Paplašinātā meklēšana
Meklējam irde.
Atrasts vārdos (42):
- irde:1
- birde:1
- Virde:1
- irdens:1
- apirde:1
- dzirde:2
- dzirde:1
- smirde:1
- irdenot:1
- apvirde:1
- pasirde:1
- jirdens:1
- mirdele:1
- irdenība:1
- irdenums:1
- piesirde:1
- sadzirde:1
- birdelēt:1
- dzirdes-:1
- pairdens:1
- pirdekls:1
- pirdelis:1
- smirdele:1
- smirdens:1
- pelnbirde:1
- birdeklēt:1
- birdeklis:1
- dzirdedze:1
- Kirdemira:1
- pirdeklis:1
- sirdeklis:1
- smirdelēt:1
- smirdelis:1
- smirdenes:1
- smirdenis:1
- uzirdenot:1
- dzirdeklis:1
- dzirdeklis:2
- smirdeklis:1
- uzbirdelēt:1
- Gross-Dirden:1
- Klein-Dirden:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (384):
- kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos.
- opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru.
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to.
- maleotomija Āmuriņa pārgriešana dzirdes kauliņu ankilozes gadījumā.
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
- audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
- rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1).
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
- irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
- rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
- auditīvs Ar dzirdes uztveri saistīts.
- uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
- gliemeža labirints atrodas auss gliemezī, tajā ir dzirdes receptori.
- mūtisms Atteikšanās runāt, neiropsiholoģisku traucējumu rezultātā radies mēmums bez dzirdes vai runas orgānu bojājumiem.
- apirde Augonis, sastrutojums, augonis uz naga; apvirde; apirda.
- irdne Augsne, zeme; augsnes, zemes irdenā virskārta.
- irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles.
- vidusauss iekaisums auss bungdobuma un dzirdes kanāla gļotādas iekaisums.
- otomiastēnija Auss muskuļu (bungplēvītes slēdzējmuskuļa, kāpslīša muskuļa) vājums un pavājināta dzirde.
- otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
- miltaiņš Bagāts ar cieti un vārītā veidā irdens (par kartupeļiem).
- brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams.
- ašarīts Balts minerāls, bora rūda, irdeni, šķiedraini agregāti, veidojas sairstot citiem magnija borātiem.
- birdaža Birdeklis (2).
- birzakains Birzens, drupans, irdens.
- geizerīts Blīvas vai irdenas, tufam līdzīgas geizeru nogulas, sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda hidrāta (opāla).
- sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
- izcilins Caurumains, irdens, drupans, čaugans.
- timpanoskleroze Cietu, blīvu saistaudu uzkrāšanās ap dzirdes kauliņiem.
- serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
- vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
- akustiķis Cilvēks, kas spēj vairāk atcerēties dzirdes priekšstatus.
- čaugains Čaugans - irdens, neblīvs; viegli lūstošs.
- caugans Čaugans - irdens, neblīvs; viegli lūstošs.
- pūznīgs čaugans, irdens.
- čaudrans Čaugans; irdens.
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
- Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats.
- drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu).
- drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
- specializētās darbnīcas darbnīcas, kurās izveidotas darba vietas un nodrošināts speciālistu atbalsts redzes un dzirdes invalīdiem vai personām ar garīga rakstura traucējumiem.
- pužināt Darīt čauganu, irdenu; arī bužināt.
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
- timpanālie orgāni dažu kukaiņu dzirdes orgāni, kas atrodas uz priekškājām vai vēderiņa segmentiem; sastāv no plānas hitīna bungādiņas, kuras svārstības uztver jutīgu šūnu grupa.
- surdoloģija Defektoloģijas nozare, kas pētī dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
- buzēšana Diagnostika un ārstniecības procedūra cauruļveida orgānu (piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla, dzirdes kanāla u. c.) sašaurinājumu izmeklēšanai un pakāpeniskai paplašināšanai ar speciāliem instrumentiem - bužiem.
- kīzelgurs Diatomeju zeme, irdena, miltaina vai krītam līdzīga masa baltā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, sastāv no kramainām diatomeju čaulām.
- piekļūstamība dizaina princips, kas nodrošina produktu, ierīču, pakalpojumu vai vides pieejamību, izmantojot vairāk nekā vienu sensoriskās uztveres kanālu (piemēram, redze, dzirde, tauste).
- supozitorijs dozēta zāļforma (tapiņa, svecīte) ievadīšanai taisnajā zarnā, makstī, urīnvadā, nāsī vai ārējā dzirdes kanālā.
- aknains Drupans, irdens.
- dropans Drupans, irdens.
- drupains Drupans, irdens.
- drupaklains Drupans, irdens.
- drupalains Drupans, irdens.
- drupanains Drupans, irdens.
- trupins Drupans, irdens.
- truslens Drupans, irdens.
- trusens Drupans, trausls; irdens.
- drupens Drupens - viegli drūpošs; arī irdens.
- jūkls Drūzma; kaut kas haotisks, nekārtīgs, irdens.
- skropstainā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium ciliare"), kas sastopama retāk, aug uz smilts augsnes, nobirām, kūdras un trupošas koksnes silā, mētrājā, damaksnī, grīnī, šaurlapju kūdrenī; stumbrs stāvs, līdz 8 cm augsts, velēnas irdenas.
- paradenīts Dziedzera irdeno apaudu iekaisums.
- nogremdēt Dziļi, pilnīgi iegremdēt (gāzē, irdenā vielā).
- auss Dzirde, dzirdes spēja.
- dzirdiklis Dzirde.
- dzirdiņš Dzirde.
- sadzirde Dzirde.
- kurst Dzirdei pasliktināties.
- daiļskanīgs Dzirdei tīkams, melodisks, skanīgs.
- labskanīgs Dzirdei tīkams; arī daiļskanīgs.
- audiofons Dzirdes aparāts - elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, ko lieto cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas.
- audifons Dzirdes aparāts, kas novada skaņu viļņus uz iekšējo ausi caur augšzobiem un galvaskausa kauliem.
- LDL Dzirdes diskomforta slieksnis (angļu "loudness discomfort level").
- odinakūze Dzirdes kairinājuma uztvere, kas saistīta ar sāpēm.
- salpingoskopija Dzirdes kanāla apskate.
- rinosalpingīts Dzirdes kanāla gļotādas iekaisums kopā ar iesnām.
- eistahīts Dzirdes kanāla iekaisums.
- siringīts Dzirdes kanāla iekaisums.
- Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība.
- salpingostenohorija Dzirdes kanāla stenoze vai striktūra.
- iedzerklis Dzirdes kanāls ausī.
- iedžerklis Dzirdes kanāls ausī.
- iedzirklis Dzirdes kanāls ausī.
- iedzirknis Dzirdes kanāls ausī.
- ieģērkle Dzirdes kanāls ausī.
- ieģerle Dzirdes kanāls ausī.
- dzirdūklis Dzirdes kanāls cūkas ausīs.
- akoasms Dzirdes malds, resp., halucinācija.
- akuestēzija Dzirdes maņa.
- barotrauma Dzirdes orgāna (retāk cita gaisu vai gāzes saturoša orgāna - plaušu, zarnu) bojājums, ko rada strauja apkārtējās vides spiediena maiņa.
- auss Dzirdes orgāna ārējā, redzamā daļa.
- auss Dzirdes orgāns kopā ar līdzsvara orgānu.
- audiometrija Dzirdes pārbaude ar elektroakustisku aparatūru, visbiežāk lai noteiktu dzirdamības slieksni; sonometrija.
- akumetrija Dzirdes pārbaude ar runu un kamertoņiem.
- audiogramma Dzirdes pārbaudes rezultātu grafisks pieraksts, kas iegūts ar audiometru.
- vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
- presbiakūze Dzirdes pasliktināšanās vecumā.
- hipakūzija Dzirdes pavājināšanās.
- fonisms Dzirdes priekšstatu rašanās redzes un citu priekšstatu (kas nav dzirdes priekšstati) ietekmē.
- otocista Dzirdes pūslītis bezmugurkaulniekiem, otīdijs.
- atskanēšana Dzirdes sajūtas turpināšanās kaireklim izbeidzoties.
- akūzija Dzirdes spēja, dzirde.
- pseidakūzija Dzirdes traucējums, kad balss skaņu augstums šķiet mainījies; dzirdes halucinācija.
- ehoakūzija Dzirdes traucējums, kura gadījumā šķiet, ka normāli dzirdētā skaņa atkārtojas.
- kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
- bariakūzija Dzirdes vājums, vāja dzirde.
- akufons Elektrisks aparāts (skaņu pastiprinātājs) dzirdes uzlabošanai.
- otocista Embrionālais dzirdes pūslītis mugurkaulniekiem.
- indrija Ezoterismā jebkurš no desmit orgāniem cilvēka ķermenī, ar kuru palīdzību var iegūt dažādu informāciju: dzirde, redze oža, garša, tauste un konkrētas darbības orgāni, kas saistīti ar izdalījumiem, dzimumu, pārvietošanos (kājas), pieskaršanos (rokas) un sazināšanos (mēle).
- tanmātra Ezoterismā pieci fundamentālie principi, kas atbilst taustes, redzes, dzirdes, garšas un ožas sajūtām.
- fotisms Gaismas vai krāsas sajūta, ko izraisa dzirdes, taustes, garšas vai ožas kairinājums.
- aerotūba Gaiss dzirdes kanālā vai olvadā.
- gadskārtas agrīnā koksne gaišā un irdenā koksnes gadskārtas iekšējā daļa, kas veidojusies veģetācijas perioda sākumā.
- sniega kurpes gareni vai apaļi kāju paliktņi no klūgu pinumiem, kurus izmanto iešanai pa dziļu un irdenu sniegu.
- vāls Garens (kā, piemēram, irdena materiāla) kopums.
- auss gliemene garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā.
- parastā griezene griezeņu suga ("Funaria hygrometrica"), viengadīgs vai divgadīgs augs, veido irdenas vai blīvas, bāli zaļas (ēnā tumšzaļas) velēnas.
- slīkt Grimt, stigt (mīksta, staigna, irdena vieta).
- speciālās izglītības grupas grupu veids, ko veido bērni ar redzes, dzirdes, valodas, ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ar smagām somatiskām, psihoneiroloģiskām slimībām, kā arī ar ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācīties.
- pamatformācijas Ģeoloģijā tās formācijas, kas sastāda irdeno uznesumu pamatu.
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
- Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m.
- jukls Haotisks, nekārtīgs, neritmisks, irdens.
- hereditārais familiārais hemorāģiskais nefrīts iedzimtu anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): vāja dzirde vai kurlums, iekšējās auss funkciju traucējumi; eritrocitūrija, leikocitūrija, albuminuria, cilindrūrija.
- sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem.
- ievelties Iekrist (parasti mīkstā, irdenā vietā).
- audiklāvs Ierīce dzirdes uzlabošanai.
- dentifons Ierīce, kas dod iespēju akustiskus kairinājumus novadīt pa zobiem un kauliem uz iekšējo ausi (dzirdes uzlabošanai).
- vides pieejamība iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai.
- iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās).
- brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu).
- pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks).
- akumetrs Instruments dzirdes asuma mērīšanai.
- salpingoskops Instruments dzirdes kanāla apskatei.
- audioskops Instruments dzirdes pavājināšanās atklāšanai; sastāv n o otoskopa un audiometra.
- viegla augsne irdena smilts augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
- viegla zeme irdena smilts zeme, arī augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
- veidņu smiltis irdena, ugunsizturīga kvarca s., ko izmanto vienreizējas lietošanas metāllietuvju veidņu un serdeņu izgatavošanai.
- saistītais makrofāgs irdeno saistaudu makrofāgs.
- grodu aka irdenos iežos izrakta un ar grodiem nostiprināta aka (parasti 6-10 m dziļa)
- šķidrs irdens, viegli šķirams, nesapikājies.
- taukķermenis irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
- izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni).
- plēst (vai) ausis pušu izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- cirsties Izraisīt nepatīkamu (dzirdes) kairinājumu - par spalgu troksni.
- šlihs Izskalas - smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
- zemāda jēlādas apakšējais slānis, ko veido irdenie saistaudi ar bagātīgiem tauku nogulumiem: jēlādu izstrādes laikā šo kārtu nokasa.
- hiperakūzija Kāpināts dzirdes asums; kāpināta jutība pret akustiskiem kairinājumiem.
- Savojas kāposts kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas.
- miltaini kartupeļi kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
- auss katetrs katetrs dzirdes kanāla izpūšanai un vidusauss slimību ārstēšanai.
- kambijs Kaulu plēves iekšējais irdenais slānis, kurā ir osteoblasti.
- osteohondropātija Kaulu slimība, kam raksturīga irdenās kaulvielas distrofija.
- birsnis Kaut kas irdens, drupans.
- ķauzis Kaut kas irdens.
- Kjurdamira Kirdemira - pilsēta Azerbaidžānā.
- nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros; izdēdēt (2).
- izburbēt Kļūt irdenam, arī porainam.
- izčūgarāt Kļūt irdenam, drupanam, mīkstam.
- čaugot Kļūt irdenam, mīkstam, birstošam.
- izkurcināties Kļūt irdenam, porainam (par zemi).
- izčaurēt Kļūt irdenam, porainam.
- izčaurēties Kļūt irdenam, porainam.
- izkūdroties Kļūt irdenam.
- izčāgāt Kļūt porainam, viscaur irdenam.
- izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- saburbēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, arī porainam; arī satrunēt.
- irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai).
- ciklotella Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Cyclotella"), diskveidīgas vai īsi cilindriskas aļģes, mīt pa vienai vai savienotas irdenās ķēdītēs vai ieslēgtas gļotu masā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- hromestēzija Krāsas sajutās asociācija ar dzirdes, garšas vai ožas sajūtām.
- biskvīta kūkas kūkas, kuru mīklā galvenās sastāvdaļas ir putotas olas, cukurs un milti; ļoti porainas (irdenas), elastīgas.
- pakurtēt Kūstot kļūt irdenākam (parasti par sniegu, ledu).
- kurtēt Kūstot kļūt irdenam (parasti par sniegu, ledu).
- izčākstēt Kūstot kļūt viscaur irdenam (parasti par sniegu, ledu).
- sačākstēt Kūstot kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam (par sniegu, ledu).
- iečākstēt Kūstot sākt kļūt nedaudz irdenam (par ledu).
- timpanoplastika Ķirurģiska vidusauss dzirdes mehānisma rekonstrukcija, ietver bungplēvītes atjaunošanu.
- plānas (arī smalkas) ausis laba dzirde, arī uztvere.
- smalkas (arī plānas) ausis laba dzirde, arī uztvere.
- labas ausis laba dzirde.
- smalka dzirde laba dzirde.
- skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, toņiem bagāts, arī melodisks (par skaņu).
- inkudektomija Laktiņas (vidējā no trim dzirdes kauliņiem) izgriešana.
- potija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Pottiaceae"), līdz 15 cm augsti vienmājas vai divmāju augi, kas aug starp citām sūnām vai arī veido irdenas vai blīvas velēnas gk. uz mālainas un smilts augsnes, \~70 ģinšu, \~1380 sugu, Latvijā konstatēts 17 ģinšu, 36 sugas, 10 no tām ir retas un aizsargājamas.
- spuraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Rhytidiadelphus"), aug līdz 15 cm augstās, irdenās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskjā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas.
- sublimācijas–diaftorēzes lavīna lavīna, kas rodas apstākļos, kad sniega slāņa apakšējā daļā veidojas irdens sarmas kristālu horizonts, kurš izraisa virsējā sniega slīdēšanu.
- lēsens Lēsena zeme - sarkana, ļoti irdena purva zeme ar koku atliekām.
- aglomerēšana Lielu, porainu gabalu veidošana no irdena, smalku daļiņu materiāla.
- elektrokohleogramma Līkne, kas grafiski attēlo dzirdes elektrisko potenciālu.
- mandele limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu; cilvēkam ir 6 mandeles: mēles mandele, 2 aukslēju mandeles, 2 dzirdes kanāla mandeles, aizdegunes (rīkles) mandele.
- izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus; ložņājot padarīt irdenu.
- plānas ausis ļoti laba dzirde, izpratne par dzirdēto.
- mīksts kā pūpēdis ļoti mīksts, irdens.
- pelni Ļoti sausa, smalka irdena zeme.
- kukāns Ļoti, pilnīgi (mīksts, irdene, drupans).
- glīgzds Mālaina augsne, kas nav irdena.
- vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
- skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē; šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
- šļacāns Mīksta, irdena masa, šķidra viela.
- traskans Mīksts, irdens, kas viegli drūp.
- trusans Mīksts, irdens, kas viegli drūp.
- truskans Mīksts, irdens, kas viegli drūp.
- sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās un pazemes tukšumu veidošanās.
- histiocīti Mugurkaulnieku (arī cilvēku) irdeno saistaudu šūnas; organismā veic aizsargfunkciju.
- koma Mūzikas akustikā ļoti mazs intervāls, ko dzirde tikko var uztvert.
- pakašņāt Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis); arī pakārpīt.
- blieka Neirdena zeme.
- lenticelas Nelieli, irdeni šūnu sakopojumi kokaugu peridermā.
- bungdobums Neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā.
- oksiakoja Nenormāli asa dzirde.
- māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi.
- māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi.
- maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem).
- epineirijs Nervu aptverošs irdenu saistaudu apvalks.
- tarteletes No irdenas mīklas izcepti plācenīši, apkaisīti ar cukuru un aplikti ievārītiem augļiem.
- smilšu (arī sviesta) mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdena, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
- smiltis no smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumiem)
- pediments Nolaidens priekškaļņu denudācijas līdzenums, kas izveidojies pamatiežos un klāts ar irdenu nogulumu slāni.
- salping- Norāda uz olvadu vai dzirdes kanālu.
- salpingo- Norāda uz olvadu vai dzirdes kanālu.
- audioloģija Otorinolaringoloģijas nozare, kas pētī dzirdes orgāna fizioloģiju, funkciju, izmeklēšanas metodes, kā arī dzirdes traucējumus, vājdzirdības un kurluma cēloņus, ārstēšanas un profilakses iespējas.
- izčagināt Padarīt (viscaur) irdenu; uzirdināt.
- izpužināt Padarīt čauganu, irdenu; izbužināt.
- papužināt Padarīt irdenāku, papurināt, pabužināt.
- kūdrot Padarīt irdenu, izkūdrot.
- apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
- izkūdrāt Padarīt irdenu.
- izkūdrot Padarīt irdenu.
- izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
- paviegls Pairdens (par augsni).
- raust Pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku).
- paldans Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums.
- palds Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums.
- irdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst irdens.
- sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
- uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdens.
- pačagināt Papurināt (lai padarītu porainu, irdenu, apvērstu u. tml.).
- litifikācija Pārakmeņošanās, irdenu nogulu pārtapšana cietos iežos.
- pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu.
- psihālija Patoloģisks stāvoklis, saistīts ar redzes un dzirdes halucinācijām.
- mukoperiosts Periosts ar gļotainu virsmu, piem., dažas dzirdes aparāta daļas.
- eksaudiorisms Perversitāte, kad svarīgākā loma ir dzirdes uztveres īpatnībām - indivīds jūt uzmācīgu vēlēšanos ieklausīties dzimumakta un citu seksuālo darbību skaņās.
- Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe.
- uzrūgt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam u. tml. (parasti par zemi).
- uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā; kļūt irdenam, porainam; piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam; uzburbēt (1).
- uzburbēt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā; kļūt irdenam, porainam; piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam; uzburbt (1).
- māri Piltuvveidīgi vai cilindriski iedobumi zemes virsmā, kas radušies vulkāniskos apgabalos, eksplodējot gāzēm, bet neizplūstot lavai vai tās irdenajiem produktiem; tos bieži piepilda ūdens, un tie kļūst par ezeriem.
- ignimbrīti Plaši vulkāniski veidojumi, kuru apakšdaļā irdens pumeks, vidū saķepis, lavai līdzīgs tufs, augšdaļā irdens.
- šūmains Porains, irdens.
- diskriminācija Psiholoģijā - spēja uztvert atsevišķi divus līdzīgus dzirdes, taktilos, redzes kairinātājus, kas iedarbojas vienlaicīgi vai secīgi.
- gleba Pūpēžu klases sēņu augļķermeņu iekšējā irdenākā daļa.
- uzpužināt Purinot, bužinot padarīt irdenāku, čauganāku, kuplāku.
- izčākstēt Pūstot, bojājoties kļūt viscaur irdenam, nestipram.
- piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas.
- sausā puve puve, kuras rezultātā auga audi pārvēršas sausā, irdenā masā.
- spirālais orgāns receptorais dzirdes orgāns iekšējās auss gliemeža vadā; orgāna dzirdes šūnas ar bārkstiņām uztver tām piegulošās segplēves svārstības un pārvērš tās nervu impulsos.
- sapnis Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā.
- ziemas riepa riepa ar tādu protektora zīmējumu (apzīmējums R+S), kas nodrošina labu saķeri ar sniegaina, apledojuša, slapja, dubļaina vai irdena seguma ceļiem.
- faringosalpingīts Rīkles un dzirdes kanāla iekaisums.
- augsnes apakškārtas blīvētājs rīks, kas sablīvē augsnes dziļākās kārtas un atstāj irdenu virskārtu; blīvētājs (Kempbela veltnis) sastāv no ass, uz kuras brīvi noteiktā atstatumā cits no cita nostiprināti asšķautņaini gredzeni; blīvētāju pārvietojot arumos, gredzeni iebrūk augsnē un aizpilda tukšumus.
- alālija Runas defekts vai pilnīgs runas trūkums, ja ir normāla dzirde.
- zvirgzdājs Rupjgraudains, irdens, drupans.
- sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu.
- garoza Sacietējusi (masas, irdenas vielas) virsējā, ārējā kārta.
- salicilisms Saindēšanās ar salicilskābi vai tās savienojumiem; pazīmes: trokšņi ausīs, dzirdes vājināšanās, slikta dūša, vemšana.
- melodisks Saistīts ar melodiju (1), tai raksturīgs; labskanīgs, dzirdei tīkams, viegli uztverams.
- modalitāte sajūtu, uztvērumu un priekšstatu satura pamatīpašības, kas atkarīgas no tā, kādos aspektos īstenību tver attiecīgā maņa; redzei tāda ir, piemēram, krāsa, dzirdei - tonis, ožai - smarža utt.
- ausis kā pelei saka, ja kādam ir ļoti laba dzirde.
- ausis kā zaķim saka, ja kādam ir ļoti laba dzirde.
- izsalot Salā kļūt irdenam (parasti par sniegu).
- Allažu avotkaļķu atradnes saldūdens kaļķiežu atradņu grupa Siguldas novadā, \~6 km uz austrumiem no Inčukalna dzelzceļa stacijas, to veido gan irdenie, gan saistītie kaļķi (šūnakmens), izmantoti gk. baltkaļķu ražošanai, šūnakmens arī Rīgas Brāļu kapu u. c. objektu izbūvē.
- pairdens Samērā, arī mazliet irdens.
- izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem).
- palsains Sauss un irdens.
- virziņkāposts Savojas kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. sabauda"), kuras samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas.
- ripsnojums Sīkas (parasti no dažiem milimetriem līdz 1-3 cm augstas), vairāk vai mazāk paralēlas, viļņveidīgas grēdiņas, kas rodas uz irdenu nogulumu (galvenokārt smilšu) virsmas vēja, ūdens straumes vai viļņošanās procesā.
- sirdulis Sirdeklis, kas ātri skaišas.
- halucinācija smadzeņu darbības traucējumu radīti uztvērumiem līdzīgi redzes, dzirdes, taustes u. c. tēli (pseidouztvērumi), ko neizraisa ārējs kairinājums, bet kas cilvēkam pašam liekas atspoguļojam īstenību.
- izskalas Smago minerālu koncentrāts pēc dabiski irdenu vai sadrupinātu iežu skalošanas ūdenī; šlihs.
- parastā smailzarīte smailzarīšu suga ("Calliergonella cuspidata"), veido zaļas vai dzeltenīgi zaļas, spīdīgas, irdenas, līdz 20 cm augstas velēnas vai aug starp citām sūnām, sekmē stāvošu ūdeņu aizaugšanu.
- drupināt Smalcināt nelielās daļās (piemēram, ko irdenu, trauslu).
- less Smalkgraudains, porains, irdens nogulumu iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
- smerža Smirdeklis.
- smirdāklis Smirdeklis.
- parenhīma Specifiskie, irdenie (orgāna) audi, kas veic (tā) pamatfunkcijas; pamataudi (1).
- pamataudi specifiskie, irdenie (orgāna) audi, kas veic (tā) pamatfunkcijas; parenhīma (1).
- grimt Stigt (staignā, irdenā, mīkstā pamatā).
- sūkļveida- Sūkļains; porains, irdens.
- rušināt Šādā veidā padarīt irdenu augsni (ap augiem).
- barranki Šauras un dziļas rievas, ko lietus ūdens izgrauž vulkāna konusa irdenās nogāzēs no augšas uz leju (plānā no vidus uz malām).
- andrejas Šīs apakšklases ģints ("Andreaea"), kas veido tumšas, sarkanīgi līdz melni brūnas, līdz 4 cm (retāk līdz 10 cm) augstas, irdenas velēnas uz kaļķi nesaturošām klintīm un akmeņiem.
- Visentona šizante šizantu suga ("Schizanthus x wisentonensis"), viengadīga puķe, dzimtene Čīle, augstums - 30-50 cm, ziedi dažādi - raibi violeti, zili sārti, 2-3 cm diametrā irdenās skarās.
- retikuloendoteliocīts Šūna, kas spēj fagocitēt svešas daļiņas un uzkrāt citoplazmā koloidālas vielas; pie tiem pieder irdeno neizveidojušos saistaudu makrofāgi, asinsrades orgānu retikulārās šūnas, asinsrades orgānu kapilāru endotēlijšūnas u. c.
- vājdzirdīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
- skanīgs Tāds, kad izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par laikposmu).
- pakurls Tāds, kam ir pavāja dzirde.
- puskurls Tāds, kam it ļoti vāja dzirde.
- kurls Tāds, kam nav dzirdes (par dzīvniekiem).
- kurls Tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies (par cilvēkiem).
- kurls Tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās dzirdes spējas.
- infratubāls Tāds, kas atrodas zem (dzirdes) kanāla.
- infrastapediāls Tāds, kas atrodas zem kāpslīša (viena no dzirdes kauliņiem).
- silts Tāds, kas ir patīkams dzirdei (par skaņu, tembru).
- scēnisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus; skatuvisks.
- skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus.
- skanīgs Tāds, kas rada labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem).
- pļekains Tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem).
- pļekaiņš Tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem).
- pļekans Tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem).
- trupens Tāds, kas viegli drūp, sairst; arī irdens.
- birzens Tāds, kas viegli un ātri drūp, sabirst sīkās daļās, drupans, irdens.
- skanīgs Tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par telpu, vietu, vidi); tāds, kas labi atbalso, parasti dzirdei tīkamas, skaņas.
- čaugans Tāds, kura daļiņas nav cieši saistītas, neveido blīvu masu; irdens, mīksts.
- skanīgs Tāds, kurā rodas labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par norisi, darbību).
- smerdeklis Tas (tāds), kas smird; smirdeklis.
- čarba Tas, kas ir irdens, čaugans, pussatrunējis.
- čorba Tas, kas ir irdens, čaugans, pussatrunējis.
- surdotehnika Tehniskie līdzekļi dzirdes defektu un ar to saistīto runas traucējumu korekcijai un kompensācijai; šādu līdzekļu izstrāde un ražošana.
- izairdināties Tiekot apstrādātam, kļūt irdenam (par augsni).
- izaecēties Tiekot ecētam, kļūt irdenam.
- iesaecēties Tiekot vairākkārt ecētam, kļūt irdenam (par augsni).
- melnā papuve tīrā papuve, kuru uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles.
- kārpīt Tīrīt ar grūtībām (no kā ko irdenu vai lipīgu).
- dizakūzija Traucēta dzirde; pakurlums.
- kūdrāt Trūdēt, kļūt irdenam, veidoties par kūdru.
- trupējis zars trupēs bojāts zars dažādās sadalīšanās pakāpēs, kad zara koksne ir pārvērtusies irdenā masā; tabakas zars.
- aerenhīma Ūdeņu un purvu augu irdenie audi, kuru šūnstarpās ir gaiss.
- kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā).
- kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; arī kārpīt (1).
- kašņāt Vairākkārt skarot ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, veidot (ko) tajā; arī kārpīt (2).
- kašņāt Vairākkārt skart ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, lai dabūtu (ko) ārā.
- kašņāties Vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm; arī kārpīties (1).
- vājas ausis vāja dzirde.
- švakas ausis vāja dzirde.
- švaka dzirde vāja dzirde.
- raust Vākt vienkopus un virzīt (ko irdenu, izkliedētu kur, uz kā).
- ērtnība Vaļīgums, irdenums; palaidnība.
- aglomerēt Veidot lielus, porainus gabalus no irdena, smalku daļiņu materiāla.
- deflācija Vēja noārdošā ģeoloģiskā darbība, novērojama gk. tuksnešos un piekrastu joslās; no sairušiem iežiem un to plaisām vējš izpūš irdeno materiālu un pamazām noārda lielus tuksnešu klintājus.
- vestibulārais neironīts vestibulāro funkciju traucējumi, kas izpaužas ar atsevišķām smaga reiboņa lēkmēm, kuras komplicējas ar sliktu dūšu un vemšanu, bet bez dzirdes traucējumiem; novēro gk. jaunībā un vidējā vecumā, stāvoklis parasti uzlabojas pēc dažām dienām.
- pacilans Vidēji irdens, čaugans.
- iekratināt Viegli (irdeni) iekratīt.
- trupalns Viegli drūpošs, arī irdens; trupans.
