kvēlot1.2 — Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
spīdēt1parasti formā: trešā persona — Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
Rodžers, laiski un laimīgi izstiepies, gulēja turpat pie kājām zālītē, pusauga kaķēni draiskojās pa ābeles zariem un ķerstīja saulē zeltainās sprikstis, kas zvīlēja uz zaļajām lapām.
