Paplašinātā meklēšana
Meklējam elle.
Atrasts vārdos (152):
- elle:1
- celle:1
- Celle:1
- Helle:1
- ķelle:1
- lelle:1
- Lelle:1
- melle:1
- Melle:1
- Šelle:1
- zelle:1
- grelle:1
- stelle:1
- Stelle:1
- šnelle:1
- Špelle:1
- štelle:1
- trelle:1
- Delles:1
- heller:1
- Ķelles:1
- melles:1
- gabelle:1
- morelle:1
- Ortelle:1
- puselle:1
- hellers:1
- Kelleda:1
- krelles:1
- lellene:1
- mellene:1
- Mellene:1
- mellens:1
- melleņi:1
- Mellevī:1
- Orellen:1
- pelleja:1
- stelles:1
- Tellese:1
- vellene:1
- vellens:1
- Zellene:1
- ellenīca:1
- anstelle:1
- anštelle:1
- pastelle:1
- propelle:1
- sardelle:1
- Svebelle:1
- helleris:1
- melleņot:1
- novelles:1
- Stelleta:1
- strelles:1
- Šellefte:1
- štellers:1
- Velletri:1
- Zellenes:1
- ellenieca:1
- ellenieks:1
- ellešķīgi:1
- Apencelle:1
- bagatelle:1
- Karapelle:1
- karavelle:1
- mirabelle:1
- pastrelle:1
- Raskmelle:1
- Ugelbelle:1
- apellenti:1
- Bellenhof:1
- Hellefoša:1
- Hellenume:1
- Kellerupa:1
- levelleri:1
- mellenājs:1
- mellenīte:1
- melleņoga:1
- Mellerūda:1
- Mellezers:1
- Pellečāno:1
- Šelleftea:1
- Šellefteo:1
- švelleris:1
- demoiselle:1
- Fontvielle:1
- immortelle:1
- Mariacelle:1
- priekšelle:1
- tankštelle:1
- hellebarda:1
- hellebarde:1
- helleborus:1
- hellebrīns:1
- Levellenda:1
- marsellene:1
- mellenīcas:1
- mellenītes:1
- Nordellens:1
- propellers:1
- propelless:1
- Quellenhof:1
- Serdellens:1
- ellesakmens:1
- ellesmašīna:1
- ellespagale:1
- ellesprauls:1
- Bišofscelle:1
- tagliatelle:1
- vanderzelle:1
- bellerofoni:1
- bestsellers:1
- frikadelles:1
- helleborīns:1
- Hellesponts:1
- Hjellefjūra:1
- krūmmellene:1
- marcelleina:1
- mellelksnis:1
- melleņaudze:1
- melleņmelns:1
- propelleris:1
- Stellenbosa:1
- Šellenberga:1
- taljatelles:1
- Trelleborja:1
- Balatonlelle:1
- bencīnštelle:1
- hardingfelle:1
- mademoiselle:1
- Bellerofonts:1
- helleborisms:1
- melleņkārkls:1
- pelletierīns:1
- Stellenbosha:1
- Bādlībencelle:1
- belletristika:1
- hellenizācija:1
- Šelleftelvena:1
- hardangerfelle:1
- koppensnellers:1
- lielleimanieši:1
- muellerianella:1
- Northellertona:1
- patellektomija:1
- turbopropelleru:1
- propellerturbīna:1
- Hellebeka-Ālsgārde:1
- Apencelle-Auserrodene:1
- Apencelle-Innerrodene:1
- Klaustāle-Cellerfelde:1
- Hornbeka-Dronningmelle:1
Atrasts vārdu savienojumos (28):
- elle iet vaļā
- elle ir vaļā
- elle un Indija
- elle vaļā
- Elles bedres
- elles darbs
- Elles dīķis
- elles katls
- Elles ķēķis
- elles klapats
- elles klopats
- elles kruķis
- elles kungs
- elles prauls
- elles sprauslis
- elles uguns
- elles vecene
- izraut kaut (vai) no elles
- izraut kaut vai no elles
- kā elle
- raut laukā kaut vai no elles (kaut ko, retāk kādu)
- raut vai no elles ārā
- raut vai no elles laukā
- raut vai no elles laukā (arī ārā)
- spēļu elle
- vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle)
- Vējiņu alas un Elles bedres
- velns un elle
Atrasts skaidrojumos (366):
- valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
- sudraba nitrāts AgNO~3~, līdzeklis piededzināšanai, "elles akmens".
- Aira un Teneres rezervāts aizsargājama dabas teitorija Nigērā (_Aïr et du Ténéré, Réserves naturelles de lʾ_), Agadesas reģionā.
- marote Āksta zizlis ar grotesku lelles galvu un zvārgulīšiem.
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
- leļļu animācija animācija, kurā uzņem filmā trīsdimensiju lelles, pirms katra kadra nedaudz mainot to stāvokli.
- Pellaea rotundifolia apaļlapu pelleja.
- Belvjū Apdzīvota vieta ASV ("Bellevue"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Belvjū Apdzīvota vieta ASV ("Bellevue"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Almaseļesa apdzīvota vieta Spānijā (_Almacelles_), Katalonijas autonomā apgabala rietumu pierobežā.
- Apencelle-Auserrodene Apencelles-Auserrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Hērizava, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju (2009.).
- Apencelle-Innerrodene Apencelles-Innerrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Apencelle, platība - 173 kvadrātkilometri, 15600 iedzīvotāju (2009.).
- Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām.
- Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots.
- motodeltaplāns ar motoru propelleru apgādāts deltaplāns.
- TRIPs Ar tirdzniecību saistīti intelektuālā īpašuma aspekti ("trade-related aspects of intellectual property rights").
- Mistasini ezers atrodas Kanādā ("Mistassini"), Lorensa augstienē 371 m vjl., platība - 2335 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 120 m, līčains, daudz salu, bagāts zivīm, iekļauts Mistasini rezervātā; ap ezeru atrodas Kanādā lielākās melleņu plantācijas.
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle".
- solis Attālums, par kādu ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā.
- Kupala austrumslāvu mitoloģijā - vasaras saulgriežu svētki un šo svētku galvenais personāžs, kas tiek prezentēts lelles veidolā, svētku laikā to slīcina ūdenī.
- nortrops Automātiskas stelles, kurās pirmo reizi izdarīja spoļu maiņu; tās konstruējis angļu inženieris un izgudrotājs Nortrops.
- četrminas Aužamās stelles ar četrām paminām.
- stāvi Aužamās stelles.
- laipstules Aužamie stāvi, stelles.
- stāve Aužamie stāvi; stelles.
- turbopropelleru dzinējs aviācijas gāzturbīnas dzinējs, kura vilci radagk. propelleris un daļēji no reaktīvās sprauslas izplūstošā gāzes strūkla.
- turbopropellera dzinējs aviācijas gāzturbīnu dzinējs, kurā vilce rodas galvenokārt no gaisa skrūves (propellera), ko griež gāzturbīna, un daļēji (8–12%) no reaktīvās strūklas dzinēja sprauslās.
- stigiofobija Bailes no elles.
- glenofobija Bailes no lelles skatiena.
- fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā.
- vilnene Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus").
- Mara baltkrievu tradīcijās - lelle, kas tiek sadedzināta ugunskurā naktī pirms Kupalas dienas.
- ATM bankomāts (angļu _automated teller machine_).
- dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos.
- Brisele Beļģijas Karalistes galvaspilsēta un reģions (flāmu valodā "Brussel", franču valodā "Bruxelles"), atrodas Sennas upes krastos, 1,04 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- žults bērzlape bērzlapju suga ("Russula fellea").
- dižpārdoklis Bestsellers.
- mikroatspoļu stelles bezatspoļu stelles, kurās audu šķīrienā ievada ar speciālām mikroatspolēm, kas nenes audu uztinumu, bet satver tikai tā galu un ievada šķīrienā.
- pneimorapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu un rapīriem.
- pneimatiskās stelles bezatspoļu stelles, kuras audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu.
- hidrauliskās stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar ūdens strūklu.
- rapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar vienu vai diviem rapīriem.
- Daruma Bodhidharmas vārds japāņu valodā; arī populāra japāņu bērnu lelle.
- heller Bronzas sīka monēta Austrijā 1924.-1938. g., vienā kronā bija 100 helleru.
- zilene Brūkleņu dzimtas melleņu ģints suga ("Vaccinium uliginosum"), vasarzaļš sīkkrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā zilene.
- cella Celle.
- parastā celmene celmeņu suga ("Armillaria mellea"), sēne brūngani dzeltenā krāsā, aug biezos ceros uz dzīviem un atmirušiem kokiem.
- luvieši Ciltis, kas kopā ar radniecīgajiem hetiem 3. gt. beigās p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā, runāja vienā no hetu-luviešu valodām, 1. gt. beigās p. m. ē. hellenizējās.
- CZK Čehijas krona; Čehijas Republikas valūtas kods, sīknauda - hellers.
- Bejas mežs dabas liegums Alūksnes augstienes dienvidrietumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), priežu un egļu mežs, zemsedzē gk. mellenes un zaļskābenes.
- mētras Dažu meža ogulāju (piemēram, brūkleņu, melleņu, zileņu) virszemes daļas.
- krellīte Dem. --> krelle.
- lelliņa Dem. --> lelle.
- stellīte Dem. --> stelles.
- stellītes Dem. --> stelles.
- sniegroze Divdīgļlapju klases gundega rindas gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), krāšņumaugs, saukts arī par ziemziedi.
- ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā.
- koaksiāls propelleris divi propelleri (vai nesošās gaisa skrūves), kas novietoti tuvu viens aiz otra un griežas pretējos virzienos.
- fokers Divu turbopropelleru lidmašīna.
- platlapu dzeguzene dzeguzeņu suga ("Epipactis helleborine").
- torpedo Dzelzceļa vāģis ar propellerdzinēju.
- Cedefop Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (fr. "Centre Europeen pour le developpement de la formation professionnelle").
- žiroplāns Eksperimentāls lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības ar propelleru virzes kustības nodrošināšanai, bet lāpstiņas, kas rotē tikai pretī nākošās gaisa plūsmas iespaidā, nodrošina stabilitāti un planēšanas spējas vai pat lēnu vertikālu nosēšanos dzinēja apstāšanās gadījumā.
- lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne; plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
- elles sprauslis elles ceplis.
- stiklene ērkšķoga; mellene; arī kāda zināma meža oga.
- Mellene Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4 ha; Melleņu ezers; Melnenes ezers; Melnenis.
- Stūrāvans ezers Zviedrijā ("Storavan"), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftelvena.
- Udjaurs Ezers Zviedrijas ziemeļos ("Uddjaur"), Norlandes plakankalnē 419 m vjl., platība - 203-238 kvadrātkilometri, vidējais no Šelleftes lielajiem caurplūdes ezeriem, uzņem ūdeņus no Hūrnavana ezera, notece uz Stūravana ezeru.
- Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces.
- pretapledošanas ierīce (sistēma) gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu.
- pretapledošanas ierīce gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu.
- hellebrīns Glikozīds gundegu dzimtas ģints "Helleborus" augu saknēs; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
- Hēro Grieķu mitoloģijā - Afrodītes priesteriene Sestas pilsētā Hellesponta krastā.
- Lāodameja grieķu mitoloģijā - Bellerofonta meita, kas Zevam dzemdēja Sarpēdonu.
- Himera grieķu mitoloģijā - briesmonis, kas piedzimis Ehidnai un Tīfonam un postījis valsti, to nonāvēja Bellerofonts, kas pacēlās gaisā sēdēdams spārnotā Pēgasa mugurā.
- Glauks grieķu mitoloģijā - Hipoloha dēls, Bellerofonta mazdēls, viens no drosmīgākajiem trojiešu sabiedrotajiem, kuru nogalināja Ajants.
- Glauks Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, Sīsifa dēls un Bellerofonta tēvs.
- Leikoteja Grieķu mitoloģijā - labvēlīga jūras dieviete, par ko pārvērtusies jūrā ielēkusī Kadma meita Ino, Helles un Frikas pamāte, kurai Hēra bija uzsūtījusi neprātu.
- Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu.
- Ino Grieķu mitoloģijā - Tēbu dibinātāja Kadma meita, boiotiešu valdnieka Atamanta otrā sieva, Friksa un Helles pamāte.
- Frikss Grieķu mitoloģijā - varonis, miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles dēls, Helles brālis.
- naulons Grieķu mitoloģijā maksa Haronam par pārvedumu pār elles upi Aherontu.
- Ābeļu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā 50 m uz rietumiem no zemnieku saimniecības "Ābeles" un "Ķelles" robežas, z/s "Ķelles" teritorijā.
- hardangerfelle Hardingfelle.
- nesējskrūve Helikoptera gaisa skrūve (propelleris) lidojumam un vadībai nepieciešamo aerodinamisko spēku radīšanai, novietota horizontāli virs korpusa; sastāv no rotora, lāpstām un ieliktņa ar dempferiem.
- kvadrokopters Helikoptera paveids ar četriem vertikālajiem propelleriem, kas izvietoti četrstūra veidā, parasti radiovadāms un neliels.
- Sphenolobus helleranus Hellera ķīļlape.
- Gehenna Ieleja dienvidrietumos no Jeruzalemes, kur ziedoja Moloham; vēlāk elles nosaukums; arī islāmā.
- dzineklis Ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos.
- stellieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji.
- stellišķi Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji.
- loka Indiešu kosmoloģijā un mitoloģijā - pasaule kā Visuma sastāvdaļa, parasti trīs pasauļu koncepcija: debesies, zeme un pazemes valstība (elle), bet izplatīts ir arī augšējās un apakšējās pasaules iedalījums septiņās daļās.
- helleborīns Indīgs glikozīds "Helleborus" ģints augu saknēs ar digitālam līdzīgu iedarbību; paralizē centrālo nervu sistēmu.
- sikara Indijas tempļa vainaga daļa virs celles.
- Heklefjells Islandiešu mitoloģijā - elle, Islandes vulkāns Hekla tika uzskatīts par vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vietu.
- dzidzoku Japāņu mitoloģijā - elle, kur pēc nāves nonāk grēcinieku dvēseles.
- Emma Japāņu mitoloģijā - elles (dzidzoku) valdnieks, kas sprieda tiesu grēciniekiem un atkarībā no pārkāpuma smaguma nosūtīja dvēseli uz vienu no 16 soda apgabaliem.
- helikoptera transmisija jaudas pievada ierīces (reduktori, vārpstas, pievadu kārbas, sajūgu uzmavas, bremzes u. c. agregāti) astes vadības propellerim.
- Mlle Jaunkundze (franču "mademoiselle").
- Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m.
- Hydrodamalis gigas jūrasgovs jeb Stellera jūrasgovs.
- karakuri Karakuri lelles - Japānā 17.-18. gs. ļoti izplatītas kustīgas lelles, kurām bija sarežģīts un smalks mehānisms.
- klandas Kaut kas ļodzīgs un klabošs; piemēram, vecas stelles.
- Kjaravalle Kjaravalle Čentrāle - pilsēta Itālijā ("Chiaravelle Centrale"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- lūgšanu krelles krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi.
- buburīte Krelles.
- Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē.
- Seišelu ķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Bebrornis sechellensis").
- ķeline Ķelle (1).
- ķella Ķelle (1).
- ķells Ķelle (1).
- ķelve Ķelle (1).
- ķelme Ķelle.
- ķelne Ķelle.
- ķerla Ķelle.
- Hellera ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum helleranium syn. Sphenolobus helleranus"), Latvijā aizsargājama.
- jama Ķīniešu mitoloģijā - viens no elles valdniekiem un mirušo soģis, cēlies no hinduisma Jamas.
- melleņot Lasīt mellenes.
- lellis Lelle (1).
- lupatu lelle lelle, kas izgatavota no mazvērtīgiem drēbes gabaliem.
- bārbija Lelle, kuru 1959. gadā sāka ražot amerikānietes Rūtas Handleres uzņēmums; rotaļlieta nosaukta Rūtas meitas Barbaras vārdā.
- bezdvēsele Lelle, nedzīva ainava.
- doka Lelle; no porcelāna izgatavota lelles galva.
- bezdvēselis Lelle.
- kukla Lelle.
- ļaļa Lelle.
- ļaļka Lelle.
- lēle Lelle.
- lullis Lelle.
- nūnis Lelle.
- zūzeris Lelle.
- koks Lidaparāta palīgkonstrukcija konusveidīga plūsmas novirzītajā veidā gaisa aerodinamiskās pretestības samazināšanai; atrodas pirms fizelāžas vai propellera centrālās daļas.
- Cedex Liela apjoma pasta sūtījumu saņēmēju apkalpošanas sistēma adresēm Francijā ("courier d'enterprise a distribution exceptionelle").
- Leeparshof Liepu (Melles) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā.
- rožukronis Lūgšanu krelles (katoļiem); rožu kronis.
- rožu kronis lūgšanu krelles (katoļiem).
- pātaru krelles lūgšanu krelles.
- rūžu krūnis lūgšanu krelles.
- rožanca lūgšanu krelles.
- propellera reverss maināmā soļa propellera lāpstu pagriešana tādā stāvoklī, ka negatīvā uzplūdes leņķa dēļ rodas vilce pretēji lidmašīnas kustības virzienam.
- stūres propelleris maināma soļa propelleris, ko uzstāda helikopterā ar vienu nesošo gaisa skrūvi astes sijas galā, kas kompensē reaktīvo momentu un izpilda virziena stūres funkcijas
- drāmas terapija mākslu terapijas veids, kurā izmanto drāmas un teātra elementus (piemēram, lomu spēles, stāstus, pasakas, metaforas, sapņus, maskas, grimu, rekvizītus, lelles, fotogrāfijas, video), lai atjaunotu un sekmētu cilvēka emocionālo, kognitīvo, fizisko un sociālo labbūtību.
- zūzenis Mazs bērns, lelle.
- zūzins Mazs bērns, lelle.
- sinhronizators mehānisms aviācijas šaujamieročos, kas dod iespēju šaut no ložmetēja vai lielgabala caur rotējošo propelleri un netrāpīt tā lāpstām.
- slēgs Mehānisms, kas aptur stelles, ja atspole nav ievirzījusies kārbā līdz galam.
- meltenājs Mellenājs.
- melleņkārkls Mellenāju kārkls ("Salix myrtilloides").
- Salix myrilloides mellenāju kārkls.
- Melnenis Mellene, ezers Sēmes pagastā.
- Melleņu ezers Mellene, ezers Sēmes pagastā.
- Melnenes ezers Mellene, ezers Sēmes pagastā.
- Vaccinium myrtillus mellene.
- mustene Mellene.
- mellenājs Mellenēm apaugusi vieta.
- mellenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus"), melleņu cers; arī melleņu audze.
- cūcenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- cūcene Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- gailene Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- glāzenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melene Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melines Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- mellanāji Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- mellanes Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melleņi Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- mellenīcas Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- mellenīte Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- mellenītes Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melles Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- mellīga Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melline Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- mellines Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melmenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melmene Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnene Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnenīca Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnenīcas Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnīca Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnīcas Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnīce Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnīdza Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnīdzājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnīga Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnīgas Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melniņas Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnine Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melninis Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnis Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnīte Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- silene Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- sustrenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- zilenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- zilene Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnīca Mellenes oga.
- melnīdza Mellenes oga.
- vaccinium Mellenes.
- melleņaudze Melleņu audze.
- melnāji Melleņu ceri.
- mellotņi Melleņu cers.
- krūmmellene Melleņu kultivētā, krūmveida forma.
- melnie klučki melleņu ķīselis ar klimpām.
- melnīcājs Melleņu mētra.
- melleņoga Melleņu oga.
- Mallavi Mellevī, pilsēta Ēģiptē ("Mallawi").
- Melnezers Mellezers Jaunpils pagastā.
- melne Melna vadmala; melle.
- zviedene Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi; ķelle (1).
- lupatlellis No lupatām darināta lelle.
- baltie helleri no sudraba kalti helleri.
- sarkanie helleri no vara kalti helleri.
- hallings Norvēģu tautas vīriešu solo deja, kuru izpilda lociņinstrumenta hardingfelle pavadījumā.
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
- mangbatu Nubu tautu cilts, mīt ekvatoriālās Āfrikas vidienē ap Augšnīlas un Uelles (Kongo baseinā) ūdensšķirtnēm, mitrā, mežainā apvidū.
- rotorplāns Par gaisu smagāks gaisakuģis, kam kustību dod spēka iekārta un ko tur lidojumā gaisa un viena vai vairāku nesošo propelleru mijiedarbība.
- helikopters Par gaisu smagāks lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs lidķermeņa un kas var pacelties un nolaisties vertikāli.
- autožīrs Par gaisu smagāks lidaparāts, kura nesošā virsma ir gaisa skrūve (rotors), kas griežas gaisa pretstrāvas iedarbībā un ko virza dzinējs ar propelleri; var pacelties gaisā no neliela laukuma un nolaisties zemē gandrīz vertikāli.
- celmine Parastā celmene ("Armillara mellea").
- WIPO Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (ANO) ("World Intellectual Property Organisation").
- UPU Pasaules pasta savienība (franču "Union postale universelle").
- Raudas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stelles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
- pastrelle Pastelle, vieta zem stellēm.
- aeromobilis Pašbraucējs, ko dzina ar propelleru.
- aerokamanas Pašgājējas kamanas ar vilces propelleri, kas pārvietojas pa sniegu un ledu ar ātrumu līdz pat 140-150 km/h.
- pellaea Pellejas.
- apaļlapu rotundifolia pelleju suga ("Pellaea rotundifolia").
- plīre Persona, kas izpušķojusies kā lelle.
- baltā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus").
- baltenes Pieneņu dzimtas ēdamsēne "Lactarius vellereus", pasīvu garšu, parasta.
- dirižablis Pilotējams plūdlīnijas formas aerostats ar vienu vai vairākiem dzinējiem, kas darbina propellerus.
- Belgleida Pilsēta ASV ("Belle Glade"), Floridas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belfontina Pilsēta ASV ("Bellefontaine"), Ohaio štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belvila Pilsēta ASV ("Belleville"), Ilinoisas štatā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belvjū Pilsēta ASV ("Bellevue"), Nebraskas štatā, 54000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belvjū Pilsēta ASV ("Bellevue"), Vašingtonas štatā, 136400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belvjū Pilsēta ASV ("Bellevue"), Viskonsinas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hārtsela Pilsēta ASV ("Hartselle"), Alabamas štatā, 14450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Momela Pilsēta ASV ("Maumelle"), Ārkanzasas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nivele Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Nivelles", nl. "Nijvel"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šatelero Pilsēta Francijā ("Châtellerault"), Puatū-Šarantas reģiona Vjennas departamentā, 32500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šelle Pilsēta Francijā ("Chelles"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 52800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lasela Senklū pilsēta Francijā ("La Celle-Saint-Cloud"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Larošela Pilsēta Francijā ("La Rochelle"), Puatū-Šarantas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 75200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sarsele Pilsēta Francijā ("Sarcelles"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 58600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mauntbeljū pilsēta Īrijā (_Mountbellew_), Golvejas grāfistē, 1900 iedzīvotāju (2011. g.); Kregona.
- Akvaviva delle Fonti pilsēta Itālijā ("Acquaviva delle Fonti"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karapelle Pilsēta Itālijā ("Carapelle"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaselle Torinēze pilsēta Itālijā ("Caselle Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 18600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Izola delle Femmine pilsēta Itālijā ("Isola delle Femmine "), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montalto della Marke pilsēta Itālijā ("Montalto delle Marche"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ortelle Pilsēta Itālijā ("Ortelle"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2330 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pellečāno Pilsēta Itālijā ("Pellezzano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ponte nelle Alpi pilsēta Itālijā ("Ponte nelle Alpi"), Venēcijas reģiona Belluno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velletri Pilsēta Itālijā ("Velletri"), Lacio reģiona Romas provincē, 52800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapele sul Tavo pilsēta Itālijā (“Cappelle sul Tavo”), Abruco reģiona Peskāras provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasāno delle Murdže pilsēta Itālijā (“Cassano delle Murge”), Apūlijas reģiona Bari provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastiljone delle Stivjēre pilsēta Itālijā (“Castiglione delle Stiviere”), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šellenberga Pilsēta Lihtenšteinā ("Schellenberg"), 1000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Fonvjeija Pilsēta Monako Firsistē, 3600 iedzīvotāju (2008. g.); Fontvielle.
- Kapele pie Eiselas pilsēta Nīderlandē (_Capelle aan den Ijssel_), Dienvidholandes provincē, 66300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Helevūtsleisa pilsēta Nīderlandē (_Hellevoetsluis_), Dienvidholandes provincē, 38900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapele pilsēta Nīderlandē (_Kapelle_), Zēlandes provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestkapele pilsēta Nīderlandē (_Westkapelle_), Zēlandes provincē, Ziemeļjūras krastā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brīle Pilsēta Nīderlandē ("Brielle"), Dienvidholandes provincē, 16350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Helendorna Pilsēta Nīderlandē ("Hellendoorn"), Overeiselas provincē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apencelle pilsēta Šveicē (_Appenzell_), Apencelles-Innerrodenes kantona administratīvais centrs, 5730 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valizelene Pilsēta Šveicē ("Wallisellen"), Cīrihes kantonā, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hērizava Pilsēta Šveicē, Apencelles-Auserrodenes kantona administratīvais centrs, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bellincona Pilsēta Šveices dienvidos (fr. "Bellinzone", vācu "Bellenz", it. "Bellinzona"), Tičīno kantona administratīvais centrs, 18000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Balatonlelle Pilsēta Ungārijā ("Balatonlelle"), Šomoģas meģē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Celle Pilsēta Vācijā ("Celle"), Lejassaksijas zemē, Alleres krastos, 68500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Klaustāle-Cellerfelde Pilsēta Vācijā ("Clausthal-Zellerfeld"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kelleda Pilsēta Vācijā ("Koelleda"), Tīringenes federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Melle Pilsēta Vācijā ("Melle"), Lejassaksijas federālajā zemē, 45800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinbēlene Pilsēta Vācijā ("Rheinboellen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trelleborja pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Trelleborg_), Skones lēnē, osta Baltijas jūras krastā, 28300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kens Populāra lelle, lelles Bārbijas "līgavainis".
- Redīss Populārs varonis ķīniešu budisma mitoloģijā, Budas māceklis, kurš kļuva par svētvīru un ar Budas palīdzību atbrīvoja savu māti no elles.
- autorotācija Propellera vai gaisa skrūves darba režīms, kurā enerģiju to griešanai dod gaisa plūsma.
- stumjošais propelleris propelleris, kas novietots aiz dzinēja gaisakuģa fizelāžas astes daļā vai gondolas astes daļā.
- propeleris Propelleris.
- propelers Propelleris.
- propelis Propelleris.
- propelle Propelleris.
- propellers Propelleris.
- Apencelles-Innerrodenes kantons puskantons Šveicē, platība - 173 kvadrātkilometri, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Apencelle, valoda - vācu, ticīgie - katoļi.
- pastata Putnubiedēklis; salmu lelle; sniegavīrs.
- ķipars Raibi ieģērbta lelle ar auklā kustināmiem locekļiem.
- agrīnā renesanse renesanses pirmais periods (14. gs. beigas - 15. gs. vidus), kas sekoja protorenesansei; šo periodu aizsāka trīs Florences mākslinieki - Mazačo glezniecībā, Donatello tēlniecībā un F. Brunelleski arhitektūrā.
- rožainis Rožukroņa lūgšanu secībā savērtas krelles ar krustiņu.
- helleborisms Saindēšanās ar ziemziežu ("Helleborus") glikozīdiem.
- infernāls Saistīts ar elli, elles, ellišķīgs.
- Jaunkaledonija Sala Okeānijā (fr. val. "Nouvelle Caledonie", angļu val. "New Caledonia"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 16117 kvadrātkilometri, garums - 400 km, augstākās virsotnes >1600 m vjl.
- Sarseļa Sarsele, pilsēta Francijā ("Sarcelles").
- Seišelas Seišelu Republika - valsts Indijas okeāna rietumu daļā (kreolu val. "Sesel", angļu val. "Seychelles"), platība - 454 kvadrātkilometri, 87476 iedzīvotāji (2009. g.), galvaspilsēta - Viktorija, 25 distrikti, ārējās salas.
- lielogu mellenes selekcionētas mellenes ar lielām ogām.
- pimberis sena sudraba monēta (piecnieks); Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas, 18. gs. arī 7,5 kapeikas.
- pimveris Sena sudraba monēta; Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas; pimberis.
- Erebs Sengrieķu mitoloģijā - vistumšākā pazemes daļa, elle; tumsas dievs.
- Hellesponts Sengrieķu un latīņu nosaukums Dardaneļu jūras šaurumam; pēc mitoloģijas nosaukums cēlies no Tēbu valdnieka meitas Helles vārda, kura, bēgdama no ļaunās pamātes, nokritusi no zeltvilnas auna un noslīkusi.
- naraka senindiešu mitoloģijā - elle vai vairākas elles; par "pazmes māju", kurā dēmoni moka grēciniekus, pirmoreiz runāts Atharvavēdā, daudz vēlākos priekšstatos tā sadalīta 7, 21, 25 vai 50 lokos, kas atrodas cits aiz cita aiz pazemes pasaules pātalas.
- Jama Senindiešu mitoloģijā - mirušo dievs un elles valdnieks; vēdu dziesmās pirmais cilvēks, kas miris un rādījis ceļu uz viņpasauli.
- peridroms Seno grieķu tempļu celtniecībā eja starp celles ārsienu un kolonnu rindu.
- opistodoms Seno grieķu tempļu dibena celle, kurā glabāja templim nodotās veltes.
- kauss Sīknauda, feniņš, hellers.
- žibuļi Skanīgas krelles.
- Kostroma Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, salmu lelle, ko svinot pavasara atnākšanu sadedzināja ugunskurā, apbedīja, apraudāja, un pēc tam tā "atdzīvojās"; to darīja, lai būtu bagātīga nākamā raža.
- ziemziede Sniegroze - gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs.
- čemeres Sniegrozes ("Helleborus") jeb ziemziedes.
- aslapu sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus argutifolius").
- sarkanā sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus atrorubens").
- melnā sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus nigra").
- austrumu sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus orientalis").
- zaļā sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus viridis").
- Millera somenīte somenīšu suga ("Calypogeia muellerana").
- Stellenbosa Stellenbosha - pilsēta Dienvidāfrikas Republikā.
- pūkpīle Stellera pūkpīle - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Polysticta stelleri"), neliela, gracioza jūras nirpīle.
- Polysticta stelleri Stellera pūkpīle.
- birdi Stelles, aužamie stāvi.
- strelles Stelles, aužamie stāvi.
- bezatspoļu stelles stelles, kurās audu nesējs nesatur rezerves audu uztinumu.
- atspoļu stelles stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar atspoli.
- kongas Stelles; kangas.
- atbalstnis Stelles.
- austuve Stelles.
- kaukas Stelles.
- stakles Stelles.
- staklis Stelles.
- stāli Stelles.
- stāļi Stelles.
- stalles Stelles.
- stāvs Stelles.
- lapiss Stienītī sapresēts sudraba nitrāts, "elles akmens", līdzeklis piededzināšanai.
- vārstīt Šādā veidā verot, veidot (piemēram, krelles).
- Vebi Šabelle Šebele, upe Āfrikas ziemeļaustrumos (somāliešu val. "Wabi Shabelle").
- Šela Šelle - pilsēta Francijā ("Chelles").
- Šellefte Šelleftelvena - upe Zviedrijā.
- Šelleftea Šellefteo - pilsēta Zviedrijā.
- mellene Šīs ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā mellene.
- spelte Šķīstītava, priekšelle.
- turbopropelleru Tāds, kam vilci nodrošina propellera un gāzturbīnas darbība.
- tagliatelle Taljatelles - garas makaronu sloksnītes.
- marionete Teātra lelle, ko darbina ar pavedieniem, auklām, arī atsperēm.
- propellerturbīna Turbīna, kurā izmanto propellerus.
- turbopropellera ventilatora dzinējs turbopropellera dzinēja paveids, kurā parastā propellera vietā izmantots propelleris ventilators, kas ir viens vai vairāki loka korpusā ievietoti propelleri; to var uzskatīt arī par divkontūru dzinēju ar ļoti lielu divkontūrības pakāpi.
- Krimles ūdenskritums ūdenskritums Austrijā (vācu val. "Krimmler Wasserfaelle"), Krimlerahes upē, Augstajā Tauernā, atrodas 1450 m vjl., augstums - 380 m, ūdens krīt 3 pakāpēs.
- Baranu grāvis ūdenstece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Zellenes labā krasta pieteka.
- Šebele Upe Āfrikas ziemeļaustrumos ("Wabē Shebelē Wenz"), Etiopijā un Somālijā (kur saucas - Šabēlle), kopējais garums - 2490 km, sākas Etiopijas kalnienē, šķērso Somālijas plato, no Mogadīšo tek paralēli Indijas okeāna krastam, izsīkst purvos 40 km no Indijas okeāna piekrastes Somālijas dienvidu daļā; Vebi Šabelle.
- Andela upe Francijā (_Andelle_), Augšnormandijas reģionā, Sēnas labā krasta pieteka.
- Mozele upe Francijā un Vācijā (fr. val. _Moselle_, vācu val. _Mosel_), arī Luksemburgas un Vācijas robežupe, Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 545 km, izteka Vogēzos 735 m vjl.
- Indālselvena upe Zviedrijā (_Indalsaelven_), ietek Botnijas līcī uz ziemeļiem no Sundsvallas, garums - 420 km, 2 iztekas (Ēna no Sīlfjelleta un Jerpstremma, kas sākas Norvēģijā), vairāki ūdenskritumi un spēkstacijas.
- Jūsnana upe Zviedrijā (_Ljusnan_), garums - 430 km, sākas Skarsfjelletā pie Norvēģijas robežas, ietek Botnijas līcī pie Jūsnes.
- sociācija veģetācijas klasifikācijas vienība, ko nodala pēc fitocenozes dominējošajām sugām; sīka, homogēna, dabā reāli eksistējoša vienība; piemēram, priežu mētrājā - šādas sociācijas: parastā priede-mellene-Šrēbera rūsaine, parastā priede-mellene-spīdīgā stāvaine.
- vellans Vellens.
- neomirtilīns Viela melleņu lapās, kas pazemina cukura līmeni asinīs.
- sikuli Viena no senākajām ciltīm Vidusitālijā, Dienviditālijā un no 13. gs. p. m. ē. Sicīlijā; valoda bija līdzīga latīņu valodai; 4. gs. p. m. ē tos pakļāva grieķi un pakāpeniski tika hellenizēti.
- tarāns gaisā viens no gaisa kaujas cīņas paņēmieniem, kad ar lidmašīnas propelleri vai spārnu triecas pret pretinieka gaisakuģi.
- Stīppoints Zemesrags, Austrālijas kontinenta galējais rietumu punkts (angļu val. "Steep Point"), Idellendas pussalas galā, pie Indijas okeāna.
- jūrasgovs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dugongu dzimtas suga ("Hydrodamalis gigas"), dzīvojusi Beringa jūrā pie Komandora salām, pēdējā zināmā iznīcināta 1768. g.; Stellera jūrasgovs.
- cemeriņš Ziemziede jeb sniegroze ("Helleborus"), gundegu dzimtas augs.
- melnā ziemziede ziemziežu suga ("Helleborus niger").
- parastā žultsbeka žultsbeku suga ("Tylopilus felleus"), neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums.
elle citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV