Paplašinātā meklēšana
Meklējam kavēties.
Atrasts vārdos (15):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (105):
- sasadzīties Aizkavēties (par darbiem).
- apkavēties Aizkavēties uz īsu brīdi.
- aizspriesties Aizkavēties, neierasties laikā.
- aiztverties Aizkavēties, tikt apturētam.
- aiztrukt Aizkavēties, uzturēties.
- aizakavēties Aizkavēties.
- aizamarudzīties Aizkavēties.
- tormoziķ Aizkavēties.
- tormozīt Aizkavēties.
- apmist Apmesties uz dzīvi, palikt dzīvot, uzkavēties.
- glausties Ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā) - par acīm, skatienu.
- vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
- palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
- rīgnēt Bez vajadzības kaut kur kavēties.
- palikt Būt atrodamam, arī aizkavēties (kur, kādā vietā).
- kavēšanās Darbība --> kavēties.
- dīžāt Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
- dīžāties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
- dīžļāties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
- dīžļoties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
- dīžot Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
- pārdomāties Domājot atcerēties; domās pakavēties (pie kā).
- aizcipt Iesprūst, aizkavēties, aizķerties.
- pīties Ilgāku laiku darboties, kavēties (ar kādu, ap kādu), piemēram, aprūpējot (to).
- vauksnēt Ilgi, bezmērķīgi uzkavēties kur.
- apsērsties kā ciemiņam uzkavēties
- trukt Kavēties, aizkavēties.
- stiept (arī vilkt) laiku garumā kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
- sebēt Kavēties, nokavēties.
- sebināt Kavēties, nokavēties.
- sebt Kavēties, nokavēties.
- klūrēt Klaiņot, nevajadzīgi kaut kur kavēties.
- ķiņķelēt Knosīties, vilcināties, kavēties, tūļāties.
- mīstīties Lēni, tūļīgi darboties, rīkoties; kavēties (kur, parasti traucējot kādu).
- aplidot Lidojot nolaisties (vairākās vietās) vai pabūt (virs vairākām vietām); lidojot kavēties (pie kā) noteiktā nolūkā.
- gnīdāties Lieki kavēties, tūļāties.
- aizvēlināt Likt aizkavēties, likt nokavēt, aizturēt.
- dairēties Mīņāties uz vietas, arī kavēties, vilcināties.
- dairīties Mīņāties uz vietas, arī kavēties, vilcināties.
- aizķert Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu).
- aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu.
- pasēdēt Neilgu laiku sēdēt; neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī.
- palikt iepakaļ Nespēt izpildīt (kādu uzdevumu), aizkavēties (kādā darbā).
- atpalikt Nespēt izpildīt, aizkavēties.
- novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; arī nokavēties (2).
- čakarēt bobi niekoties; slaistīties; kavēties.
- noseboties Nokavēties (1).
- novēloties Nokavēties (1).
- sakavēties nokavēties, novēloties (par daudziem).
- nosebināties Nokavēties, novēloties.
- pasebināt Nokavēties, novēloties.
- apsebēt Nokavēties.
- apseboties Nokavēties.
- nokavināties Nokavēties.
- nosakavēties Nokavēties.
- seboties Nokavēties.
- aizkavēties Nokļūt vēlāk par paredzēto laiku; nokavēties; novēloties.
- nekavējoties Nolieguma divdabis --> kavēties.
- apgrozīties Pabūt, uzkavēties īsu laiku (par daudziem cilvēkiem).
- mest skatienu (arī skatu) atpakaļ pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- mest skatu atpakaļ pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota).
- apstāties Pakavēties, uzkavēties (kur, kādā nolūkā).
- aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
- apstāties Pārdomājot vai pārrunājot pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
- pārkavēties Pārlieku aizkavēties.
- aizskart Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma vai temata, runājot vai rakstot).
- steidzīgs Tāds, kam nav laika (piemēram, kur ilgāk palikt, uzkavēties); arī nevaļīgs.
- foajē Telpa (teātrī, kinoteātrī u. tml.), kur publika var uzkavēties starpbrīžos vai pirms izrādes sākuma.
- aizķerties Tikt kavētam (sākt, turpināt kādu pasākumu); aizkavēties.
- dindaļāt Tūļāties, kavēties.
- kūsnīties Tūļāties, kavēties.
- pindzelēties Tūļāties, kavēties.
- tonāties Tūļāties, kavēties.
- toņāties Tūļāties, kavēties.
- taulēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
- tauņāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
- tauņāties Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
- tautāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
- tauvēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
- čampāties Tūļāties, vilcināties, kavēties; neveikli iet.
- aiztupēt Tupēt (sēdēt, uzkavēties) līdz (laika ziņā).
- aizmesties Uz īsu brīdi apstāties kustībā, kavēties (kur, pie kā).
- pamānēties Uzkavēties bez sevišķi svarīga iemesla.
- iesakavēties Uzkavēties kur ilgāk.
- pārsēdēt Uzkavēties, palikt kur ilgāk, nekā vajadzīgs, paredzēts.
- noputlēties Uzkavēties.
- uzkalēties Uzkavēties.
- uzkavināties Uzkavēties.
- bāvīties Uzturēties, kavēties.
- aizvakarēties Vakarā kaut kur aizkavēties par ilgu.
- vilkt gumiju vilcināties, kavēties
- dielāties Vilcināties, kavēties, tūļāties.
- dielēties Vilcināties, kavēties, tūļāties.
- kosināt Vilcināties, kavēties, tūļāties.
- āgnēties Vilcināties, kavēties.
- čožāties Vilcināties, kavēties.
- diegoties Vilcināties, kavēties.
- dielēt Vilcināties, kavēties.
- grāzīties Vilcināties, kavēties.
- kākalēt Vilcināties, kavēties.
- knapēties Vilcināties, kavēties.
- stubelēties Vilcināties, kavēties.
- tost Vilcināties, kavēties.
- tuntelēties Vilcināties, kavēties.
kavēties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV