notvert
Lietojuma biežums :
notvert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt un satverot aizturēt, apturēt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
Saistītās nozīmesnoķert.
1.1.Atrast un aizturēt (piemēram, likuma pārkāpēju).
1.2.Sagūstīt, nomedīt, nozvejot.
1.3.Atklāt, pieķert (darām ko neatļautu, nevēlamu).
2.Sastapt (kādu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
3.Atrast, atklāt, arī ieraudzīt (ko vajadzīgu, vēlamu).
3.1.Uztvert, pamanīt.
Saistītās nozīmesatmanīt, izjust, pamanīt, sajust, uztvert.
Tulkojumifeel.
3.2.Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu).
Stabili vārdu savienojumiEkrāna notveršana.
Stabili vārdu savienojumiNotvert (arī noķert, pieķert) sevi. Notvert (kā) pavedienu.
Avoti: LLVV, D3
Korpusa piemēri