- drupans Viegli drūpošs; arī irdens.
- izčabināt Viegli izpurināt; viegli purinot, padarīt irdenu.
- čibināt Viegli purinot, cilājot, darīt irdenu.
- uzčabināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt.
- uzčagināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt.
- uzčakstināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt.
- raisīgs Viegls, irdens (parasti par sniegu).
- šautris Viegls, irdens (parasti par zemi).
- mikrospermas Viendīgļlapju augu rinda, ko raksturo sīkas sēklas 0,1-0,2 mm caurmērā, kas sastāv tikai no dažiem simtiem šūnu, apklātas ar irdenu čaulu, tiek producētas miljoniem katrā auglī.
- rudzsmilgas Viengadīgs cerots stiebraugs graudzāļu dzimtā gludiem stiebriem, šaurām lapām un sīkām vienziedu, akotainām vārpiņām lielā, pāri 20 cm garā, irdenā skarā, kas bieži garāka par stiebru.
- akusma Vienkāršas dzirdes halucinācijas (sīkšana, zvanīšana).
- laktiņa Viens no dzirdes kauliņiem vidusausī.
- kāpslītis Viens no trijiem dzirdes kauliņiem cilvēka vidusauss bungdobumā.
- āmuriņš Viens no vidusauss dzirdes kauliņiem, kura rokturis savienots ar bungplēvīti.
- kauķi Vietējs nosaukums mazāk blīviem un irdeniem kaļķakmeņiem Kurzemē ap Matkuli un Saldu.
- vilnas matiņa serdes kārta vilnas matiņa centrālā daļa, kas sastāv no pārragotām, savā starpā irdeni sakārtotām šūnām, starp kurām ir gaiss; serdes kārta ir akotmatiem, mirušajiem matiem un dažreiz arī pārejas vilnas matiem.
- Virdīte Virde, Gaujas pieteka.
- gremdēt Virzīt šķidrumā, panākot vai ļaujot, ka iegrimst; novietot gāzē, irdenā vielā.
- bāzt Virzīt, gremdēt (parasti šķidrumā, irdenā vielā, liesmās).
- stigt Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem).
- ievilkt Virzoties (pa ko mīkstu, irdenu), atstāt (aiz sevis pēdas sliežu veidā).
- radikāla mastoīdektomija visas aizauss paugura gaisu saturošo šūnu sistēmas izgriešana; izgriež arī bungplēvīti, dzirdes kauliņus un vidusauss gļotādu.
- čauganums Vispārināta īpašība --> čaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme; irdenums.
- irdenība Vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme; irdenums.
- irdenums Vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izmeši Vulkānu izvirdumu irdenie produkti (bumbas, lapilli, smiltis, pelni, senāku lavu atlūzas), kas ar sprādzienu spēku tiek izsviesti atmosfērā vai pat stratosfērā.
- strupknābe Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Amblystegiaceae"), līdz 30 cm gari augi, kuru blīvās vai irdenās velēnas bieži veido plašas audzes, gk. mitru un slapju vietu sūnas, kā arī ūdenssūnas, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 37 sugas.
- samtīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Bryaceae"), daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas veido blīvas vai irdenas velēnas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 39 sugas.
- šķībvācelīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Plagiotheciaaceae"), sīki vai līdz 15 cm (Latvijā līdz 5 cm) augsti daudzgadīgi augi, kas veido irdenas, reti blīvas, bieži spīdīgas, zaļas, bāli zaļas, dzeltenīgas vai brūnganas velēnas, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu.
- vijzobe Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortula"), divmāju vai vienmājas augi, kas veido irdenas vai blīvas, līdz 8 cm augstas, nereti sirmas velēnas, \~280 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- skrajlape Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Plagiomnium"), lielas vienmāju un divmāju sūnas, kas veido irdenas velēnas, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- klazmatocīts Zarots bazofils fagocīts jeb makrofāgs irdenajos saistaudos; histiocīts.
- miksine Zivju dzimta apaļmutaino klasē ("Myxinidae"), ar cilindriski apaļu ķermeni, kam vertikāla spuras kroka pakaļgalā, apaļu muti, sarukušām, zem ādas slēptām acīm, ar vienkāršāk veidotu dzirdes orgānu, bez mazajām galvas smadzenēm.
- otolītu membrāna želatīnveida plēve, kas satur otolītus un klāj dzirdes plankumu sensoriskā epitēlija brīvo virsmu.
irde citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV