Paplašinātā meklēšana
Meklējam aizturēt.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (66):
- aizkaita (Aizturēts, apvaldīts) naids, (aizturētas, apvaldītas) dusmas.
- zabelēties Aiz skopuma netaisni aizturēt, nedot.
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām.
- aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu.
- štopēt Apturēt; aizturēt.
- ķimerēt Apvainot; pratināt; aizturēt.
- povjazaķ Arestēt, aizturēt.
- zabarabaķ Arestēt, aizturēt.
- haemostatica Asiņošanu aizturētāji zāļu līdzekļi.
- trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties.
- palaist Atbrīvot; arī neaizturēt, neaizkavēt.
- notvert Atrast un aizturēt (piemēram, likuma pārkāpēju).
- ūdenskapacitāte Augsnes ūdens uzņēmība, no kā atkarīgs augsnes mitrums bezlietus laikā; visbiežāk 100kg sausas zemes spēj aizturēt ap 25 kg ūdens.
- zaburitsja Būt aizturētam.
- aizture Darbība, process --> aizturēt (2).
- aizturēšana Darbība, process --> aizturēt.
- aizturēts Divd. --> aizturēt.
- vļeķeķ Iekrist - tikt aizturētam nozieguma vietā.
- aizķīlāt Ieķīlāt, aizturēt, ieturēt.
- saknukstēt Ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt.
- izsprauslāties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
- izsprausloties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
- medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina.
- aptvarste Kādas teritorijas pēkšņa pārmeklēšana, ko dara, lai atrastu un aizturētu noziedzniekus, kontrabandu u. tml.
- saistīšana Karaspēka darbība, lai apturētu, aizturētu vai ielenktu pretinieka spēkus, kā arī lai piespiestu pretinieku iesaistīt papildu spēkus darbībai noteiktā iecirknī ar nodomu nepieļaut šo spēku atiešanu un iesaistīšanu citā vietā.
- bēgšana Krimināli sodāma, ja aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai notiesātais nelikumīgi atstājis aizturēto turēšanas, iepriekšējā apcietinājuma vai brīvības atņemšanas vietu.
- ķinīt Ķert, saķert; aizturēt, arestēt.
- tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem.
- aizvēlināt Likt aizkavēties, likt nokavēt, aizturēt.
- akmeņdruka Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai.
- akmesspiedums Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai.
- puscaurlaidīgums Membrānu spēja laist cauri šķidrumu, bet aizturēt tajā izšķīdušās lielās molekulas; semipermeabilitāte.
- iesprostot Neļaut izpausties; aizturēt, savaldīt.
- inkontinence Nespēja aizturēt kaut ko, atturēties no kaut kā; nespēja aizturēt izkārnījumu, urīna izvadīšanu.
- aizvēnis No vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji; aizvējš.
- aizvējš No vēja pūsmām aizsargāta vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji.
- hidrofilija Organisma audu tieksme aizturēt ūdeni.
- apvaldīt Palēnināt, arī aizturēt (kustību, gaitu).
- notvert Panākt un satverot aizturēt, apturēt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- zarnu aizsprostojums patoloģisks stāvoklis, kura pamatā ir aizturēta zarnu satura pārvietošanās no kuņģa uz taisno zarnu.
- izlauzties Pēkšņi atskanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt).
- izlauzties Pēkšņi izpausties (piemēram, runā) - par psihisku stāvokli, ko cenšas slēpt, aizturēt.
- izlauzties Pēkšņi tikt izteiktam, izpaustam (par to, ko cenšas aizturēt).
- aizdomās turamais persona, par kuru lietas materiālos ir ziņas, kas dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un tādēļ ir aizturēta, vai kurai piemērots viens no drošības līdzekļiem līdz apsūdzības uzrādīšanai.
- filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata.
- sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā; arī arestēt.
- berta Policijas automašīna aizturēto pārvadāšanai.
- televizors Policijas dežūrdaļas istaba aizturētajiem.
- zlīdnis Policists, kas kādu gatavojas aizturēt.
- administratīvā aizturēšana procesuāls piespiedu līdzeklis administratīvā pārkāpuma procesā; aizturētajai personai ir tiesības pieprasīt, lai par aizturēšanu paziņo darba devējam.
- (iz)laužas uz āru saka, ja kas (parasti ilgi) neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
- nokaravulīt Sargājot pamanīt, arī aizturēt.
- habeas corpus saskaņā ar Anglijas likumu par personas neaizskaramību izrakstīta pavēle amatpersonai, kas kādu tur apcietinājumā; _burtiski_: "tev jānogādā aizturētā persona (tiesā)".
- cauri Savienojumā "laist cauri": neaizturēt.
- laist Savienojumā ar "cauri", "garām": neaizturēt, neaizkavēt (kā, piemēram, šķidruma, gāzes) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
- alckupes Siksnas, ar kurām sasaista divzirgu ratu dīseles galu ar ratos iejūgtu zirgu sakām, lai pagriezienos dīseli varētu grozīt un, no kalna braucot, ratus aizturēt.
- lauzties Skanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt).
- špurkt Sprauslāt, aizturēti smieties.
- vili Tikt aizturētam nozieguma izdarīšanas laikā.
- pogoreķ Tikt aizturētam, ievērotam.
- spalitsja Tikt aizturētam.
- uzrauties Tikt aizturētam.
- turēt Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
- nokunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot noteikt, pateikt.
- kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
aizturēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
LTG T