Paplašinātā meklēšana

Meklējam ņau.

Atrasts vārdos (275):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (508):

dārzaugļi Ābolaugļi, kauliņaugļi un ogas.
griezine Āda saku dzeņaukšām.
klešķis Ādas dzeņaukste.
garrote Agrāk savāds nāves sods Spānijā un Kubā, nožņaugšana ar dzelzs riņķi.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
aizņaukstēties Aizņaudēties, ieņaudēties.
aizzmaugt Aizsiet, žņaugt.
aizņemt Aizžņaugt (elpu, balsi u. tml.), smacēt.
aizjemt Aizžņaugt, smacēt.
aizspiest Aizžņaugt.
aizžmaugt Aizžņaugt.
aizžmiegt Aizžņaugt.
tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā
petrofīti Akmeņaugi, litofīti; augi, kas aug uz akmeņiem un klintīm.
Celastrus scandens Amerikas kokžņaudzējs.
Celastrus orbiculatus apaļlapu kokžņaudzējs
Ķirpēni apdzīvota vieta Dobeles novada Auru pagastā (no 2004. līdz 2012. gadam Kroņauce)
apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes.
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
apšņaukt Apšļākt (nosmulēt) šņaucot.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts (siens, labība), novākti (sakņaugi); apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts siens, labība, novākti sakņaugi (kādā vietā).
apžmaugt Apžņaugt.
sulīgā barība ar augu šūnsulu un ūdeni bagātu barības līdzekļu grupa (zaļbarība, sakņaugi, skābbarība, arī ūdeņainā barība)
purslāties Ar muti vai degunu šņaukāties.
garote Ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē.
pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene; ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
ali armēņu mitoloģijā - ļaunie gari, kas kaitē dzemdētājām un jaundzimušajiem, žņaudz un apēd dzemdētājas, dara ļaunu bērnam, kamēr tas vēl ir mātes miesās, nolaupa jaundzimušos
nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu).
ņerkšināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
ņerkšķināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
ņerkstināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
avaskularizācija Audu apasiņošanas pārtraukšana kādā ķermeņa apvidū, liģējot asinsvadus vai izmantojot žņaugu.
saknāji Augi ar lopbarībai lietojamu sakni; sakņaugi.
autostrangulācija Augļa nožņaugšanās dzemdē, nabas saitei aptinoties ap kaklu.
tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja); vīteņaugs.
balsaminaceae Balzamīņu dzimta jeb balzamīņaugi.
torbulēties Bieži šņaukāties.
šņūcīt Bieži šņaukt degunu.
lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus
brūklenājs Brūklene (1), brūkleņu cers; arī brūkleņaudze.
celtņauto Celtņautomobilis.
izlice Celtņautomobiļa kravas pacelšanas ierīce ar maināmu darba augstumu un leņķi.
rodohitons Ceļteku dzimtas ģints ("Rhodochiton"), viengadīgi vīteņaugi, ko var audzēt traukos.
žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
miegt Cieši spiest, žņaugt.
žmaudziens Ciešs apskāviens, stipri saspiežot, sažņaudzot.
cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs.
žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu.
žņaudzējs Darītājs --> žņaugt.
jamss Daudzgadīgs tropu un subtropu tīteņaugs; dioskorejas.
puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli.
haptotropisms Dažu augu reaģēšana uz cieta ķermeņa pieskaršanos; šās reakcijas rezultātā kāpelētājaugu un vīteņaugu orgāni izliecas.
mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas.
dzeņauksniņa Dem. --> dzeņaukste.
dzenukšiņa Dem. --> dzeņaukste.
ņaudulītis Dem. --> ņaudulis.
šņaucams Divd. --> šņaukt.
schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi.
parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki.
santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā.
kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti.
paksistima Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Paxistima").
tripterīgija Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Tripterigium"), līdz 8 m augsta krāšņa liāna ar kuplām galotnes ziedkopām, ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā.
piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos.
kūziks Divgadīgs krustziežu dzimtas lopbarības sakņaugs.
grīslis Doņaugu dzimtas ("Juncaceae") doņu ģints ("Juncus").
