Paplašinātā meklēšana

Meklējam bais.

Atrasts vārdos (35):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

gud bai!

Atrasts skaidrojumos (137):

RV (Sirds) labais kambaris (angļu "right ventricle").
Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos.
Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka.
helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām.
Marmarinu Arikenu (Venecuēla) mitoloģijā - baismīga čūska, kas aprija pirmos cilvēkus, kurus bija radījuši no debesīm nokāpušie kultūrvaroņi.
namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas.
hemopepsija Asins sagremošana gremošanas traktā, kur rodas brūnais sālsskābais hematīns jeb hemīns (kafijas biezumiem līdzīgi vēmekļi, darvai līdzīgi izkārnījumi).
sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā.
būgnums Bailes, baisma.
geosots Baldriānskābais gvajakols.
Pulmonaria saccharata baltraibais lakacis.
Ruņģis Baltu tautu mitoloģijā - labais mājas gars, labības aizgādnis un sargātājs.
laktols Beta naftola pienskābais esteris, šķīst alkoholā, bet nešķīst ūdenī.
baiglis Biedētājs, spoks; putnu biedēklis; briesmu stāsts; baismas.
Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m.
Sūriņš Bolupes lejteces labais atzarojums Lazdukalnu pagastā, ietek Vecpededzē, Sore; Sūre.
itrols Citronskābais sudrabs, balts pulveris, grūti šķīst ūdenī; antiseptisks līdzeklis skalošanai un iešļircināšanai pret gonoreju un acu slimībām.
Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka.
Picoides major dižraibais dzenis.
lielais raibais dzenis dižraibais dzenis.
Corydalis cava dobais cīrulītis.
natrons Dubultskābais nātrijs jeb nātrija bikarbonāts, caurspīdīgi kristāli, ko iegūst sodas ūdens šķīdumam laižot cauri divogļskābi (CO2) un lieto dziedniecībā kuņģa lieko skābju neitralizēšanā.
Euplectes capensis dzeltenraibais audējputns.
dižraibais dzenis dzeņu suga ("Picoides major syn. Dendrocopos major"), arī lielais raibais dzenis.
Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš.
svinetiķis Etiķskābais svinskābļa šķīdums.
Ezerstarpu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 9,7 ha; Ezerstarpa; Ezerstarpis; Stulbais ezers.
Stulbezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 3,2 ha; Stulbais ezers; Stulbes ezers; Stulbis.
Vaskaris Ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 22,1 ha, dziļums - līdz 2,8 m; Daskaris; Stulbais ezers; Vaskaišu ezers; Vaskalšu ezers; Vaskara ezers; Vaskaru ezers.
Lielā Ace ezers Vānes pagasta ziemeļrietumos, platība - 5,3 ha; Aces ezers; Acs ezers; Stulbes ezers; Stulbais ezers; Stulbezers; Stulbis.
Skarbezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 18,6 ha; Skarbais ezers; Skarbes ezers; Silkalēju ezers.
Stulbezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,7 ha; Stulbais ezers.
ademonija Garīgs nemiers, baisma.
agatodēmons Grieķu mitoloģijā - labais gars, kas visu dzīvi seko cilvēkam.
Kālī Hinduismā - viena no Šivas sievišķajām avatārām, nāves dieviete, dēmonu iznīcinātāja, baismīgākā hinduisma dieviete.
devas Irānas folklorā - spalvām klāti milzīgi radījumi ar asiem nagiem un baismām sejām, tie dzīvo kalnu aizās un sargā dārgumus, neieredz cilvēkus un ir stipri, nežēlīgi un ļauni.
Arijana Vedža irāņu mitoloģijā - irāņu pirmdzimtene, kuru radīja labais dievs Ahuramazda.
nobailis Izbīlis, bailes, baisma.
šurale Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī jarimtiks; meža gars, nelabais.
jukņa Jupis; nelabais, velns, jods.
kaļķammonijsalpetris Kalcija amonjaka salpetris, satur sintētiskā ceļā iegūtu amonija nitrātu, kuram piejaukts ogļskābais kaļķis.
klinklāviņš Klibais Klāvs; nievīgs kādas personas apzīmējums.
eukaīns Kokaīna atvietotājs, sālsskābais trimetīlbenzoksipiperidīns, iegūst sintētiski no triacētonamina.
svina baltums kristāliska krāsviela, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), tīri balta, labi sedz krāsojamo virsmu, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā tā kļūst brūna un stipri indīga.
starborts Kuģa labais borts (puse, sāni).
Nemheina Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - īru dieviete - karotāja, kas nepiedalījās kaujās, bet tikai atradās kaujas laukā un ar savu baismīgo izskatu radīja paniku karotājos, kā arī iedvesa šausmas ar baisu gaudošnu.
d- Ķīmisku savienojumu priekšā nozīmē optiski aktīvu vielu, kas griež polarizēta stara plakni pa labi (lat. "dexter" - labais).
cerasīns Ķiršu sveķu sastāvdaļa, skābais kalcija metaarabināts.
lb. Labais (lb. krasts, lb. pieteka).
RLQ Labais apakšējais kvadrants (angļu "right lower quadrant").
RUQ Labais augšējais kvadrants (angļu "right upper quadrant").
stīrborts Labais borts (kuģim, laivai).
mieggaris Labais gariņš, kas sargā un iemidzina bērnu šūpulī; miegaris.
miegaris Labais gariņš, kas sargā un iemidzina bērnu šūpulī; mieggaris.
labais Labais gars - pārdabiska būtne latviešu mitoloģijā, kas ir palīdzīga cilvēkiem.
bontons Labais tonis, pieklājība, smalka uzvešanās.
bon ton labais tonis, smalkas manieres, laba audzināšana.
flangs Labais vai kreisais (ierindas, karaspēka novietojuma, kaujas iekārtas, gājiena iekārtas) gals (sāns).
dievais Labais, lieliskais, krāšņais.
belami Labais, mīļais draugs.
gaišās (retāk saules) puses labais, pozitīvais (kādā parādībā); arī pozitīvas īpašības.
vienacis Latviešu mitoloģijā - dabas stihiskos un iznīcinošos spēkus iemiesojoša būtne, baismīgs cilvēkēdājs.
Indievs Latviešu mitoloģijā - nelabais gars, ļauns gars; Velns.
Čanbaišana plakankalne Mandžūrijas-Korejas kalnu sistēmas augstākā daļa ("Changbaishan"), Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums 1500-1800 m, vulkāns Baitoušans - 2750 m.
Phoenicurus erythrogaster melnraibais erickiņš.
Pachyphloeus melanoxanthus melnraibais zemesčiekurs.
juvenīns Metīlarsēnskābais johimbīns un strihnīns.
mirabilīts Minerāls, ko veido sērskābais nātrijs un ūdens.
viterīts Minerāls, ogļskābais bārijs; rūda bārija un tā sāļu iegūšanai.
Veļu māte mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne; ietver tikai negatīvo - iznīcinošo dabas spēku aspektu; dažkārt iemiesota niknā putenī, bet citkārt rādās kā baisa būtne ar dzīvniekveida pazīmēm.
mokšis Mošķis - (maldinātājs) gars, nelabais.
mokšķis Mošķis - (maldinātājs) gars, nelabais.
neprudelis Nekrietnelis, nelabais.
neprūdelis Nekrietnelis, nelabais.
tūšķis Nelabais (kā lamuvārds).
Annas ezers Nelabais ezers Cēsu novada Zaubes pagastā.
Annasmuižas ezers Nelabais ezers Cēsu novada Zaubes pagastā.
indeve Nelabais gars, ļauns gars; velns; nedievs.
jupis Nelabais, velns; jods.
raganu raganais nelabais, velns.
jods Nelabais, velns.
nešķīstais Nelabais.
nešķīstenis Nelabais.
nešķīstēns Nešķīstenis (1); nelabais.
nātrija bikarbonāts ogļskābes skābais sāls NaHCO~3~, dzeramā soda
E541 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija skābais fosfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, jāizvairās sirds slimniekiem.
fronte Priekšējā (ierindas) puse, kad (ierindas) labais flangs ir pa labi, kreisais - pa kreisi; tā (pozīcijas, kaujas novietojuma) puse, kas vērsta pret pretinieku.
dzeņveidīgie putnu kārta ("Piciformes"), kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš); šīs kārtas putni.
Galeopsis speciosa raibais aklis.
Monticola saxatilis raibais akmeņstrazds.
Agriolimax reticulatus raibais kailgliemezis.
Agrolimax reticulatus raibais kailgliemezis.
Nicrophorus vespillo raibais kapracis.
Zoothera dauma raibais māņplušķis.
Scindapsus pictus raibais scindapsis.
Parthenothrips dracaenae raibais siltumnīcu tripsis.
varjetē Raibais teātris, viegla satura un mazas vērtības.
Arianta arbustorum raibais vīngliemezis.
Melanogaster variegatus raibais zemespūpēdis.
šeķis raibs, raibais.
sauciens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) baiss skaņu kopums, balss signāls.
chlorammonijs Sālskābais amonijs, amonija hlorīds, mākslīgs slāpekļmēsls.
puslabs Savienojumā "puslabais uzbrucējs": tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un labās puses spēlētāju.
guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais.
Sarama senindiešu mitoloģijā - Indras suns; vēlāk - divu baismīgu Šambaru suņu māte.
maskaņīns Sērskābais ammonjaks.
Glaubera sāls sērskābais nātrijs.
spraņčkrīts Sērskābais varš.
granodiorīts Skābais intruzīvais iezis, pārejas forma starp granītu un kvarcdiorītu; sastāv no laukšpatiem, kvarca, ragmāņa, biotīta; pelēks vai iesarkanpelēks.
krējums Skābais krējums.
parastais ķirsis skābais ķirsis.
bisulfīts Skābais sērpaskābes sāls.
bisulfāts Skābais sērskābes sāls.
bitartrāts Skābais vīnakmensskābes sāls.
kremortartars skābais vīnskābais kālijs ("Cremor tartari").
Dīvs Slāvu mitoloģijā - gars, kas mita mežā koku galotnēs, bet naktīs nolaidās zemē un ar savu baiso izskatu un kliedzieniem biedēja vientuļus ceļiniekus.
sūdi peld pa virsu, zelts grimst dibinā sliktais izvirzās priekšplānā, gūst ievērību, bet labais pazūd.
less Smalkgraudains, porains, irdens nogulumu iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
štīrborts Stīrborts - labais borts.
Stulbes ezers Stulbais ezers Zentenes pagastā.
Stulbis Stulbais ezers Zentenes pagastā.
bubais Stulbais.
svinbaltums Svina baltums - krāsotāju krāsa, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), krāsa tīri balta, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā paliek brūna, tad melna; stipri indīga.
drūsmīgs Šausmīgs, drausmīgs, baismīgs.
drūmains Šaušalīgs, baismīgs.
baigi Tā, ka ir nomācoša, drūma, arī ar bailēm saistīta sajūta; drūmi, nomācoši, baisi.
kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: labais.
pejas Tamilu (Tamilnadas štats, Indija) mitoloģijā - baismīga izskata velnenes ar plīvojošiem matiem.
Mefistofelis Tēls vācu teikā un J. V. Gētes traģēdijā "Fausts"; ļauns gars; nelabais; velns; ļaunā iemiesojums.
dakiņas Tradiconālajā hindu mitoloģijā dēmoniskas sievišķās būtnes dievietes Kālī svītā, kuras attēlo baismīgā un kroplīgā izskatā.
Voroņeža Upe Krievijas Tambovas, Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, labais krats stāvs, augsts, kreisais - zems.
Leka upe Nīderlandē (_Lek_), Reinas lejteces labais atzars, sākas augšpus Arnemas, ietek Ziemeļjūrā.
ļauns Velns, nelabais.
smuts Velns, pūķis; nelabais.
baismīgums Vispārināta īpašība --> baismīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
filgja ziemeļu tautu mitoloģijā - pārdabiska sieviešu dzimtes būtne dzīvnieka veidolā, sapratās ar cilvēkiem; labais gars.
rodans Zilskābais sērs.

bais citās vārdnīcās:

MEV

baîs

LTG T

bais