Paplašinātā meklēšana
Meklējam izjūta.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (180):
- (pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana.
- aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums: apziņa, ka ir aizvainots; aizvainojums.
- mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums.
- romantika apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas
- tikt galā (pašam) ar sevi Apvaldīt, pārvarēt izjūtas, atgūt pašsavaldīšanos.
- apziņa Apzināšanās, pārliecība (par ko), arī izjūta.
- iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
- ierādīt Atklāt, parādīt (citiem savu stāvokli, izjūtas).
- nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
- balladeska Balādes viela un stils, traģiski varoniska vai panteistiski mistiska izjūta.
- pa gaisu vien bez realitātes izjūtas, bez apdoma, sajēgas; bez pamatojuma; vieglprātīgi.
- pazemot Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
- darīt Būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība, izjūta); izraisīt.
- gulties Būt smagi izjūtamam, nomākt.
- rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
- dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5).
- dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
- vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
- lokālidentitāte cilvēka piederības izjūta kādai vietai, apvidum.
- nevīža Cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
- transpersona cilvēks, kura subjektīvā dzimumidentitātes izjūta nesakrīt ar bioloģisko dzimumu.
- šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- dievājība Dievišķā izjūta, sekošana dievišķajam paraugam.
- baisma drūma, nomācoša izjūta, pārdzīvojums; baigums
- baisa Drūma, nomācoša izjūta, pārdzīvojums; baigums.
- baisme Drūma, nomācoša izjūta, pārdzīvojums; baigums.
- sirdstaisnība Dziļa taisnības izjūta; dziļa pārliecība par savu taisnību.
- orgasms Dzimumaktā - apmierinājuma izjūta, seksuālas baudas kulminācija.
- tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
- labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
- sajūta Emocionāls stāvoklis, noskaņojums, pārdzīvojums; izjūta (1.1).
- pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas.
- disonance Fizioloģisks efekts (izjūta), ko iegūstam, kad divas vai vairākas skaņas ar tuvām svārstības frekvencēm darbojas uz mūsu ausi.
- ritmika Fizisku vingrinājumu sistēma (parasti mūzikas pavadījumā) ritma izjūtas attīstīšanai un izkopšanai.
- SOHF Humora izjūtas trūkums (angļu "sense of humor failure"; īsziņās).
- bioteziometrs Instruments vibrācijas sliekšņa izjūtas noteikšanai.
- impresija Īslaicīgs iespaids, īslaicīga izjūta.
- pāršaut pāri strīpai izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- pāršaut pāri svītrai izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- pāršaut pār strīpu izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- pāršaut pār svītru izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- pāršaut pāri pār strīpu izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- pāršaut pāri pār svītru izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- fīlings izjūta, noskaņojums, garastāvoklis.
- urbt Izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli); izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- plēst (vai) sirdi pušu izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
- urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (ausīs) - par skaņām; izplatīties cauri kam un izraisīt nepatīkamas izjūtas.
- aprakstīt Izteikt, attēlot (pārdzīvojumu, izjūtas u. tml., parasti vārdos).
- sajūta Jūtas, emocijas; izjūta (1).
- uguns Karstuma sajūta, arī darbīguma, spēka palielināšanās izjūta.
- rasties Kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- nobālēt Kļūt mazāk vai maz izjūtamam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
- aptumšoties Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
- aptumst Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
- kopizjūta Kopēja, vienojoša izjūta.
- asiņu balss kopības izjūta (piemēram, ar tautu, radiniekiem).
- psihiskā krīze krīzes veids, kuram raksturīga cilvēka iekšējo pārmaiņu nepieciešamības pašizjūta, kas izpaužas nespējā dzīvot tā, kā agrāk (distresā, apātijā, nepamatotās dusmās utt.).
- svētlaimība Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts; arī laimes augstākā pakāpe; svētlaime.
- svētlaime Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts; arī laimes augstākā pakāpe.
- ā lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu u. tml.)
- a lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (piemēram, nevērību)
- apas Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas.
- apasat Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas.
- apasatam Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas.
- apasatu Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas.
- anakreontiskā dzeja lirika, kam raksturīgi sengrieķu dzejnieka Anakreonta daiļradei tipiskie motīvi: esības prieka izjūta, brīvdomība, jautras, bezrūpīgas dzīves, mīlas, dzīru un vīna slavinājums.
- piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- riebums Ļoti dziļa nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
- šausmas Ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūtas.
- lieglaime Maiga, liriska laimes izjūta.
- amūzija Mākslas izjūtas un izpratnes trūkums.
- sāts Mēra izjūta (parasti ēšanā, dzeršanā).
- paramūzija Muzikālās izjūtas izkropļojums, nepareiza toņu un intervālu atskaņošana.
