merģele
Lietojuma biežums :
merģele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | merģele | merģeles |
| Ģen. | merģeles | merģeļu |
| Dat. | merģelei | merģelēm |
| Akuz. | merģeli | merģeles |
| Lok. | merģelē | merģelēs |
1.Meitene, meita, jaunava.
Saistītās nozīmesmeitēns, merga, skuķis, skuķe, stirna, meitene.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
meitēns1 — Meitene (1).
skuķis1 — Meitene (1); skuķe.
skuķe1 — Meitene (1); skuķis.
meitene1 — Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam).
meiča1 — Jauna, neprecējusies sieviete.
Antonīmi
sieviete1.1 — Šāda būtne, kas ir vai ir bijusi saistīta laulības attiecībās, arī dzimumattiecībās.
2.Līgava, brūte, iecerētā.
Avoti: TlV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zoja Kosmodemjanska, prātu izkūkojusi merģele, kādu laiku svilināja krievu zemnieku būdas un būtībā karoja pret pašiem krieviem, bet, kad viņu publiski pakāra, kļuva par varoni.
- Vasaraudzis un merģele labi saprata viens otru
- atpizdija tur dazus un kas kas ar to labaaaks nekas reizi kāda merģele pa muti dabū , bet tāpēc jau nav pilsēta sacelta kājās . Tāpat PABLO cik neatspārda un neatsit . Tad jau pus Liepājai jāstaigā ar beisbola nūjām un ķēdēm kabatās . Kāds toBURBULI pūš speciāli , un mazie bērniņi visam tic un skrien pa vēju tam pakaļ