informācija.

Stabili vārdu savienojumiZināt kā vienreizvienu.

Stabili vārdu savienojumi

Zināt kā vienreizvienu frazēma — ļoti labi zināt.

Tulkojumiknow, cognize.

Tulkojumi

know, cognize, cognise

be cognizant or aware of a fact or a specific piece of information; possess knowledge or information about; "I know that the President lied to the people"; "I want to know who is winning the game!"; "I know it's time"

[Princeton WordNet 3.0]

1.1.kopā ar: darbības vārds, nenoteiksme Prast, mācēt (ko veikt, darīt).

PiemēriKā viņa zināja neuztraukties, paciest sāpes, izdarīt visu, kā nākas, cik labi vien varēdama?

Piemēri

Kā viņa zināja neuztraukties, paciest sāpes, izdarīt visu, kā nākas, cik labi vien varēdama?
Poļu zemnieki bilda, ka noteikumi ir “strogije”, bet, vaicājot, kāpēc tā, viņi nezināja paskaidrot.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

prast₁ transitīvs, sintaktiskā funkcija: modāls modificētājs vai patstāvīgs darbības vārds — Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.).

Hiponīmi

pieprast₁ — Prast, mācēt (parasti mazliet).

Hiperonīmi

jēgt₁ — Prast, mācēt; saprast, aptvert.

mācēt₁ — Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).

Tulkojumi

know

know how to do or perform something; "She knows how to knit"; "Does your husband know how to cook?"

[Princeton WordNet 3.0]

1.2.Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību).

Piemēri— Uz Grīziņkalnu bērns ceļu zina bez manis.

Piemēri

— Uz Grīziņkalnu bērns ceļu zina bez manis.
Cilvēki, kas pazīst Viktoru, zina viņa labdabību, sirsnīgo un vienkāršo raksturu.

Saistītās nozīmespazīt, pazīt.

Saistītās nozīmes

Hiponīmi

pazīt_1.1 — Būt iepazinušam (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.).

pazīt₁ — Būt tādam, kam (ar kādu) ir samērā cieša, arī biedriska saskare.

sazīt₁ — Pazīt.

Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu

Būt stāvoklī ↔ Neskaidrs: zinātenis₁ — Paziņa.

Tulkojumi

know

be familiar or acquainted with a person or an object; "She doesn't know this composer"; "Do you know my sister?"; "We know this movie"; "I know him under a different name"; "This flower is known as a Peruvian Lily"

[Princeton WordNet 3.0]

2.Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko).

Saistītās nozīmesapzināties, zināties.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

apzināties₁ — Izprast, apzināti izjust; zināt.

zināties₃ — Zināt (2).

redzēt_2.2 — Saprast, apzināties.

Hiponīmi

izjust_2.1 — Novērtēt, izprast emocionāli (piemēram, kādu parādību, kādas parādības, priekšmeta īpašību).

Hiperonīmi

just₃ — Noskārst, nojaust; apzināties.

nojēgt₁ — Noprast, apjēgt.

sajust₃ — Noskārst, nojaust; apzināties.

Saistīts ar

sajust_3.1 — Emocionāli uztvert, arī saprast un pārdzīvot (piemēram, kāda cita jūtas, attieksmi).

Aptuvenie sinonīmi

apliecināt₁ — Apstiprināt (kā esamību, patiesumu).

atzīt₃ — Apzināties (ko); apliecināt.

liecināt₃ lieto: pareti — Apliecināt (kādu faktu).

pierādīt₂ — Apliecināt; ļaut secināt.

sajēgt₁ — Saprast.

saprast₁ — Uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.

Stabili vārdu savienojumiNezināt (retāk zināt), kur grūst.

Stabili vārdu savienojumi

Nezināt (retāk zināt), kur grūst sarunvaloda — nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu kā daudzumu).
Nezināt ne rīta, ne vakara sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Neko nemācēt, nesaprast, nezināt.2. Būt pilnīgi zaudējušam sajēgu (parasti dzērumā).3. Būt ļoti pārsteigtam, priecīgam, laimīgam.
Nezināt, kur dēties sarunvaloda, frazēma — neziņai, kur palikt, patverties.

Tulkojumiunderstand, realize, realise.

Tulkojumi

understand, realize, realise, see

perceive (an idea or situation) mentally; "Now I see!"; "I just can't see your point"; "Does she realize how important this decision is?"; "I don't understand the idea"

[Princeton WordNet 3.0]

3.intransitīvs Rūpēties, gādāt (par kādu, par ko).

Saistītās nozīmesgādāt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

gādāt₂ intransitīvs — Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kādu) ar dzīvei nepieciešamo; rūpēties.

rūpēties₁ — Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kādam) labvēlīgus apstākļus; gādāt (2) par kādu.

Hiponīmi

aprūpēt₁ — Apgādāt un apkopt, arī apkalpot (kādu).

Tulkojumilook after, treat, care for, care.

Tulkojumi

(LV šaurāka nozīme) look after

keep under careful scrutiny; "Keep an eye on this prisoner!"

(LV plašāka nozīme) treat, care for

provide treatment for; "The doctor treated my broken leg"; "The nurses cared for the bomb victims"; "The patient must be treated right away or she will die"; "Treat the infection with antibiotics"

(LV plašāka nozīme) care, give care

provide care for; "The nurse was caring for the wounded"

[Princeton WordNet 3.0]

4.parasti formā: pavēles izteiksme Lieto, lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra, klausītāja uzmanību.

Piemēri– Zini, arī manā dzīvē notiek brīnišķas lietas.

Piemēri

– Zini, arī manā dzīvē notiek brīnišķas lietas.
Telefona būda arī, kā zini, krietnu gabalu no mājām.

Stabili vārdu savienojumiNu, (vai) zini. Zini (arī ziniet) ko.

Stabili vārdu savienojumi

Nu, (vai) zini kolokācija — saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam).
Zini (arī ziniet) ko — saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunas biedra uzmanību stāstāmajam

Stabili vārdu savienojumiDabūt zināt. Kas (to, arī to lai) zina, arī kas (nu) var zināt, arī ko (tur) var zināt.

Stabili vārdu savienojumi

Dabūt zināt kolokācija — izzināt, uzzināt.
Kas (to, arī to lai) zina, arī kas (nu) var zināt, arī ko (tur) var zināt — saka, ja nav droši zināms, ja šaubās.
Katrs bērns zina (arī prot, māk, var pateikt u. tml.) — saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Kaut (arī ja) tu zinātu — saka, ja grib pievērst sarunas biedra uzmanību teiktā svarīgumam.
Ko tu zini! sarunvaloda, kolokācija — saka, norādot uz sarunas biedra neinformētību, arī neizpratni (par ko).
Likties zināt — interesēties, arī rūpēties (par kādu, par ko).
Negribēt (ne, arī nekā) zināt kolokācija — neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
Nelikties (ne) zinot (biežāk (ne) zinis) frazēma — neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
Nevar zināt — saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties).
Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) sarunvaloda — saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt sarunvaloda — saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
Nezināt, kur acis likt; nezināt, kur savas acis likt frazēma — justies neērti, kaunēties, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
Nezināt, kur likties — Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
Piķis viņu zina; piķis viņu zin; piķis viņu sazina; piķis viņu sazin sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja kaut ko nezina, neizprot, ja ir vienaldzīga attieksme pret ko.
Velns zin; velns zina; velns sazin; velns sazina; velns to zin; velns to zina; velns to sazin; velns to sazina; velns viņu zin; velns viņu zina; velns viņu sazin; velns viņu sazina vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.2. Saka, akcentējot kaut kā nenoteiktību, neziņu par kaut ko.
Zināt (savu ceļu) frazēma — 1. Zināt iešanas, braukšanas virzienu (uz kurieni, kādu vietu).2. Zināt, kā rīkoties, arī būt skaidrībā par (savu) mērķi, uzdevumu u. tml.
Zināt kā (savus) piecus pirkstus sarunvaloda, frazēma — ļoti labi zināt.
Zināt mēru kolokācija — apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.

Avoti: LLVV, Lfv, TWN

Korpusa piemēri:šeit