šņaucināt Dot šņaukt (tabaku).
sinadelfs Dvīņauglis ar vienu galvu, vienu vidumu un divkāršotu locekļu skaitu; cilvēkam nav novērots.
monosoms Dvīņauglis ar vienu ķermeni un divām galvām.
engastrijs Dvīņauglis, kam parazīts pilnīgi vai daļēji atrodas autozīta vēdera dobumā.
polignāts Dvīņauglis, kam parazīts savienots ar autozīta žokli.
toradelfs Dvīņauglis, kas saaudzis kopā augšpus nabas, tam ir viena galva, četras kājas un divas rokas.
omfalopāgs Dvīņauglis, kas savienots nabas apvidū.
omfalozīts Dvīņauglis; parazīts bez sirds, dzīvotnespējīgs pēc piedzimšanas; nomirst, tiklīdz nosien nabassaiti.
jūgtuve Dzeņaukste - sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi.
dzeņaugstes Dzeņaukste.
dzenaukša Dzeņaukste.
dzeņaukša Dzeņaukste.
dzeņauksis Dzeņaukste.
dzeņaukstes Dzeņaukste.
dzeņauksti Dzeņaukste.
dzenaukstiņa Dzeņaukste.
dzenaukstis Dzeņaukste.
dzenoška Dzeņaukste.
dzenūkšas Dzeņaukste.
dzenūška Dzeņaukste.
dzeņūska Dzeņaukste.
kaklenīca Dzeņaukste.
kaklenīdze Dzeņaukste.
senusts Dzeņaukste.
prīviši Dzeņaukstes.
gužas Dzeņaukstis.
dzērvenājs Dzērvenes ("Oxycoccus"), dzērveņu cers; arī dzērveņaudze.
parafimoze Dzimumlocekļa galviņas sažņaugtība, ko izraisa priekšādas pārbīdīšanās tai pāri.
bļāviens Dzīvnieka balss skaņas (blējiens, māviens, ņaudiens).
vēkšiens Dzīvnieka skaļa balss skaņa (piemēram, blējiens, māviens, ņaudiens).
vēkšis Dzīvnieks, kas rada skaļas balss skaņas (piemēram, blēj, mauj, ņaud).
bada vilna dzīvnieku trūcīgas ēdināšanas dēļ izveidojušies vilnas matiņi ar iežņaugumiem, kas nav piemērota tekstilrūpniecībā un vilnas izstrādājumiem
kus-kus Ēdiens Ziemeļāfrikā, gatavots no kviešu graudiem, sakņaugiem un ceptas gaļas ar pikantu mērci, pasniedz kā pamatēdienu vai kopā ar augļiem kā desertu; kuskuss.
euforbiaceae Eiforbiju dzimta jeb dievkrēsliņaugi.
Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers
Dovales ezers ezers Preiļu novadā uz Aizkalnes un Vārkavas pagasta robežas, platība — 21,8 ha; Dzeņaukas ezers; Ziļma ezers
figons Fungicīds, lieto vīnogulāju miltrasas, ābeļu, bumbieru, ērkšķogulāju, dārzeņu kultūru miltrasu apkarošanai, lieto arī pret ābeļu kraupi, kauleņaugu koku lapu sīkplankumainību, kartupeļu lakstu un tomātu augļu puvi.
vīrsargs Gaileņaugu ģints, sausuma augs ar veselām, visām apakšējām lapām, baltiem ziediem, augšdaļā ļoti šauru, par valnīti īsāku vainadziņa stobriņu.
zemules Gaileņaugu ģints, sīki, tikai 3-8 cm gari zāļaugi, pamīšus lapotu stublāju, sīkiem, baltiem vai iesārtiem ziediņiem, pa vienam lapu žākļos.
stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
Sfinksa grieķu mitoloģijā - "žņaudzēja", briesmonis ar sievietes galvu, putna spārniem un lauvas ķermeni, viens no Ehidnas un Tīfona briesmīgajiem pēcnācējiem
mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus.
klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs.
akebija Gundegu rindas ģints ("Akebia"), dekoratīvi, daļēji mūžzaļi vīteņaugi.
ieņaukšēties Ieņaudēties.
ieņeudēties Ieņaudēties.
sprangāt Iesaiņot, iežņaugt; spraņģēt.
sprangot Iesaiņot, iežņaugt; spraņģēt.
aizņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust: _(biežāk)_ ieņaudēties.
ieņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust.
iešņaukāties Iesākt šņaukāties un pātraukt.
iezmaugt Iespiest, iežņaugt.
iesprandzēties Iespiesties (iežņaugties).
iešņūkt Iešņaukt (1).
iešņaukāt Iešņaukt.
iešņukt Iešņaukt.
iežmaugt Iežņaugt (1).
iežmiegt Iežņaugt (1).
ņiebt Iežņaugt, iespīlēt.
iežmaugties Iežņaugties (1).
saņaudēt Ilgāku laiku nepārtraukti ņaudēt.
izvēkšēties Ilgāku laiku, daudz blēt, maurot, ņaudēt u. tml.
izņaudēties Ilgāku laiku, daudz ņaudēt.
sašņaukāt Ilgāku laiku, nepārtraukti šņaukt.
ņaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņaudēt(1).
tabaka Īpaši apstrādātas īstās tabakas vai mahorkas lapas, kāti, ko izmanto smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai.
sutināms Īpašs katls kartupeļu, sakņaugu vārīšanai, sautēšanai; arī neliela celtne, piebūve, kur atrodas sautēšanas katls un kur sagatavo lopbarību.
ņaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņaudēt (1).
žņaudzējčūska Īstā žņaudzējčūska - šīs dzimtas apakšdzimta ("Boinae").
boinae Īsto žņaudzējčūsku apakšdzimta.
nošņaukāt Īsu brīdi šņaukāt un pabeigt šņaukāt.
nošņaukāties Īsu brīdi šņaukāties un pabeigt šņaukāties.
sašņaukāt Īsu brīdi šņaukt.
noņaudēties Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt; noņaudēt (1).
noņaudēt Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt.
pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām.
šņurgāt Izelpojot pūst ārā no deguna izdalījumus; šņaukt; šņorgāt.
šņorgāt Izelpojot pūst ārā no deguna izdalījumus; šņaukt.
aizžņaugt Izraisīt žņaudzošu sajūtu (kaklā) - par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm.
tabakas izstrādājumi izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji gatavoti no tabakas lapām (piemēram, cigaretes, cigarilli, cigāri, pīpju tabaka, šņaucamā un košļājamā tabaka)
izšņaucīt Izšņaukāt.
izšņaukāt Izšņaukt (tabaku).
izšmiegt Izšņaukt, šņaukt.
atšņūkt Izšņaukt.
izšņaukties Izšņaukt.
izšņūkāt Izšņaukt.
izšņūkt Izšņaukt.
izšņūkties Izšņaukt.
nošņurkāt Izšņaukt.
Bīsa jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum beesianum"), dekoratīvs vīteņaugs
kailziedu jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum nudiflorum"), dekoratīvs vīteņaugs
šņupata Kabatlakatiņš, deguna šņaukšanai paredzēta salvete.
šņurka Kāds, kas šņaukājas.
uzšņaukāt Kādu brīdi šņaukāties.
izknakstīt Kādu laiku spiest, žņaugt (netikli aizskarot ar rokām).
udavka Kaklasaite, ķēdīte, arī siksna, stieple vai virve nožņaugšanai.
ņeukšis Kaķa ņaudienam līdzīgs kliedziens.
kapāne Kaplis sakņaugu un kāpostu kapāšanai.
kapāns Kaplis sakņaugu un kāpostu kapāšanai.
turnepsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapa"), divgadīgs lopbarības sakņaugs ar gaišzaļam lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni.
urkša Kartupeļu, sīpolu un citu sakņaugu no zemes izcelšanai paredzēts rīks.
gramzdāt Kasīt ar nazi, parasti sakņaugus, augļus.
piegramzdāt Kasot ar nazi (parasti sakņaugus, augļus), sagatavot tos pietiekoši lielā daudzumā.
plūmaiņi Kauliņaugi.
ģaubt Kaut, žņaugt.
gulkstēt Kladzināt, kliegt; netiešā nozīmē par cilvēku, kas čīkstēdams un ņaudēdams lien virsū.
poņuška Kokaīns, arī tā deva vienai iešņaukšnai.
nesējkoks Koks, kuru par savu balstu izmanto kāds žņaudzējkoks.
kauleņkoks Kokveida kauleņaugs.
celastrus Kokžņaudzēji.
celastraceae Kokžņaudzēju dzimta.
segliņaugi Kokžņaudzēju dzimta.
paxistima Kokžņaudzēju dzimtas ģints.
apaļlapu kokžņaudzējs kokžņaudzēju suga ("Celastrus orbiculatus")
Amerikas kokžņaudzējs kokžņaudzēju suga ("Celastrus scandens")
amofoska Kombinēti slāpekļa, fosfora, kālija minerālmēsli sakņaugu, dārzeņu u. c. intensīvu kultūru mēslošanai, kā arī siltumnīcās.
ziļzieži Kopziedlapaino divdīglapju dzimta, pazīmēs līdzīga nakteņaugiem, bet nepārtraukti plūksnotām lapām un nesaaugušiem putekšmaciņiem.
rāceņi Krustziežu dzimtas augs "Brassica rapa", lopbarības sakņaugs.
žņaudzējs Latviešu mitoloģijā - lietuvēna vai cita kaitētāja gara pavārds; nosaukums no tā, ka šis gars aizmigušos smacē un cenšas nožņaugt.
anakonda Liela žņaudzējčūsku dzimtas čūska ("Eunectes murinus"), sastopama Dienvidamerikā tropu joslā (garums 5-6 m).
miau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
mjau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
ņau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
mizot Lobīt ārējo apvalku (sakņaugiem, saknēm, augļiem, sēklām).
skābēšana Lopbarības skābēšana - viens no lopbarības konservēšanas veidiem, ko lieto augu zaļās masas, sakņaugu un graudu saglabāšanai, izmantojot pienskābo rūgšanu vai organiskās un minerālās skābes.
pašņaukāt Mazliet šņaukt (tabaku).
pašņaukt Mazliet šņaukt.
pašņūkt Mazliet šņaukt.
pašņurgāties Mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties; pašņorgāties.
pašņorgāties Mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties.
kālija minerālmēsli mēslošanas līdzekļi, kuros galvenais augu barības elements ir kālijs (K), veicina cukuru un cietes veidošanos un uzkrāšanos augos, vielmaiņu augu šūnās un olbaltumvielu uzkrāšanos, labību cerošanu un sakņaugu sakņu veidošanos
karaļčūska Milzu žņaudzējčūska (galvenokārt Gvajānā, Brazīlijā); boa.
pitons Milzu žņaudzējčūska ar garu rudu, brūnganu vai plankumainu ķermeni.
vējmietiņš Miršu rindas augu dzimta ("Lythraceae"), kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas; vējmietiņaugi.
velndiegi Nakteņaugu ģints, krūmi ar sarkanām ogām, slaidiem, nokareniem zariem, apmalē veselām lapām, piltuves veidīgu, violeti sarkanu vainadziņu.
zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
dorožka Narkotiku iešņaukšana.
kreks Narkotiska viela, ko iegūst no kokaīna; smēķē vai iešņauc.
pažņaugt Nedaudz, mazliet, šad un tad žņaugt, izgriezt.
paņaudēt Neilgu laiku, mazliet ņaudēt.
pašņaukāt Neilgu laiku, mazliet šņaukāt.
pažņaudzīt Neilgu laiku, mazliet žņaudzīt.
šņaucīte Neliels tabakas šņauciens.
zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem.
viņaucieši Neretas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Viņaukas" iedzīvotāji.
-pāgs Norāda uz dvīņaugli ar dvīņu kroplību.
aizmudīt Nosmacēt, nožņaugt.
nošņākāties Nošņaukāties.
nošņurkāties Nošņaukāties.
iešņaukt Nošņaukt degunu (kabatlakatā).
nošņūkt Nošņaukt.
ieziemot Novietot īpaši sagatavotā vietā (dārzeņus, sakņaugus) uzglabāšanai ziemā.
nožņaugāt Nožņaudzīt.
nožņurcīt Nožņaudzīt.
strangulācija Nožņaugšana; kādas ķermeņa daļas saspiešana, ar ko aptur asinsriti.
strangulēt Nožņaugt, mocīt.
nosmaukt Nožņaugt, nogalināt.
nomuidzīt Nožņaugt, nomocīt.
apdūcīt Nožņaugt, noslāpēt, nosmacēt.
garotēt Nožņaugt.
nodžaubt Nožņaugt.
nokrampēt Nožņaugt.
nomuļīt Nožņaugt.
nozmaugt Nožņaugt.
nožmaugt Nožņaugt.
nožņaigt Nožņaugt.
nožņaudzīt Nožņaugt.
pasmaukt Nožņaugt.
pazmaugti Nožņaugt.
nosažņaūgties Nožņaugties.
nožmaugties Nožņaugties.
ņaudas Ņaudēšana, ņaudoņa.
ņauka ņaudēšana, vaidēšana
noņaudēt Ņaudēt (visu laikposmu) un pārstāt ņaudēt.
ņaukšis Ņaudētājs, ņauda (2).
ņauksa Ņaukšis, ņaudētājs.
aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
iesnāt Ostīt, šņaukāties.
vistērija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria"), kāpelējošs vīteņaugs ar saliktām plūksnainām lapām un zilganvioletiem, tumši violetiem vai baltiem ziediem nokarenos ķekaros; glicīnija
ņerkšināt Panākt, ka raud, činkst, ņerkst, rukšķ, ņaud.
ņerkšķināt Panākt, ka raud, činkst, ņerkst, rukšķ, ņaud.
ņerkstināt Panākt, ka raud, činkst, ņerkst, rukšķ, ņaud.
pāržņaugt Pārāk cieši savilkt (jostu); sažņaugt.
boa Parastā žņaudzējčūska ("Constrictor constrictor syn. Boa constrictor"), žņaudzējčūsku dzimtas suga, mīt Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos mežos, līdz 4 m garš rāpulis.
eksēmija Pārejoša lielāka asins daudzuma izslēgšana no vispārējās asinsrites, piem., šoka gadījumā (vēdera dobumā) vai uzliekot žņaugu loceklim.
patārkavāt Parīvēt (piemēram, sakņaugus).
E220 Pārtikas uzlabotājs - sēra dioksīds, konservants, iespējamā iedarbība - bronhu spazmas, astma, bronhu sažņaugšanās, pazemināts asinsspiediens, anafilakse, bronhīts, pārtikā noārda A un B vitamīnu.
pāržmaugt Pāržņaugt.
pašņukt Pašņaukt.
piešņaukāt Piešņaukt (parasti ilgākā laikā).
piepuņķēt Piešņaukt ar deguna izdalījumiem.
piešņurgāt Piešņaukt; piešņorgāt.
piešņorgāt Piešņaukt.
piešņūkt Piešņaukt.
Asailandija pilsēta Brazīlijā (_Açailândia_), Maraņaunas štata rietumos
Alkantara pilsēta Brazīlijā (_Alcântara_), Maraņaunas štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna Sanmarkusa līča ziemeļu piekrastē
Altuparnaiba pilsēta Brazīlijā (_Alto Parnaíba_), uz Maraņaunas un Pjaui štata robežas
Arami pilsēta Brazīlijā (_Arame_), Maraņaunas štatā
Arari pilsēta Brazīlijā (_Arari_), Maraņaunas štatā
Prezidenti Dutra pilsēta Brazīlijā ("Presidente Dutra"), Maraņaunas štatā, 185900 iedzīvotāju (2006. g.)
Balsasa pilsēta Brazīlijā, Maraņaunas štatā
Bakabala pilsēta Brazīlijā, Maraņaunas štatā, Mearinas krastos
Bara du Korda pilsēta Brazīlujā, Maraņaunas štatā.
plumbago Plumbagu dzimtas ģints ("Plumbago"), daļēji vai pilnīgi mūžzaļi vīteņaugi, kas var izaugt līdz 3,5 m gari.
stafilohematoma Polietioloģiski asinsizplūdumi mīkstās aukslējās: piepeša svešķermeņa sajūta kaklā ar vemšanas tieksmi, žņaugšanas sajūtu un rīšanas traucējumiem, reizēm izteikta smakšanas sajūta; horizontālā stāvoklī simptomi pastiprinās; neskaidra runa.
žņaudzeklis Priekšmets, kuru žņaudz.
taucene Pūsleņaugu dzimtas ģints, pundurlapas veselas, ziedi pa vienam, 3-15 cm gari augi, zied no maija līdz jūlijam zilviolētiem vai baltiem ziediem.
šņargļāties Radīt nepatīkamas šņaukšanas skaņas.
ņurkt Radīt ņaudēšanai līdzīgas skaņas.
ņaukšēt Radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem); arī ņaudēt.
šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāt (3).
šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāties (3).
aizžņaugties Refl. --> aizžņaugt; tikt aizžņaugtam.
apžņaugties Refl. --> apžņaugt.
iežņaugties Refl. --> iežņaugt (1).
nožņaugties Refl. --> nožņaugt.
žņaugties Refl. --> žņaugt (1); tikt žņaugtam.
žornīt Rokās mīcīt, spaidīt, žņaudzīt.
sulīgā lopbarība (arī barība) sakņaugi, skābbarība u. tml.
sakņāji Sakņaugi.
sakņkopība Sakņaugu audzēšana iedzīvotāju patēriņam; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
sakņāji Sakņaugu saknes.
dzeņauskas Saku sastāvdaļa - ādas siksnas, ar kurām, jūdzot zirgu, sasaista loku ar ilksīm; dzeņaukstes.
sasalumi Sasalusi dzīvnieku barībam, parasti sakņaugi.
konstrikcija Saspiešana, sažņaugšana, savilkšanās; slimīga žņaugšanas sajūta.
sašņūkt Sašņaukt.
žņaugtin Savienojumā ar "žņaugt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sažņaugāt Sažņaudzīt.
žņaudzīgs Sažņaudzošs, spaidīgs.
sažmaudzināt Sažņaugt kādā vietā, padarīt plānāku, tievāku.
nožņaudzīties Sažņaugt un lauzīt (sev) rokas.
sasprengāt Sažņaugt, aizžņaugt.
sažmaugt Sažņaugt.
sažmiegt Sažņaugt.
sažmaugties Sažņaugties.
sīksaknes Sēklas ražošanai izaudzētas mazas sakņaugu saknes.
Antejs Sengrieķu mitoloģijā - milzis, jūras dieva Poseidona un zemes dievietes Gajas dēls; kamēr Anteja kājas skar māti zemi, viņš ir neuzvarams; Hērakls Anteju pieveic, paceldams gaisā un nožņaugdams.
Lāokoonts Sengrieķu mitoloģijā - Poseidona priesteris Trojā, kas brīdināja trojiešus no grieķu atstātā koka zirga; kad Lāokoonts kopā ar saviem diviem dēliem jūras krastā ziedoja Poseidonam, no jūras iznira divas milzu čūskas un viņus nožņaudza.
izbļauties Skaļi izmauroties, izblēties, izņaudēties.
bļaut Skaļi maurot, blēt, ņaudēt.
vaukšt Skaļi ņaudēt.
aizzmaugt Slāpt, aizsiet, aizžņaugt sev kaklu.
Lāokoons Slavena antīku tēlu grupa, kas rāda Apollona priestera Lāokoona nāvi Trojā, kur viņu līdz ar divi dēliem nožņaudza čūskas par to, ka tas sadurstīja koka zirgu, kura dēļ Troja aizgāja bojā.
makuba Slavena šņaucamās tabakas šķirne no Martinikas salas kāda apgabala ar tādu pašu nosaukumu.
vimbāties Slienāties, siekaloties; šņaukāties.
vimbot Slienāties, siekaloties; šņaukāties.
vimboties Slienāties, siekaloties; šņaukāties.
maigi Spaidi, žņaugi.
murīt Spaidīt, mocīt; staipīt, žņaudzīt.
murņīt Spaidīt, žņaudzīt.
ņaidzīt Spaidīt, žņaudzīt.
žuldzīt Spaidīt, žņaugt, saspiest.
nožņaudzīt Spaidot, žņaugot panākt, ka (no kā) izdalās šķidrums.
spasmatisks Spastisks, krampjains, kam piemīt krampju raksturs; savilkts, sažņaugts.
nokārties Spēcīgi raujoties saitē, važā, aizžņaugt sev kaklu un aiziet bojā.
noņaukšt Spēji ieņaudēties.
gnauzt Spiest, burzīt, griezt kā slapju veļu, pērt, žņaudzīt (rokas).
gnauzīt Spiest, burzīt, žņaudzīt (rokas).
ņumdzīt Spiest, žņaugt.
zmiegt Spiest, žņaugt.
prievīši Staipekņi ("Lycopodium") - staipekņaugu ģints, kurā mēreni lieli, ložņīgi, kāpelētājaugi vai nokareni zemes augi un epifiti; \~180 sugas.
vazomotoriskā angīna stenokardija ar žņaugšanas sajūtu krūtīs, bāluma un cianozes miju, locekļu aukstuma un notirpuma sajūtu
zmaudzīt Stipri spaidīt, žņaudzīt.
zniebt Stipri spiest, žņaugt.
žņiebt Stipri spiest, žņaugt.
rūsa Stirpa, guba, arī padziļinājums zemes virsā (sakņaugiem).
rūsis Stirpa, kaudze, guba; apklāta bedre sakņaugu glabāšanai.
smurguļoties Strauji izelpojot, pūst ārā no deguna izdalījumus (degunu tīrot); šņaukāties.
pripaža Striķi, ko piesien pie dzeņaukšām un izmanto ilkšu vietā.
dzanyuškys szeņaukstis (aizjūga piederums)
kokžņaudzējs Šīs dzimtas ģints ("Celastrus"), vasarzaļš, retāk mūžzaļš vīteņaugs, vijīga divmāju liāna vai krūmi, ap 30 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 4 sugas.
glicīnija šīs ģints suga ("Wisteria sinensis"), dekoratīvs vīteņaugs ar smaržīgiem ziliem ziediem ķekaros; Ķīnas vistērija
eiforbija Šīs rindas dzimta ("Euforbiaceae") jeb dievkrēsliņaugs, 300 ģinšu, \~8000 sugu; Latvijā 2 ģintis, 9 sugas.
segliņš Šīs rindas kokžņaudzēju dzimtas ģints ("Euonymus", "Evonymus"), puskrūms vai krūms ar vasarzaļām vai ziemzaļām, parasti pretējām, lapām un sīkiem, četrdaļīgiem vai piecdaļīgiem ziediem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~200 taksonu (sugas, dekoratīvās formas).
šņaukstēt Šņākt, šņaukāt.
šņaucamais tabaks šņaucamā tabaka
spaniols Šņaucamā tabaka no Havannas tabakas lapām, nokrāsota ar sarkanu zemi.
snuffs Šņaucamā tabaka; šņauciens.
snauciens Šņauciens.
šņaucinis Šņauciens.
šnaucums Šņauciens.
šnīpķins Šņauciens.
piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu).
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt.
sašņaukāt Šņaucot izlietot.
izšņaukāt Šņaucot iztīrīt (degunu).
izšņaukt Šņaucot iztīrīt (degunu).
piesmurguļot Šņaucot padarīt netīru (ar deguna izdalījumiem); piešņaukt (parasti kabatlakatu).
sašņukt Šņaucot padarīt netīru.
sašņaukties Šņaucot uzņemt sevī (piemēram, narkotisku vielu) lielākā daudzumā.
uzšņaukt Šņaucot uzvirzīt deguna izdalījumus.
sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt.
šņukstināt Šņaukājoties skaļi elpot.
šnaukalas Šņaukalas.
šņaukalēt Šņaukāt.
šnaukāt Šņaukāt.
šņaukstīt Šņaukāt.
šņorkāties Šņaukāties (atbrīvojot degunu no izdalījumiem); bieži šņaukt.
šņurkāties Šņaukāties (atbrīvojot degunu no izdalījumiem); šņorkāties.
šņorkāt Šņaukāties, ar troksni ievilkt gaisu caur degunu.
šņurkāt Šņaukāties, ar troksni ievilkt gaisu caur degunu.
šņurgāt Šņaukāties.
šņūkšana Šņaukšana.
izšņaukt Šņaukt (tabaku).
aizšņaukt Šņaukt aiz kaut kā vai līdz kaut kam.
aizšņūkt Šņaukt aiz kaut kā vai līdz kaut kam.
koksēt Šņaukt kokaīnu.
ragot Šņaukt tabaku no radziņa.
nošņaukt Šņaukt un pabeigt šņaukt (degunu).
nošņaukties Šņaukt un pabeigt šņaukt degunu.
šņiebt Šņaukt, aizspiežot vienu nāsi.
pašņukāt Šņaukt.
pašņūkāt Šņaukt.
šnaukt Šņaukt.
šnūkt Šņaukt.
šņūkt Šņaukt.
snaukt šņaukt^1^
šnauska Šņauska.
ragulis Tabakas šņaucējs.
tabačnieks Tabakas šņaucējs.
prīze Tabakas šņauciens.
prīzīte Tabakas šņauciens.
emancipēts Tāds, kas atbrīvojies no konvencionāliem žņaugiem.
ņaudīgs Tāds, kas bieži ņaud (par kaķi).
šņūcis Tāds, kas bieži šņauc degunu.
bļaustīgs Tāds, kas mēdz skaļi blēt, maut, ņaudēt u. tml.
vēkšķīgs Tāds, kas mēdz skaļi blēt, maut, ņaudēt u. tml.
šņuska Tāds, kas puņķus velk uz iekšu, šņaukājas.
šņuskis Tāds, kas puņķus velk uz iekšu, šņaukājas.
šņaukurs Tāds, kas šņaukājas.
kroņaucenieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Kroņauce" iedzīvotāji.
kroņaucnieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Kroņauce" iedzīvotāji.
virkšķis Tīteņauga stublāja vītne.
tītņi Tītņaugu dzimtas ģints, nezāles.
zvaniņtītņi Tītņaugu dzimtas tītņu ģints suga.
kasinka Trīstūrveida formas mežģīņauduma lakats.
žņaudzējs Trula, žņaudzoša sāpe.
ūdensmēris Ūdens mēris, elodejas - vardukšņaugu (sīklēpu) dzimtas ģints, lapas sīkas (līdz 2 cm garas), smalkzobotas, pa 3 kopā mieturī, zem ūdens, ziedi (ja ir) sīki, rožsārti, gariem kātiem.
mikrogonīdijas Ūdeņaugiem ķermenīši, kas pielīdzināmi sēklu ķermenīšiem un apaugļo citas šūniņas.
Balsasa upe Brazīlijā, Maraņaunas štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka
Alperkatasa upe Brazīlijas ziemeļaustrumu daļā (_Alpercatas, Rio_), Maraņaunas štatā, Itapekuru kreisā krasta pieteka
urķītis Urkša - kartupeļu, sīpolu un citu sakņaugu no zemes izcelšanai paredzēts rīks.
uzzmaugt Uzspiest, uzžņaugt.
uzzmaugties Uzspiesties, uzžņaugties.
uzšņūkt Uzšņaukt.
sakne uzturā lietojamās sakņaugu saknes, retāk lapas, augļi; sakņaugi
izšņorgāties Vairākkārt izšņaukt; izšņaukāties.
izšņurgāties Vairākkārt izšņaukt; izšņaukāties.
šņaukāt Vairākkārt skali ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas); šņaukāties (2).
šņaukāties Vairākkārt skaļi ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas); šņaukāt (2).
šņaukāties Vairākkārt šņaukt (1); šņaukāt (1).
šņaukāt Vairākkārt šņaukt (1); šņaukāties (1).
puņķāties Vairākkārt šņaukt degunu, no kura izdalās gļotains šķidrums; šņaukāties.
šņaucīt Vairākkārt šņaukt degunu.
šņorgāties Vairākkārt šņaukt, šņaukāties (parasti, ja ir iesnas).
šņurgāties Vairākkārt šņaukt, šņaukāties (parasti, ja ir iesnas).
šņūkāt Vairākkārtīgi šņaukt.
vidrīši Vardukšņaugi.
ūdensusnes Vardukšņaugu dzimtas ģints, sēdošām, ļoti lielām, plati lineālām, stīvām, dzeloņaini zobotām lapām rozetē, baltiem, 3-4 cm platiem ziediem.
sīklēpas Vardukšņaugu dzimtas ģints, ūdensaugi ar garkātainām peldlapām, sešām drīksnām; vardukšņi.
vardukšņi Vardukšņaugu ģints ar apaļām, sirdsveidīgām, garkātainām peldlapām.
piemiegt Varmācīgi (piemēram, spiežot, žņaudzot) pieveikt.
šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (1).
šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2); arī pulverveida vielas (parasti tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
ņaukstiens Vienreizējs kaķa ņaudiens.
katadidīms Viens no dvīņaugļiem, kas savienoti ar ķermeņa augšējām daļām.
aļģes Viens no zemākajiem augiem (lapoņaugs), kas satur hlorofilu un eksistē galvenokārt ūdenī.
šnīpstiņš Viens šņauciens (tabakas).
šņūcenis Viens šņauciens, neliels daudzums.
šņīpīte Viens šņauciens.
šņauce Viens tabakas šņauciens.
vilkpieņzieži Vilkpieņaugi.
vējkaņepe Vilkpieņaugu ģints, divmāju augs bez piensulas, ar 9-12 putekšnīcām.
mežvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Parthenocissus"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs, 15 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu kopš 19. gs. sākuma.
Vilciņu ezers Vīņaudu ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā.
Vīņaukas ezers Viņaukas ezers Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
Viņauku ezers Viņaukas ezers Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
Minjaukas ezers Viņaukas ezers Rites pagastā.
Miņaukas ezers Viņaukas ezers Rites pagastā.
buļvinieks Virszemes pagrabs sakņaugu glabāšanai.
kāpelējošie krūmi vīteņaugi
spārvīši vīteņaugi, kas sniedzas līdz jumta spārēm vijas ap tām.
staipukšņi Vīteņaugi.
stīgotne Vīteņaugi.
tītiņaugi Vīteņaugi.
vīņas Vīteņaugi.
vītņi Vīteņaugi.
stīdzenājs Vīteņaugs.
vīga Vīteņaugs.
vijaugs Vīteņaugs.
vītenis Vīteņaugs.
vītņājs Vīteņaugs.
vītņaugs Vīteņaugs.
vītra Vīteņaugs.
tigmotropisms vīteņaugu (piemēram, parastā apiņa) izliekšanās, reaģējot uz pieskares vai berzes kairinājumu
tīties Vīties (par vīteņaugiem, to daļām).
vilkogājs Zalkšogājs - nakteņaugu ģints, kartupeļiem un citām naktenēm līdzīgi augi, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
seklaršana Zemes aramkārtas virsējās daļas uzaršana (līdz 15 cm dziļumam), ar ko iestrādā kūtsmēslus vai rudenī apar bijušos sakņaugu laukus, kā arī izmanto dažos citos gadījumos.
kuskuss Ziemeļāfrikas izcelsmes ēdiens, gatavots no kviešu graudiem (vai granulām), sakņaugiem un ceptas gaļas ar pikantu mērci, to pasniedz kā pamatēdienu vai kopā ar augļiem kā desertu; kus-kus.
Carex lepidocarpa zvīņaugļu grīslis
vaimaņāt Žēli ņaudēt (parasti par kaķi).
milzu čūska žņaudzējčūska
boidae Žņaudzējčūsku dzimta.
žņaudzenes Žņaudzējčūsku dzimtas ģints, 70-90 cm garumā, pārtiek no grauzējiem un ķirzakām, dzīvo tuksnešos, pustuksnešos, stepēs.
constrictor Žņaudzējčūsku dzimtas ģints.
eunectes Žņaudzējčūsku dzimtas ģints.
žmauga Žņaudzējs pakrūtē.
žņaudzeklis Žņaudzējs.
žņaudzienis Žņaudzējs.
žņaudziens Žņaudzējs.
žņaudzoņa Žņaudzējs.
žņaudzonis Žņaudzējs.
žņaugoņa Žņaudzējs.
žmaudzīt Žņaudzīt, spaidīt.
žņaudzēt Žņaudzīt.
žņaugāt Žņaudzīt.
zurzināt Žņaudzīt.
aizžņaugt Žņaudzot aizspiest vai aizsprostot.
piežņaugt Žņaudzot nonāvēt (ko) lielākā daudzumā.
nožņaugt Žņaudzot nonāvēt.
smūģis Žņaugs, ar ko kaujamai cūkai aizgriež purnu.
šņauga Žņaugs, korsete.
spanga Žņaugs; arī žņaugi.
žņaudzeklis Žņaugs.
žņauga Žņaugs.
aizžņaugt Žņaugt ciet.
žmaudzināt Žņaugt kādā vietā, censties padarīt plānāku, tievāku.
glušīt Žņaugt, nogalināt.
dušīt Žņaugt, spiest.
ģiebt Žņaugt; galināt.
džaubt Žņaugt.
smaukt Žņaugt.
zmaugt Žņaugt.
žmaugt Žņaugt.
žņaigt Žņaugt.
zņaugt Žņaugt.
žnaugt Žņaugt.
zmaugties Žņaugties.

ņau citās vārdnīcās:

MLVV

ņau

LLVV

ņau

MEV

ņaũ