sagrābt
Lietojuma biežums :
sagrābt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
sagrābējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
sagrābēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
1.1.Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
1.2.Grābjot nokopt (parasti pļavu, lauku).
1.3.Grābjot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par iekārtām, ierīcēm u. tml.
2.Strauji un stingri satvert, saņemt (ko).
Saistītās nozīmessaņemt.
2.1.pārnestā nozīmē Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) — parasti par straumi, vēju.
3.Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā; arī arestēt.
4.parasti formā: trešā persona Strauji un spēcīgi pārņemt (par fizioloģisku stāvokli).
4.1.Par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
5.Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
5.1.Pilnīgi pakļaut savai ietekmei (piemēram, organizāciju, nozari, parasti ar negodīgiem līdzekļiem).
6.Iegūt, pārņemt (varu) politiskā, bruņotā cīņā.
6.1.Iekarot, arī okupēt (kādu teritoriju).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri