Paplašinātā meklēšana
Meklējam apklāt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (49):
- kosains Apaudzis ar kosu, apklāts ar sausu zāli.
- pārķirzāt Apmākties, apklāties, apsegties.
- apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
- apkāmēt Appelēt, apklāties ar pelējuma gļotām.
- nosegot Apsegt, apklāt.
- dabiski izcēlusies audze ar mežu apklāta zeme, kuras valdošā suga izcēlusies dabiski
- lauce Ar mežu neapklāta zeme (meža zemē), kas neatbilst deguma, iznīkušas audzes, vējgāzes, izcirtuma un rekultivētās zemes pazīmēm.
- rekultivētas zemes ar mežu neapklāta zeme, kas pēc tās izmantošanas citām vajadzībām, piemēram, karjeriem, ir sagatavota mākslīgai apmežošanai
- meža kultūru fonds ar mežu neapklātās zemes, kurās paredzēta mākslīga vai dabiska meža atjaunošana
- aizlapot Ar salapojušiem zariem kaut ko apklāt, noklāt.
- ieart Arot apklāt ar zemi.
- aizaarties Arot tikt aizpildītam, apklātam.
- apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis).
- apbērt Berot (ko virsū), apklāt; apkaisīt.
- apbirt Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam.
- apvilkt Cieši apklāt (parasti ar ādu, audumu) un nostiprināt; pārvilkt; apšūt.
- spruņģēties Cieši ietīties (apklāties vai apģērbties).
- ieecēt Ecējot apklāt ar zemi (piemēram, sēklas).
- satēnēt It kā ar miglu apklāties, ar plēvīti apaugt.
- nokliest Izklājot apklāt.
- apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri), apklāt; apbārstīt.
- apkalt Kaļot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
- apkasīt Kašājot, rušinot apklāt.
- izlikt Liekot (ko) noteiktā kārtībā, apklāt, pārklāt (parasti grīdu, sienas); liekot (ko) teiktā kārtībā, izveidot.
- aplīmēt Līmējot (ko) virsū, apklāt.
- aplipināt Lipinot virsū, apklāt.
- apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm vai arī no virsas vai sāniem).
- meža ieaudzēšana meža sēšana un stādīšana, kā arī dabiskās atjaunošanās veicināšana ar mežu neapklātās zemēs
- apmirgot Mirgojot, smalki līņājot, apņemt, apklāt.
- lāma Neliels laukums, kas, piemēram, ir apaudzis (ar kādiem augiem), apklāts (ar ko).
- apņemt No visām pusēm, pilnīgi ietvert, apklāt.
- vurvēt Pārklāt, apklāt.
- applest Plešot apklāt (ko).
- applest Plešot ko, apklāt ar to.
- applūdināt Plūstot (virsū, pāri), apklāt.
- puspirkstains Puspirkstains cimds - cimds, kam pirksti tikai līdz pusei noadīti, tā ka pirkstu gali nav apklāti.
- apraust Raušot apklāt, apsegt (ar ko).
- aprušināt Rušinot apklāt, apsegt (ar ko).
- apkārt Sakārt (ko visapkārt); piekarot (ko), apklāt.
- apžaut Sažaujot (piemēram, veļu), aizņemt, apklāt (ko).
- zēvele Sēra masas slānis, ar ko apklāts sērkociņa gals.
- rūsis Stirpa, kaudze, guba; apklāta bedre sakņaugu glabāšanai.
- orārijs Šaura gara audekla lenta, krustiem apklāta, ko grieķu un romiešu katoļu garīdznieki dievkalpojuma laikā uzliek uz kreisā kamieša.
- aizstaipīties Tikt apklātam (aizsprostotam), aizvelkot priekšā.
- aplīt Tikt apklātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
- apklāties Tikt apņemtam, apklātam.
- mikrospermas Viendīgļlapju augu rinda, ko raksturo sīkas sēklas 0,1-0,2 mm caurmērā, kas sastāv tikai no dažiem simtiem šūnu, apklātas ar irdenu čaulu, tiek producētas miljoniem katrā auglī.
- apziest Ziežot apklāt, noklāt (ar ko); noziest.
- apzīmēt Zīmējot, rakstot apklāt, izrotāt (kādu virsmu).
apklāt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV