Paplašinātā meklēšana
Meklējam ārdīt.
Atrasts vārdos (64):
- ārdīt:1
- zārdīt:1
- apārdīt:1
- atārdīt:1
- daārdīt:1
- ieārdīt:1
- izārdīt:1
- noārdīt:1
- paārdīt:1
- saārdīt:1
- skārdīt:2
- skārdīt:1
- smārdīt:1
- spārdīt:1
- šķārdīt:1
- uzārdīt:1
- ārdītājs:1
- ārdīties:1
- aizārdīt:1
- pārārdīt:1
- sazārdīt:1
- apspārdīt:1
- apšķārdīt:1
- atspārdīt:1
- iespārdīt:1
- izskārdīt:1
- izspārdīt:1
- izšķārdīt:1
- nosmārdīt:1
- nospārdīt:1
- nošķārdīt:1
- pasmārdīt:1
- paspārdīt:1
- pašķārdīt:1
- saskārdīt:1
- saspārdīt:1
- sašķārdīt:1
- uzspārdīt:1
- aizsmārdīt:1
- aizspārdīt:1
- piesmārdīt:1
- piešķārdīt:1
- atārdīties:1
- Bezvārdīte:1
- izārdīties:1
- mīlvārdīte:1
- mīļvārdīte:1
- noārdīties:1
- paārdīties:1
- spārdīties:1
- šķārdīties:1
- uzārdīties:1
- aizārdīties:1
- izaārdīties:1
- mielvārdīte:1
- mīlvārdītis:1
- iespārdīties:1
- izspārdīties:1
- izšķārdīties:1
- nospārdīties:1
- paspārdīties:1
- spicbārdītis:1
- aizspārdīties:1
- ārdītājdarbība:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (200):
- apirt (Mazliet) izārdīties visapkārt.
- apkupate Ap siena gubu izārdītais siens.
- apgabane Ap siena gubu izārdīts siens.
- apērst Apārdīt, atārdīt visapkārt.
- vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
- grauzt ar zobiem ar grūtībām rakt, ārdīt ko cietu, pārvarēt lielu pretestību.
- kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
- pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties, spārdīties.
- pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
- atvārdēt Atārdīt (1).
- atvarzāt Atārdīt (1).
- atērst Atārdīt (ko piešūtu, pieadītu).
- atirdināt Atārdīt (ko sašūtu, piešūtu).
- atriest Atārdīt.
- izirdīt Atārdīt.
- sairināt Atārdīt.
- uzērst Atārdīt.
- atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
- atriesties Atārdīties.
- lesivēšanās Atmālošanās process; augsnes izskalošanās veids, kur no virskārtas ar ūdeni tiek ienestas dziļāk augsnē ķīmiski nenoārdītas māla daļiņas.
- ārdītājs Darītājs --> ārdīt.
- tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties.
- spārdaļa Govs, kas spārdās, mēdz spārdīties.
- virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas.
- ieārdīt Iesākt ārdīt.
- ierist Iesākt rist, ārdīties; iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.).
- atkratīt Ilgāku laiku, daudz ārdīt (piemēram, kūtsmēslus).
- izstirināties Ilgāku laiku, daudz ķepuroties, spārdīties.
- izaspardīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
- izspārdīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
- kužināt Irdināt (zemi), ārdīt.
- saspirināt Īsu brīdi ķepuroties, spārdīties un pārstāt.
- sastirināties Īsu brīdi spārdīties.
- izērst Izārdīt (adījumu, šuvumu).
- izirdināt Izārdīt (adījumu, šuvumu).
- irstināt Izārdīt (šuvi).
- daārdīt Izārdīt līdz kādai vietai.
- aizārdīt Izārdīt līdz noteiktai vietai.
- atadīt Izārdīt noadīto.
- ataust Izārdīt noausto.
- izjaukt sienu izārdīt sienu.
- irdīt Izārdīt, irdināt.
- izjaucīt Izārdīt, izkliedēt, izsvaidīt; izjaukt.
- izplainīt Izārdīt.
- izvandīt Izārdīt.
- izādīties Izārdīties, iztrakoties.
- izplūksnāt Izārdīties.
- izgraudāt Izjaukt; arī izārdīt.
- plainīt Izklīdināt, ārdīt.
- iztirināties Izķepuroties, izspārdīties; ilgāku laiku, daudz ķepuroties, spārdīties.
- izdrašķīt Izpluinīt, izārdīt, saplosīt.
- atpīst Izplūkāt, izārdīt.
- izplūksnāt Izplūkt, izplucināt, izārdīt.
- izdemolēt Izpostīt, izārdīt, sagraut (daudz vai visu kādā telpā, ēkā).
- izkārnīt Izsvaidīt, izārdīt, izjaukt.
- skārdīt Izšķaudīt, saspārdīt.
- ērst Izšķirt, ārdīt, atdalīt.
- izpļemināt Izvandīt, izārdīt.
- atirināt Izvērt, izplucināt, izārdīt.
- nojaukt Jaucot noārdīt, likvidēt.
- plēst Jaukt, arī ārdīt (piemēram, celtni, tās daļas).
- jaucīt Jaukt; ārdīt.
- apgabana Kaltēšanai izārdīta siena guba (gabana).
- osteoklasts kaulārdes šūna, polinukleāra kaulaudu noārdītāja milzu šūna.
- ārdoņa Krietns lauku darbu strādnieks, kas visu it kā ārdīt ārda.
- ārdams Krietns strādnieks (kas visu kā ārdīt izārda).
- ārdonis Krietns strādnieks, kas visu it kā ārdīt ārda.
- skudrmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sepsidae"), 2-6 mm gari, melni, spīdīgi mušveidīgie, kas pēc ķermeņa formas un kustībām atgādina skudras, to kāpuri ir nozīmīgi organisko vielu noārdītāji.
- cārot Kustēties, spārdīties (par zīdaini).
- spīrēt Ķepuroties, spārdīt, mocīt.
- ķeprot Ķepuroties, spārdītie.
- izcērot Ķepuroties, spārdīties, brīvi pārvietoties (par mazu bērnu).
- kārpīties Ķepuroties, spārdīties, parasti cenšoties atbrīvoties.
- ķēroties Ķepuroties, spārdīties, spēlēties, rotaļāties.
- lenterēties Ķepuroties, spārdīties, šūpoties, karāties.
- spirenēties ķepuroties, spārdīties.
- kapačāties Ķepuroties, spārdīties.
- ķēbaroties Ķepuroties, spārdīties.
- ķeburēties Ķepuroties, spārdīties.
- ķeparāties Ķepuroties, spārdīties.
- ķeparoties Ķepuroties, spārdīties.
- ķeperēt Ķepuroties, spārdīties.
- ķeperēties Ķepuroties, spārdīties.
- ķeproties Ķepuroties, spārdīties.
- ķepurēties Ķepuroties, spārdīties.
- ķiparāties Ķepuroties, spārdīties.
- saspīrenēties Ķepuroties, spārdīties.
- saspirināties Ķepuroties, spārdīties.
- spirāties Ķepuroties, spārdīties.
- spurduļot Ķepuroties, spārdīties.
- stikāt Ķepuroties, spārdīties.
- stikāties Ķepuroties, spārdīties.
- šuinīties Ķepuroties, spārdīties.
- kārnīties Ķildoties; ārdīties.
- spārdināt likt, ļaut spārdīties.
- iznasāt Ļoti strauji aulekšot un izmētāt (vezuma saturu), arī izārdīt (aizjūgu) - par iejūgtu zirgu.
- spardalis Mājdzīvnieks (parasti govs, zirgs), kas spārdās, mēdz spārdīties.
- paērst Mazliet atārdīt.
- pacērot Mazliet ķepuroties, spārdīties.
- pastirināt Mazliet, nedaudz šurp un turp kustināt (raustīt, spārdīties).
- mielvārdīte Mīļvārdīte.
- spīrināties Mocīties, spārdīties, turēties pretim.
- uzirt Nedaudz atārdīties.
- pakūjāt Nedaudz paārdīt, pagrozīt (siena vālu; ar grābekli vai kādu koku).
- pakūjināt Nedaudz paārdīt, pagrozīt (siena vālu; ar grābekli vai kādu koku).
- pakarcināt Nedaudz purināt, spārdīties.
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, adītu u. tml.).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (parasti sienu, mēslus).
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
- paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
- paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
- saķeparāt nekārtīgi saspārdīt.
- buldurēt Nemierīgi izturēties, spārdīties.
- niķāties Nepaklausīt, spārdīties, kost (parasti par zirgu).
- aizārdīties Nepamanot izārdīt par tālu.
- apvālis No visām malām valnī uzkasīts izārdīts siens kaltēšanai.
- noērst Noārdīt (ko piešūtu, pieadītu).
- apārdīt Noārdīt (visapkārt, piemēram, adījumu).
- norazierēt Noārdīt; demolēt.
- noērsināt Noārdīt.
- noīļāt Nogrūst, nospārdīt.
- pārdzenāt Nopļautu sienu vai labību žāvējot ārdīt (3).
- norakāt Norakt, rokot padarīt zemāku vai noārdīt.
- nolužāt Nospārdīt, nobrist, nosmērēt (kājām), nobradāt, nomīdīt (zāli).
- noīļāties Nospārdīties.
- atšķirstīt Nošķirt, izārdīt.
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
- nospīrāt Nuospārdīt.
- ņukāties Pa miegam grozīties (kustēties, spārdīties).
- pavārtīt Paārdīt (piemēram, sienu, labību).
- palaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas); atārdīt (vīles, iešuves), lai padarītu tērpu, tā daļas garākas, platākas.
- pakužināt Pajaukt, paārdīt.
- pārsvaidīt Pārārdīt (žāvējamo masu).
- pārmejāt pārārdīt.
- pārčokāt Pārbikstīt, pārrakņāt, arī pārārdīt (piemēram, sienu).
- saārdīt Pārvērst drupās, gruvešos u. tml. (par cilvēkiem); arī izpostīt, iznīcināt. Ienaidnieka saārdīta pilsēta.
- paduckāt Paspārdīties.
- pasaspardīties Paspārdīties.
- saķepuroties Pēkšņi sākt ķepuroties, spārdīties.
- aizdūcīt Piemīdīt, aizmīdīt, aizspārdīt, aizstampāt.
- noplēst Plēšot noārdīt, likvidēt; arī nojaukt.
- izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu, arī noārdīt (piemēram, iezi) - par ūdeņiem.
- nograuzt Plūstot pārveidot, arī noārdīt (par ūdeņiem).
- demolēt Postīt, ārdīt, graut (parasti par cilvēkiem).
- pītināt Putināt, putekļot, ārdīt.
- ārdīties Refl. --> ārdīt (1); irt.
- ārdīties Refl. --> ārdīt (2).
- atārdīties Refl. --> atārdīt (1).
- atārdīties Refl. --> atārdīt (2).
- izārdīties Refl. --> izārdīt (1).
- izārdīties Refl. --> izārdīt (2).
- noārdīties Refl. --> noārdīt (1); tikt noārdītam.
- noārdīties Refl. --> noārdīt (3); tikt noārdītam.
- paārdīties Refl. --> paārdīt (2).
- saplosīt Saārdīt (zemi).
- aizārdīt Sākt ārdīt.
- aizērst Sākt ārdīt.
- aizčūbāt Samīdīt, saspārdīt.
- atspārdīt Spārdīt nost (sānis, atpakaļ).
- aizspārdīt Spārdīt prom.
- atspārdīt Spārdīt šurp.
- tremt Spārdīt, mīdīt kājām.
- spardīt Spārdīt.
- steberēt Spārdīties (bērnu runā).
- sperties Spārdīties (parasti par dzīvniekiem).
- aikāties Spārdīties, bļaustīties.
- kaparoties Spārdīties, censties izkulties.
- kapuroties Spārdīties, censties izkulties.
- ķepurot Spārdīties, ķepuroties.
- sasperināties Spārdīties, ķepuroties.
- tiroties Spārdīties, ķepuroties.
- dikalēties Spārdīties, raustīties.
- dikāties Spārdīties, raustīties.
- kuinīties Spārdīties, raustīties.
- ķengāties Spārdīties, rokas un kājas staipīt kā mazs bērns.
- spīrāties Spārdīties, spirināties.
- karcenēt Spārdīties, turēties pretim.
- jakarēt Spārdīties.
- šķārdīties Spārdīties.
- spārdelēties Spārdīties.
- sperināties Spārdīties.
- spīrēties Spārdīties.
- bumbāt Spēlēt (mētāt, sist, spārdīt) bumbu.
- spīrāt spert, spārdīties (lai sevi aizstāvētu).
- uzpērt Šurp un turp mētāties, spārdīties.
- spārdulis Tāds, kam patīk ķepuroties, spārdīties.
- spārdelīgs Tāds, kas spārdās, mēdz spārdīties.
- spārdīgs Tāds, kas spārdās, mēdz spārdīties.
- izaārdīties Tikt izārdītam.
- plūznīties Trakot, ārdīties.
- urināt Urbināt, rakņāt; ārdīt (sienu).
- sklaistīt Uzārdīt (sienu).
- uzkūjāt Uzārdīt sienu.
- uzčukāt Uzārdīt; uzrakņāt.
- kušķot Vandīt, ārdīt.
- pļemināt Vandīt, ārdīt.
- pavāļot Vēršot, griežot apkārt, paārdīt (piemēram, sienu).
- cilpveida vilnas viļņojums vilnas viļņojums, kas pēc izskata līdzīgs no adījuma izārdītam diegam.
- grauzties Virzoties ārdīt, drupināt (par norisēm dabā).
- parakolobaktrumi Zarnu nūjiņām radniecisku baktēriju ģints, kas nespēj noārdīt laktozi vai noārda to lēnām; dažas to sugas ir patogēnas.
ārdīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV