Paplašinātā meklēšana

Meklējam ņur.

Atrasts vārdos (215):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (226):

Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm.
apmurcīt Apņurcīt (2).
apmurdzīt Apņurcīt (2).
apņurdzīt Apņurcīt.
iemūdzīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē).
pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas.
dabiskā skaņurinda augšupejošā secībā izkārtota skaņurinda (t. i. pamatskaņa un tās virsskaņas), kas rodas kāda skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) un tā daļu vibrācijas rezultātā; virsskaņu rinda.
Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks.
Antaboga Bali salas mitoloģijā - čūska, kas eksistēja vēl pirms zemes un debesu radīšanas, ar meditācijas palīdzību viņa radīja bruņurupuci, kas kļuva par pasaules balstu un tālākās radīšanas pamatu.
bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām.
čerepaha Bruņurupucis.
rāpucis Bruņurupucis.
testudines Bruņurupuči - rāpuļu klases kārta.
chelonia Bruņurupuči.
testudinata Bruņurupuči.
testudinidae Bruņurupuču jeb sauszemes bruņurupuču dzimta.
mīkstbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, kaula bruņas daļēji reducētas, tās sedz mīksta āda, dzīvo saldūdeņos, plēsīgi, Āzijas dienvidaustrumos, Āfrikā un Ziemeļamerikā, 22 sugas.
jūrbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, lieli rāpuļi (bruņas garums - līdz 140 cm, masa - līdz 400 kg) ar pleznveida kājām, izplatīti tropu joslas jūrās, 4 ģintis, 4 sugas.
Indijas bruņurupucis bruņurupuču suga ("Pangshura tentoria"), sastopama Indijā un Bangladešā.
sarkanausu bruņurupucis bruņurupuču suga ("Trachemys scripta elegans"), kuras daži eksemplāri Latvijā ievesti kā mīļdzīvnieki.
muršķīt Burzīt, ņurcīt.
gremžāt Būt saīgušam, kurnēt, ņurdēt.
ņammāt Čapstināt, ņurdēt.
tetrahords Četru pakāpju skaņurinda tīrās kvartas apjomā.
virsskaņu rinda dabiskā skaņurinda.
pussaņurcīts Daļēji, pa pusei saņurcīts.
heksakords Diatoniska sešpakāpju skaņurinda.
urkstēt Dusmīgi ņurdēt (neskaidri runājot).
narkšēt Dusmīgi ņurdēt, rūkt.
pūrce Dusmīgi ņurdoša sieviete.
purcene Dusmīgi ņurdoša sieviete.
Emys orbicularis Eiropas purvbruņurupucis.
Testudo elephantopus Galapagu milžbruņurupucis.
ziloņu bruņurupucis Galapagu milžbruņurupucis.
Galapagu milžbruņurupucis Galapagu salās dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 110 cm, augstums - līdz 60 cm, masa - 100-400 kg.
bruņurupučgrafika Grafisku attēlu veidošana, izmantojot bruņurupuci un virkni relatīvi vienkāršu instrukciju (parasti valodā "Logo"), kas nosaka tā kustības virzienu.
Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis.
sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras.
ietuncīt Iebāzt, iespaidīt; ieņurcīt; ietūcīt.
aizņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieņurdēties.
ieņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust.
ieņurkstēties Iesākt ņurkstēt un tūlīt apklust.
ieņurkšēties Iesākt ņurkšēt un tūlīt apklust.
ieņurkšķēties Iesākt ņurkšķēt un tūlīt apklust.
ieņurrāties Iesākt ņurrāt un tūlīt apklust.
murkstīt Īgni ņurdēt, murmināt.
dorra Īgņa, ņurdētājs, rūcējs.
izmurdzīties Ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties.
izmurdzulēties Ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties.
izņurdēties Ilgāku laiku, daudz ņurdēt.
izņerkšēties Ilgāku laiku, daudz paklusi, nemierīgi urkšķēt, ņurdēt (par dzīvniekiem).
ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(1).
ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(2).
Kūrma Indiešu mitoloģijā - bruņurupucis, dieva Višnu otrā avatāra (inkarnācija), kas balstīja uz savas muguras Mandaras kalnu okeāna sakulšanas laikā, ko sarīkoja devas un asuras.
tīrais intervāls intervāls starp (parasti) dabiskās skaņurindas pamatpakāpēm.
tonis Intervāls starp divām skaņām skaņurindā - 2 pustoņi.
temperācija intervālu attiecību izlīdzinājums starp skaņurindas pakāpēm; oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu.
ņurdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņurdēt(1).
pamurkšķēt Īsu brīdi ņurdēt; noburkšķēt.
nopurpuļāt Īsu brīdi ņurdot kaut ko neskaidri bārdā noņurdēt.
noņurdēt Īsu brīdi, vienu reizi ņurdēt.
noņurkšēt Īsu brīdi, vienu reizi ņurkšķēt.
noņurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi ņurkšķēt.
izņurkšēties Izčinkstēties, izraudāties (paklusā, ņurdošā balsī).
izmurdzīt Izņurcīt, izspaidīt.
izmurdzulēt Izņurcīt, izspaidīt.
izmurzāt Izņurcīt.
jūrrupuči Jūrbruņurupuči.
trijnadži Kāda bruņurupuču dzimta.
ņurkste Kāds, kas neskaidri runā, caur degunu ņurkst; ņurkšķis (4).
urkstiņš Kāds, kas ņurd, rūc.
ņurīties Kādu laiku ņurīt, griezt ar neasu nazi.
Ķickiņurga Kickiņurga, ūdenstece Slacgrīvas pagastā.
knīkstēt Klusām ņurdēt.
sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada); nošņurkt.
rupucis Krupis; arī bruņurupucis.
varšķis Kvekšķis (suns); tāds, kas rūc, ņurd.
ņur Lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu.
ņurr Lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu.
juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas.
pustonis Mazākais intervāls starp divām skaņām skaņurindā (temperētajā skaņu sistēmā aptuveni 1,06).
ieņurcīt Mazliet, arī vietumis saņurcīt.
trilleris Melisms - divu skaņurindas blakus skaņu ātrs, vairākkārtējs atkārtojums.
hromatiskā gamma melodiska kustība pa pustoņiem (mažora vai minora gammas ietvaros); skaņurinda, kur starp diatoniskās skaņkārtas veselajiem toņiem ir starpskaņas (pustoņi).
mikāt Mīcīt, spaidīt, ņurcīt, grūstīt.
mikot Mīcīt, spaidīt, ņurcīt.
testudo Milžbruņurupuči.
žņurcīt Mocīt spaidot, ņurcīt.
nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt.
nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt.
ņurda Muklājs, kur zeme ņurd, kad iet.
ņurdēkls Muklājs, kur zeme ņurd, kad iet.
murdiens murmināšana, ņurdoņa, burbuļošana, tracis.
puntuļot Murmināt pie sevis, ņurdēt.
porkāties Murmināt pretī, ņurdot iebilst.
dundināt Murmināt, ņurdēt, dūkt.
pampurāt Neapmierināti murmināt, ņurdēt, strīdēties.
nurrāt Neapmierināti ņurdēt.
ņurkste Neapmierināts rūcējs, īgņa; ņuršķis (3).
paņurdzīt Nedaudz, mazliet ņurdzīt.
paņurdēt Neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni).
ietūcīties Nejauši tikt iebāztam, iespaidītam; ieņurcīties.
ietuncīties Nejauši tikt iebāztam, iespaidītam; ieņurcīties.
sapičīt Nekārtīgi salikt, sabāzt (tā, ka saburzās, saņurcās).
izņurdēt Neskaidrā ņurdošā balsī izprasīt, izlūgties.
sačammāt Nevērīgi, nekārtīgi ko darot, saburzīt, saņurcīt, saspaidīt u. tml.
iepīčīt Nevērīgi, nevīžīgi ielikt, iespiest (tā, ka saburzās, saņurcās).
apžņurdzīt Nogurdināt, bieži žņurdzot (burzot, gumzot).
noņurdzīt Noņurcīt (2).
nožulināt Noņurcīt (2).
nočīpstināt Noņurcīt.
noņurkot Noņurcīt.
noņurdēties Noņurdēt (2).
nomuļļāt Noņurdēt bārdā.
novirt Noņurdēt bārdā.
noknukšēt Noņurdēt.
noknukšēties Noņurdēt.
noknukšķēt Noņurdēt.
noknukšķēties Noņurdēt.
noņerīt Noņurīt.
noņurkstēt Noņurkšķēt (1).
noņurkstēt Noņurkšķēt (2).
nošņurgalēt Nošņurgāt.
nošņergļoties Nošņurgāties.
nošņurkāties Nošņurkt.
šļobene Novalkāta, arī saņurcīta cepure.
svurkšt ņurdēt, rūkt.
ņurītis Ņurdētājs, ņurrātājs, runcis.
ņurkstis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne; ņuršķis (2).
ņurkšis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne; ņuršķis.
ņuršķis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne.
paburzīt Paberzēt, arī paspaidīt, paņurcīt (parasti ātri, steigā).
paburnīt Paburzīt; arī paņurcīt.
tonalitāte Pakāpeniska skaņurinda (noteiktā skaņkārtā), kuras kārtojumu nosaka tonika.
paņorcīt Paņurcīt; paburzīt.
pamučīt Paņurcīt.
pažņurdzit Paņurcīt.
paņorcīties Paņurcīties; paburzīties.
pamurdīties Paņurdzīt.
plastromantija Pareģošana pēc ugunī karsētas bruņurupuča bruņas saplaisājuma zīmējumiem.
pamurdzelēt Paspaidīt, paglaudīt (parasti nelielus dzīvniekus); paņurcīt.
pamurdzulēt Paspaidīt, paglaudīt (parasti nelielus dzīvniekus); paņurcīt.
pārpūšana Pēc augstuma dažādu dabiskās skaņurindas virsskaņu iegūšana, nelietojot pūšaminstrumentu spēles atveres, vārstus un ventiļus.
purkāties Pie sevis ņurdēt, murmināt.
tīrskaņa Precizitāte (parasti skaņdarba atskaņojumam) intonācijā, tonalitātē, skaņurindā, intervālos u. tml.; tīrskanība.
tīrskanīgs Precīzs intonācijā, tonalitātē, skaņurindā, intervālos u. tml. (parasti par skaņdarba atskaņojumu).
emydidae Purvbruņurupuči - bruņurupuču kārtas dzimta.
emys Purvbruņurupuču dzimtas ģints.
Eiropas purvbruņurupucis purvbruņurupuču dzimtas suga ("Emys orbicularis").
varkšēt Radīt ņurdošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
izņurdēt Radīt ņurdošas neskaidras skaņas.
aizsvurkšt radīt ņurdošu skaņu.
ņorkšēt Radīt paklusas, ņurdošas skaņas; urkšķēt.
ņaukšēt Radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem); arī ņaudēt.
ņeukšēt Radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem).
reptiļi rāpuļi - mugurkaulnieku klases dzīvnieki; 4 kārtas: ķīļzobjveidīgie, bruņurupuči, zvīņrāpuļi un krokodili; \~6000 sugu.
bruņurupucis Rāpuļu klases kārta ("Testudines, Chelonia"), ar izturīgām bruņām klāti dažāda lieluma rāpuļi, 12 dzimtas, \~65 ģintis, \~220 sugu, Latvijā konstatēta 1 purvbruņurupuču dzimtas suga.
purvbruņurupucis Rāpuļu sugas bruņurupuču kārtas dzimta ("Emydidae"), nelieli rāpuļi (bruņas garums - 10-75 cm), mīt gk. ūdeņos, 25 ģintis, \~80 sugu, Latvijā 1 suga.
vērkšķēt Raudāt (klusināti), ņurdēt, rūkt.
žņerkstēt Raudulīgam, nemierīgam būt, ņurdēt.
ieņurcīties Refl. --> ieņurcīt (1); tikt ieņurcītam.
theromorpha Reptiļu rinda, kuros saskatāmas abinieku, reptiļu un bruņurupuču pazīmes, nogulumos sastopami no augškarbona līdz triasam.
purcenēt Rūkt, neapmierināti ņurdēt.
rūkstēt Rūkt, ņurdēt.
murzāt Saburzīt, ņurcīt.
samikot Saburzīt, saņurcīt.
satuncīt Saburzīt; saņurcīt.
sakumbāts Saburzīts, saņurcīts.
saņurkāt Sagriezt ar neasu griežamo; saņurīt.
sagumzēt sagumzīt, saņurcīt.
rūcoņa Saīgusi, ņurdīga persona.
samikāt Sakutināt, saņurcīt.
ņaudzīt Saņūcīt, saņurdzīt.
saņaudzīt Saņūcīt, saņurdzīt.
saņorcīt Saņurcīt.
saņurkāt Saņurcīt.
gramūklis saņurcīts lakats.
iemikāt Saņurdzīt; sadot ar dūrēm.
izņukāt Saņurdzīt.
samurcīt Saspaidīt, saņurcīt.
saņucīt Saspaidīt, saņurcīt.
plūrēt Savelt, ņurcīt, izplūkāt, sadriskāt.
mikāties Savstarpēji ņurcīt draiskojoties (parasti par bērniem).
gigantiskais bruņurupucis Seišelu milžbruņurupucis.
Testudo gigantea Seišeļu milžbruņurupucis jeb gigantiskais bruņurupucis.
hiposkaņkārtas Senajā mūzikas teorijā skaņkārtas, kuru skaņurinda konstruēta sākot no dominanates, un tās tonika atrodas vidū.
taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas.
neumas Sens skaņuraksta veids, mūsdienu nošu raksta priekštecis.
heptahords Septiņu pakāpju skaņurinda (septimas apjomā).
heksahords Sešu pakāpju skaņurinda (sekstas apjomā).
šņurcka Skaislis; tāds, kas šņurgājas.
starpskaņa Skaņa (piemēram, skaņurindā), kas atrodas starp veselajiem toņiem un kam ir.
pamatskaņa Skaņa, kas ir noteiktas skaņurindas sastāvdaļa; pamatpakāpe.
pamatpakāpe Skaņa, kas ir noteiktas skaņurindas sastāvdaļa; pamatskaņa (2).
simetriskās skaņkārtas skaņkārtas, kuru pamatā ir noteikta centrālā saskaņa un skaņurindas veidojas no oktāvu vienmērīga dalījuma intervālos.
oktāva Skaņurindas intervāls, kas ietver divpadsmit pustoņus.
pakāpe Skaņurindas skaņa attiecībā pret kādu citu skaņu šajā skaņurindā.
izņurkt Snauduļot, iztikt bez izgulēšanās; izņurgt.
kamāšana Spaidīšana, ņurdzīšana.
mikt Spaidīt, ņurcīt, burzīt.
pičīt Spaidīt, ņurcīt; bāzt.
ņucīt Spaidīt, ņurcīt.
ņurdoņa Suns, kurš bieži ņurd.
šņurckāties Šņurgāties (2).
šņurgulens Šņurguļains.
šnurkt Šņurkt.
ņurdīgs Tāds, kas bieži ņurd (1).
žulnieks Tāds, kas ņurkst, dzer, uzmācas, neiet projām.
varkšis Tāds, kas rūc, ņurd.
puntulis Tāds, kurš kaut ko pie sevis murmina, ņurd.
ņurdeklis Tas, kas mēdz ņurdēt - neapmierināti runāt, žēloties, gausties.
ņuršķis Tas, kas ņurkšķ.
milžbruņurupuči Vairākas senas sauszemes bruņurupuču dzimtas sugas, fitofāgi, oldējēji, vairākums iznīcināti (gaļas un olu ieguves dēļ), saglabājušās tikai 2 sugas.
tuncīt Vairākkārt burzīt, ņurcīt, spaidīt u. tml.
murdzulēties Vairākkārt murdzīt; rotaļāties, murdzot, ņurcot (kādu dzīvnieku, piemēram, kaķi).
vītņot Veidot vītnes (piemēram, ar vītņgriezi, vītņurbi).
Testudo graeca Vidusjūras bruņurupucis.
urkšēties Vienam uz otru rūkt vai ņurdēt.
ņurdiens Vienreizēja paveikta darbība --> ņurdēt(2).
vantināt Viļāt, ņurdzīt.
vantināties Viļāt, ņurdzīt.
rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar lēnām kāju kustībām (par dažiem rāpuļiem, piemēram, bruņurupučiem); virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
šļurka Zābaks, kas ūdenī samircis šņurkst.
šļurkata Zābaks, kas ūdenī samircis šņurkst.

ņur citās vārdnīcās:

MEV

ņur