- kautrība Nedrošums, mulsums, neērtuma izjūta; arī biklums.
- bailes Neērtības, nedrošības izjūta, kauns.
- kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
- nepamirkšķināt ne acu neizrādīt savas izjūtas, sastopoties ar ko neparastu, nepatīkamu, grūtu; bez sirdsapziņas pārmetumiem, drosmīgi, aukstasinīgi; vienaldzīgi.
- impresija Neliels skaņdarbs, kas attēlo īslaicīgus iespaidus, īslaicīgas izjūtas.
- dairas Nenoteiktas bailes, baiļu, nomāktības izjūta.
- telpiskā stāvokļa ilūzija nepareizs, izkropļots gaisakuģa lidojuma stāvokļa priekšstats lidotāja apziņā, kas rodas vestibulāro un redzes orgānu kairinājumu rezultātā un izpaužas kā šķērssasvēruma, griešanās vai pikēšanas izjūtas; parādība ir bīstama ar to, ka lidotājs var neticēt indikatoru rādījumiem un vadīt lidmašīnu pēc savām izjūtām.
- nojauta Nepietiekami apzināta, nevalodiskā uztverē pamatota neskaidra izjūta par ko gaidāmu, arī esošu, iedvesmas radīta doma.
- nevarēt savu sirdi parādīt nespēt panākt, lai cits saprastu kāda dziļākās izjūtas, patiesās domas, noticētu tām.
- mazvērtība Neticība sev, saviem spēkiem; savu trūkumu, parasti pārspīlēta, izjūta.
- intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstās uz neapzinātu pieredzi.
- baigums Nomācošas, drūmas izjūtas, arī bailes.
- pārņemt Nomācot citas izjūtas, sajūtas u. tml., izraisīties (kādā) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
- pār Norāda uz vietu, telpu, kurā viscaur izjūtama kāda darbība, norise (parasti skaņas izplatīšanās).
- perversija Normai neatbilstoša, slimīga, pretdabiska (parasti seksuāla) tieksme, izjūta.
- jūtoņa Noskaņa, izjūta.
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par kādu stāvokli, cilvēku attiecībām, arī sabiedriskām parādībām); arī rasties (4).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); arī rasties (3).
- izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas).
- sadīdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādu), parasti pilnīgi, pārņem (izjūtas, pārdzīvojums u. tml.).
- kauss Pārdzīvojums, izjūtas.
- apmierinātība Pārliecība, izjūta, ka pietiek ar sasniegto, izdarīto.
- pārkost savu sirdi pārvarēt sevi, savas izjūtas.
- reliģiskā pārliecība pasaules izjūta un pasaules uzskats, tam atbilstošās darbības (kults), kas saistās ar svētuma pārdzīvojumu, ticību pārdabiskajam, vienam vai vairākiem dieviem un kas veido cilvēka uzvedības normas.
- pasaulizjūta Pasaules izjūta.
- pasaulsizjūta Pasaules izjūta.
- romantika pasaules uztvere, kam raksturīga īstenības idealizācija, pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta
- iesvilties Pēkšņi iesākt paust spēcīgas jūtas, izjūtas (par acīm, seju).
- apmierinātība Prieka, gandarījuma izjūta; apmierinājums, labpatika.
- pārsātinājums Psihiska apnikuma izjūta.
- labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
- neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- neērtība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas izjūtas, ka izturēšanās, darbība neatbilst situācijai, kādām normām.
- pazemojums Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
- histērija psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piemēram, lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanu, šausmu izjūtas.
- stindzināt asinis dzīslās radīt baiļu, šausmu izjūtas.
- dvaša Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama; dvesma (3).
- dvesma Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama.
- elpa Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama.
- mulsums Rezultāts --> mulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- šaut pār strīpu rīkoties bez mēra izjūtas, pārkāpt vēlamo robežu; pārspīlēt, kļūdīties.
- baigot Runāt, stāstīt (ko) tādu, kas izraisa nomācošas, drūmas izjūtas.
- gulēt kaulos Saka par ko smagi sajūtamu, izjūtamu.
- sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
- sirds (vai) plīst pušu saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
- sirds (vai) trūkst (biežāk plīst) (pušu) saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
- sirds plīst vai pušu saka, ja izjūtas, pārdzīvojumi (parasti negatīvi) ir ļoti spēcīgi.
- sirds sasilst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
- sirds (ari sirdī) silst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
- sirds (sa)silst (arī iesilst) saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
- sirds (arī sirdī) iesilst Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
- zosāda uzmetas saka, ja kādam rodas ļoti nepatīkama izjūta.
- galva plīst pušu, arī galva (vai) pušu plīst saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas; saka, ja ir stipras galvassāpes.
- zeme pazūd zem kājām Saka, ja zūd realitātes izjūta.
- sātne Sātība - mērenība, mēra izjūta (ēšanā un dzeršanā).
- depersonalizācija savas personības realitātes apziņas zaudēšana; atsvešināšanās pašam no sevis; izjūta, ka paša domas un emocijas ir nereālas vai nepieder sev pašam.
- daiļjūtība Skaistuma, dailes izjūta.
- allotriofaģija Slimīga garšas izjūta, dziņa ēst dažādas neēdamas lietas.
- takts Smalkjūtība, mēra izjūta, citu cilvēku respektēšana.
- olfactus Smaržas izjūta.
- drausmas Spēcīgas baiļu, briesmu izjūtas; stāvoklis, apstākļi, kas izraisa šādas izjūtas.
- plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (parasti par skaņām).
- sajūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības); izjūta (2).
- vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; arī, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta.
- krūts Šī ķermeņa daļa (parasti sirds apvidū) kā vieta, kur izjūtamas dažas iekšējās reakcijas uz psihiskiem, parasti emocionāliem, stāvokļiem.
- tukšs Tāds, kad ir stipri izjūtams (kā, parasti pārtikas līdzekļu, preču, naudas) trūkums (par laikposmu).
- taktisks Tāds, kam ir raksturīga smalkjūtība, mēra izjūta, citu cilvēku respektēšana.
- neomulīgs tāds, kam ir raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas (par psihisku stāvokli).
- jancīgs Tāds, kam piemīt humora izjūta; asprātīgs.
- vientulīgs Tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli).
- vientuļš Tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli).
- mazs Tāds, kas ietekmē nedaudz, nav stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
- slimīgs Tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi negatīvu, arī pārspīlētu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi negatīva, arī pārspīlēta (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
- pabāls Tāds, kas ir samērā maz izjūtams (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
- pamatīgs Tāds, kas ir stipri manāms, izjūtams (piemēram, par stāvokli, situāciju).
- smalks Tāds, kas ir tikko izjūtams, uztverams; tāds, kas ir grūti atšķirams salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu.
- glaimojošs Tāds, kas izraisa (kādā) patīkamas izjūtas, tīksmi.
- baismīgs Tāds, kas izraisa drūmas, nomācošas izjūtas; tāds, kas izraisa lielas bailes; briesmīgs, drausmīgs.
- šausmonīgs Tāds, kas izraisa lielas bailes, briesmu izjūtas.
- šausmīgs Tāds, kas izraisa ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūtas.
- neomulīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- nejauks Tāds, kas izraisa nepatīkamas, mokošas izjūtas (par fizioloģisku stāvokli, slimību).
- smags Tāds, kas izraisa nevēlamu pārdzīvojumu, nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
- drūms Tāds, kas izraisa nomācošas izjūtas.
- baigs Tāds, kas izraisa nomācošas, drūmas izjūtas, arī bailes.
- mājīgs Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas (par parādībām apkārtējā vidē).
- zīdains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, atgādinot zīdu (parasti par kā īpašību).
- skaists Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas (par laikapstākļiem); tāds, kad ir laikapstākļi, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas; arī jauks.
- samtains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas; tāds, kas nav spilgts, spožs.
- viegls Tāds, kas izraisa samērā mazu pārdzīvojumu, niecīgas nevēlamas izjūtas (par darbību, norisi, situāciju u. tml.).
- grūtsirdīgs Tāds, kas izraisa skumjas, drūmas izjūtas, nomāktību.
- liels Tāds, kas ļoti ietekmē, ir stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
- milzīgs Tāds, kas ļoti spēcīgi ietekmē, ir ļoti stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
- milzu Tāds, kas ļoti spēcīgi ietekmē, ir ļoti stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
- neapzinīgs Tāds, kas neapzinās, neizprot savas rīcības jēgu, nozīmi; tāds, kam nav atbildības, pienākuma izjūtas.
- nevīžīgs Tāds, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
- erotoģens Tāds, kas rada erotiskas izjūtas.
- romantisks tāds, kurā izpaužas pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta; tāds, kas ir saistīts ar to
- taisns Tāds, kura izturēšanās, rīcība atbilst taisnīguma izjūtai; taisnīgs (1).
- taisnīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība atbilst taisnīguma izjūtai.
- baigs Tas (parasti kas mistisks), kas izraisa baiļu, drūmuma, nomāktības izjūtas; arī spoks.
- matījums Uztvere, izjūta, sajušana.
- tiesību psiholoģija vairāk vai mazāk izplatītas domas, jēdzieni, izjūtas, emocijas un motīvi, kas atspoguļo dažādas juridiskās prasības sabiedrībā.
- narkotiskās vielas vielas, kas graujoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot miegu, halucinācijas, eiforiju, arī īslaicīgu radošu pacēlumu u. c. izjūtas.
izjūta citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV