Paplašinātā meklēšana
Meklējam irgt.
Atrasts vārdos (83):
- irgt:1
- irgt:2
- mirgt:1
- nirgt:1
- ņirgt:1
- sirgt:1
- virgt:1
- žirgt:1
- atirgt:1
- džirgt:1
- džirgt:2
- smirgt:1
- smirgt:2
- spirgt:1
- stirgt:1
- svirgt:1
- zvirgt:1
- žņirgt:2
- žņirgt:1
- žirgts:1
- apņirgt:1
- apsirgt:1
- atņirgt:1
- atsirgt:1
- atžirgt:1
- iesirgt:1
- ievirgt:1
- izņirgt:1
- izsirgt:1
- izžirgt:2
- izžirgt:1
- noģirgt:1
- noņirgt:1
- nosirgt:1
- pamirgt:1
- paņirgt:1
- pasirgt:1
- saņirgt:1
- sasirgt:1
- sažirgt:1
- spirgts:1
- žirgtns:1
- aizmirgt:1
- aizņirgt:1
- atspirgt:1
- iesmirgt:1
- iesmirgt:2
- iespirgt:1
- izspirgt:1
- nodžirgt:1
- nospirgt:1
- pārsirgt:1
- paspirgt:1
- piemirgt:1
- piesirgt:1
- saspirgt:1
- uzspirgt:1
- iežirgts:1
- nežirgts:1
- pažirgts:1
- spirgtns:1
- žirgtība:1
- žirgtums:1
- pārspirgt:1
- paspirgts:1
- spirgtība:1
- spirgties:1
- spirgtiņš:1
- spirgtums:1
- atņirgties:1
- atsirgties:1
- atžirgties:1
- ieņirgties:1
- izņirgties:1
- izsirgties:1
- noņirgties:1
- nosirgties:1
- sažirgties:1
- spirgtonis:1
- atspirgties:1
- iespirgties:1
- izspirgties:1
- sažņirgties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (209):
- (pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
- bēdīgs Apātisks; bez žirgtuma.
- apņirgāt Apņirgt, nicinoši, ņirdzīgi izmiet.
- atdzīties Atdzīvoties, atžirgt, atpūsties.
- izvicēties Atdzīvoties, atžirgt, būt darbīgam rosīgam.
- atkopties Atgūt spēkus, atveseļoties, atspirgt.
- atžirgt Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam.
- atžirbt Atgūt spēkus, možumu, kļūt atkal žirgtam.
- atplaukt Atgūt, arī iegūt spirgtumu, spraigumu, dzīvesprieku.
- izspirgties Atkal atspirgt.
- atbrangt Atkal kļūt spēcīgam (brangam), atpūsties, atspirgt.
- izžilbt Atlabt, atspirgt.
- izžirgt Atlabt, atspirgt.
- tauvēties Atlabt, atspirgt.
- žirgt Atlabt, atžirgt.
- atņirgties Atņirgt (1).
- atiezt Atņirgt (zobus) - par dzīvniekiem.
- iezt Atņirgt (zobus) - par dzīvniekiem.
- atkārt Atņirgt (zobus).
- erdzēt Atņirgt (zobus).
- ergt Atņirgt (zobus).
- iest Atņirgt (zobus).
- noņergāt Atņirgt (zobus).
- saņergt Atņirgt (zobus).
- saņirkt Atņirgt (zobus).
- šļebināt Atņirgt (zobus).
- žņirgt Atņirgt (zobus).
- parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
- atiezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties.
- iezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties.
- atgremties Atņirgt zobus, parādīt zobus (par suni).
- aterzties Atņirgt zobus.
- atriezt Atņirgt zobus.
- atšiebt Atņirgt zobus.
- atšiepties Atņirgt zobus.
- atšņiebt Atņirgt zobus.
- atšviept Atņirgt zobus.
- ņirgāt Atņirgt zobus.
- ņirgot Atņirgt zobus.
- šiepties Atņirgt zobus.
- atirgnēt Atņirgt, ņirdzot atbildēt.
- atviezt Atņirgt, rādīt zobus.
- atergt Atņirgt.
- atērst Atņirgt.
- aterzt Atņirgt.
- atģiest Atņirgt.
- atirgt Atņirgt.
- atirt Atņirgt.
- atirzt Atņirgt.
- atņergt Atņirgt.
- atņergžēt Atņirgt.
- atņergžt Atņirgt.
- atņirkt Atņirgt.
- atsiept Atņirgt.
- attiest Atņirgt.
- atverkšēt Atņirgt.
- atverkšt Atņirgt.
- atvērzt Atņirgt.
- atvielēt Atņirgt.
- erģīt Atņirgt.
- irgt Atņirgt.
- saņirgt Atņirgt.
- atdakņīties Atpūsties, atspirgt.
- krezināties Atspirgt, atgūt spēkus.
- sastingrēties Atspirgt, atlabt (arī par mantiskajiem apstākļiem).
- atsaglābties Atspirgt, atlabt.
- ataust Atspirgt, atspirdzināties.
- izģilbt Atspirgt, atveseļoties.
- izpenēties Atspirgt, atveseļoties.
- atjautrēties Atspirgt.
- iespirgt Atspirgt.
- izspirgt Atspirgt.
- pabust Atspirgt.
- uzspirgt Atspirgt.
- izspirdzināt Atveseļot, atspirgt.
- izspirdzināties Atveseļoties, atspirgt.
- izveselēties Atveseļoties, atspirgt.
- atģēvelēties Atžirgt, atgūt samaņu vai labklājību.
- atģeibties Atžirgt.
- atžirdzēties Atžirgt.
- rastrs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa spirgtuma sajūtu.
- nenožs Bez dzīvības spēka un spirgtuma.
- bestrs Brašs, krietns, spirgts.
- atspirdzināt Darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli).
- spirgtiņš Dem. --> spirgts.
- atspirdzinošie dzērieni dzērieni, kas dod spirgtumu, možumu, dzesē slāpes, atveldzē.
- ieņirgāties Ieņirgties.
- ieņirgties Iesākt ņirgt un tūlīt pārstāt.
- nodirgavot Ilgāku laiku nepārtraukti vārguļot, sirgt.
- ļirgāties Intensīvi smieties, ņirgt.
- veldzēt Izraisīt patīkamas sajūtas, spirgtumu (piemēram, par ēdienu, smaržu).
- atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas); atspirdzināt.
- irgāt Izsmiet, nievāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem).
- irgāties Izsmiet, nievāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem).
- irģēt Izsmiet, ņirgāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem).
- muidrs Izveicīgs, čakls, žirgts.
- spidelīgs Jautrs, rosīgs, spirgts, veikls.
- pavārgot Kādu laiku vārgt, sirgt.
- paspirgt Kļūt nedaudz spirgtākam.
- atreibt Kļūt skaidrā, atžirgt, atjēgt.
- saspirgt Kļūt spēcīgākam, atspirgt.
- iesaspirinēties Kļūt spirgtākam, veselākam.
- spirgt Kļūt spirgtam (1) vai spirgtākam.
- spirgt Kļūt spirgtam (2) vai spirgtākam.
- atspirgties Kļūt spirgtam, veselam, atgūt spēkus.
- atspirgloties Kļūt spirgtam.
- atvelgt Kļūt valgam, atspirgt.
- atlabt Kļūt veselākam, veselam; atveseļoties, atspirgt (pēc kādas slimības).
- zvīrš Kustīgs, darbīgs, mudīgs, žirgts.
- noņirgties Ļauni, nekaunīgi nosmieties (1); noņirgt (1).
- noņirgt Ļauni, nekaunīgi nosmieties; noņirgties (1).
- paņirgt Mazliet, daļēji atņirgt (zobus).
- iežirgts Mēreni spirgts, veselīgs.
- greits Modrs, jautrs, spirgts.
- možīgs Modrs, rosīgs, dzīvs, spirgts.
- ģendrs Modrs, spirgts.
- jostrs Mundrs, možs; žirgts, kustīgs.
- skadrība Mundrums, spirgtums.
- rādīt zobus ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
- nirgoties ņirgt, smieties ar pārgrieztu seju.
- nergot Ņirgt, smieties ar pārgrieztu seju.
- irzt Ņirgt.
- nirgt Ņirgt.
- viezt Ņirgt.
- izšņakāties Pamatīgi čāpstināt, rādīt zobus, atņirgt zobus.
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst spirgts vai spirgtāks; panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļas) sāk labāk funkcionēt.
- izķiept Pārciest, izciest, atspirgt.
- pasirgot Pasirgt - kādu brīdi slimot.
- smagt Piekust, zaudēt žirgtumu, darbaspējas.
- pažirgs Puslīdz možs vai spirgts.
- šiept Rādīt zobus ņirdzīgā smīnā; ņirgt, ņirgāties.
- airīt Rādīt, ņirgt zobus, smieties.
- aisīt Rādīt, ņirgt, atiezt zobus.
- aizīt Rādīt, ņirgt, atiezt zobus.
- spurgulīgs Saka par kustīgu, žirgtu bērnu.
- paspirgts Samērā, arī mazliet spirgts.
- pažirgts Samērā, arī mazliet žirgts.
- ņirkt Saniknot, atņirgt (zobus).
- saguimt Sasirgt, saslimt.
- salāst Sasirgt.
- sirdziņ Savienojumā ar "sirgt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- drudžot Sirgt ar drudzi.
- sirkt Sirgt, nīkt, vārgt.
- žļembāt Sirgt, vārguļot.
- paļāties Sirgt.
- paļoties Sirgt.
- sirguļot Sirgt.
- ļirgāt Skaļi smieties, ņirgt.
- ļirgot Skaļi smieties, ņirgt.
- zaļains Spēcīgs, spirgts.
- svitrs Spēcīgs, veselīgs, spirgts.
- frescamente Spirgti, svaigi.
- ragainis Spirgts plosīgs puika.
- žirmīgs Spirgts, dūšīgs, sprigans.
- spruksts Spirgts, možs zirgs.
- smuidrs Spirgts, skaists (par cilvēku).
- skridins Spirgts, straujš.
- brišs Spirgts, svaigs.
- jauks Spirgts, veldzējošs (piemēram, par lietu, gaisu).
- spirgls Spirgts, žirgts.
- prišs Spirgts; jauneklīgs; tāds, kas labi izskatās.
- spīrīgs spirgts.
- atspirgls Spirgts.
- špierglys Spirgts.
- spirgans Spirgts.
- spirgnis Spirgts.
- spirgns Spirgts.
- spirgs Spirgts.
- spirgtns Spirgts.
- spodīgs Spirgts.
- žirme Spirgtums, spars, dūša.
- sasirgums Stāvoklis --> sasirgt; arī slimība.
- lesto Steigšus, žirgti, mundri.
- fresco Svaigi, spirgti, patīkami.
- svaigs Tāds, kas ir veselīgs, spirgts, arī labi atpūties (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tāds, kam piemīt jaunībai raksturīgās fiziskās īpašības.
- atņeršķis Tāds, kas mēdz atņirgt.
- nežirgts Tāds, kas nav spirgts, nav možs, ir gurdens, vārgs.
- spēcīgs Tāds, kas rada spēku, enerģiju, arī mundrumu, spirgtumu (piemēram, par barību, gaisu).
- stiprs Tāds, kas rada spēku, enerģiju, arī mundrumu, spirgtumu (piemēram, par barību, gaisu).
- veldze Tas, kas vēsina, rada spirgtuma, svaiguma sajūtu.
- zobus atņirdzis nāk virsū tuvojas ar draudoši atņirgtiem zobiem (parasti par suni).
- atšālējies Vājš; bez spirgtuma.
- žeibt Vārgt, sirgt, nīkuļot.
- sirgaļot vārgt, sirgt.
- drēgāt Vārgt, sirgt.
- drēgnāt Vārgt, sirgt.
- klāpāt Vārgt, sirgt.
- kņerkt Vārgt, sirgt.
- kvākāt Vārgt, sirgt.
- nerselēt Vārgt, sirgt.
- sirgot Vārgt, slimot; sirgt.
- džirgt Vārguļot, sirgt, nīkuļot, bēdīgi dzīvot.
- krenēt Vārguļot, sirgt.
- veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu; arī spirdzināt.
- dzestrs Vēss, spirgts (par gaisu, vēju u. tml.).
- spirgtums Vispārināta īpašība --> spirgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spirgtums Vispārināta īpašība --> spirgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žirgtums Vispārināta īpašība --> žirgts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atiest Zobus atņirgt, rādīt.
- žirbti Žirgti.
- žirkls Žirgts, darbīgs.
- žirbs Žirgts.
- žirbts Žirgts.
- žirgtns Žirgts.
- žirkns Žirgts.
- žirns Žirgts.
- žirklums Žirgtums, darbīgums.
- spirgme Žirgtums.
- žirbtums Žirgtums.
irgt citās vārdnīcās:
LLVV