Paplašinātā meklēšana
Meklējam lēpt.
Atrasts vārdos (39):
- lēpt:1
- klēpt:1
- plēpt:1
- slēpt:1
- aplēpt:1
- slēpts:1
- apslēpt:1
- ieslēpt:1
- noslēpt:1
- paslēpt:1
- saslēpt:1
- uzslēpt:1
- slēptne:1
- aizslēpt:1
- pieklēpt:2
- pieklēpt:1
- pieslēpt:1
- apslēpts:1
- neslēpts:1
- slēpties:1
- slēptuve:1
- eklēptika:1
- paslēptne:1
- apslēpties:1
- ieslēpties:1
- izslēpties:1
- noslēpties:1
- noslēptuve:1
- paslēptave:1
- paslēpties:1
- paslēptuve:1
- saslēpties:1
- uzslēpties:1
- aizslēpties:1
- aizslēptuve:1
- pieslēpties:1
- slēptdeguņi:1
- nosaslēpties:1
- pasaslēpties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (443):
- tumšie elfi (gnomi, rūķi) sargā pazemes alās noslēptos dārgumus un ir pazemes kalēji.
- uzlikt (arī uzvilkt) masku, arī (pa)slēpties zem maskas, arī valkāt masku, arī staigāt maskā (no)slēpt savu īsto būtību.
- aiztiekties (Slepus) aizlīst, aizrāpot, noslēpties aiz kaut kā.
- eksoforija Acs redzes līnijas nosliece uz āru, slēpta diverģējoša šķielēšana.
- datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama).
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā).
- recesīvās alēles alēles, kas heterizigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē mazāk nekā dominantās alēles vai arī paliek apslēptā stāvoklī.
- silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla.
- detektofons Aparāts ar slēptu mikrofonu sarunu noklausīšanai.
- aizslāt Apslēpt, noslēpt, pasargāt.
- aizmaskēt Apslēpt.
- aizmaskot Apslēpt.
- aizgaņģis Apslēpta vieta aiz kaut kā; maza, nodalīta telpa.
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā.
- occulta Apslēptas lietas, noslēpumi.
- izmaknīt Apslēpti iztukšot, slepeni izzagt kaut ko.
- nobāzi Apslēpti nolikti burvju līdzekļi.
- pazuka Apslēpts, citiem nezināms kakts, vieta.
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
- okults Apslēpts, neredzams, piem., asiņošana.
- abstrūzs Apslēpts, nesaprotams (tumšs).
- abstrūss Apslēpts, nesaprotams, neskaidrs.
- kripto- Apslēpts, slepen-, slepens (piem., kriptofīti, kriptogrāfija).
- aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības).
- suprimēt Apspriest, noslēpt, izšķērdēt.
- izgudrēm Ar iepriekšēju, slēptu nodomu, arī ar viltību.
- maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
- aplinkiem Ar līkumu; slēptā veidā; aplinkus; runāt netieši, neminot pašu lietu.
- maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
- samanīt Ar maņu orgāniem uztvert (parasti ko daļēji slēptu, vāji izpaustu).
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
- noraut masku (kādam) atklāt kāda slēptos nolūkus; parādīt kāda īsto dabu, būtību.
- saskatīt kāda (īsto) seju atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.
- celt gaismā (kaut ko) atklāt, darīt zināmu (parasti ko tādu, kas ticis slēpts).
- izvilkt gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- atšifrēt Atklāt, noskaidrot (ko sarežģītu, grūti izprotamu, arī maskētu, slēptu).
- atmaskot Atklāt, pierādīt (ko negatīvu, slēptu).
- klajš Atklāts, neslēpts.
- nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles.
- šmukt Ātri (parasti slepus) doties prom vai noslēpties; bēgt.
- aizsprukt Ātri aizbēgt; ātri aizslēpties.
- iepikāt Ātri un nevērīgi paslēpties.
- nogrūst Ātri, steigā nolikt, arī noslēpt.
- Daudu dzižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē.
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres.
- veksīrattēls Attēls, kurā jāatrod apslēpta figūra.
- kriptocefālis Auglis ar neizveidotu, apslēptu galvu.
- Nemirstīgais Kaščejs austrumslāvu mitoloģijā - ļauns burvis, kura sirds paslēpta vairākos cits citā ievietotos priekšmetos un dzīvniekos.
- simbolofobija Bailes no notikumiem ar slēptu jēgu un kurus uztver kā nelabvēlīgas pazīmes.
- bodzināt Bēdzināt, slēpt.
- budzināt Bēdzināt, slēpt.
- nobēgt Bēgot noslēpties (kur, aiz kā u. tml.).
- uzbēgties Bēgot paslēpties (kur augšā).
- bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu.
- spazmofilija Bērnu slimība, ko novēro līdz 3 g. v.; tai raksturīga pastiprināta nervu un muskuļu uzbudināmība un nosliece uz kloniski toniskiem krampjiem; šķir slēpto un manifestēto formu.
- bezdarba veidi bezdarba dalījums pēc atšķirīgiem kritērijiem (tautsaimniecības situācijas, darba tirgus vajadzībām un tehnoloģiskajām prasībām, bezdarba ilguma vai darba tirgus segmentācijas u. c.); pastāv: strukturālais bezdarbs; cikliskais bezdarbs; frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs; sezonālais bezdarbs; klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē; slēptais bezdarbs; ilgstošais bezdarbs.
- finete Blēžu žargonā apslēpta kabata, īpaši apzīmētu spēļu kāršu uzglabāšanai.
- halcedons Blīvs, slēptkristālisks, mikrošķiedrains kvarca paveids, nereti krāsains; izmanto juvelierizstrādājumiem un kā cietu tehnisko akmeni.
- aregēlija Bromēliju dzimtas augs Brazīlijā, ap 20 sugu, lapas zaļi sārtas, ziedi daļēji paslēpti lapu rozetē, audzē arī siltumnīcās un dzīvokļos.
- stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) būt ieslēgtam; tikt sargātam, slēptam (no kā).
- paseknis Caurums, plaisa; kakts; paslēptuve.
- meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
- spēlēt paslēpes censties apmānīt kādu, noslēpt patiesību, nerīkoties atklāti.
- bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt.
- kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- racējs cilvēks, kas ar metālu detektoru meklē un izrok zemē paslēptus priekšmetus.
- mafija Cilvēku grupa, ko vieno kopīgas, pārējai sabiedrībai slēptas intereses.
- pustīšām daļēji (pa pusei) ar (slēptu) nolūku.
- pieslēpt Daļēji apslēpt (parasti kādu defektu).
- piesegt Daļēji apslēpt.
- pusatklāts Daļēji atklāts, neslēpts.
- slēpšanās Darbība --> slēpties.
- apslēpšana Darbība, process --> apslēpt.
- simulatīvs darījums darījums, kas nopietni gribēts, bet aizslēpts aiz cita darījuma.
- vargaņiķ Darīt slēptus darbus.
- slēptā datne datne ar apslēptu atribūtu kopu, kas norāda operētājsistēmai, ka informācija par šo datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās; šādas datnes parasti nevar dzēst, kopēt vai arī izspīdināt to saturu displeja ekrānā.
- datnes atribūts datnei pievienota iezīme, kas apraksta un nosaka tās statusu vai izmantošanas veidu, piemēram, piederību lasāmajām vai arhīva datnēm, kā arī to, vai tā ir sistēmas, direktorija vai apslēptā datne.
- datizrace Datu bāzes datu analīze, kas paredzēta apslēptu sakarību meklēšanai kādā datu grupā.
- sinkrētisms Dažādu reliģisko vai filozofisko uzskatu savienošana vai sajaukšana tādējādi, ka pretrunas paliek apslēptas.
- apgrēcināšana Dievišķās patiesības izpaudums, kas atklāj cilvēkā apslēpto grēku un izprovocē grēcinieku uz naidīgu konfrontāciju ar Dievu vai dievišķās patiesības paudēju.
- starta disks disks, kurā ir sistēmas apslēptās datnes un datne _COMMAND.COM_, kas nepieciešama datora darbības uzsākšanai.
- apslēpts Divd. --> apslēpt.
- slēpts Divd. --> slēpt.
- gumīts Divu minerālu - kirīta un sodīta slēpti kristālisks maisījums, kas veidojas kā gaiši sarkans, oranžs un dzeltens apsarmojums vai garoziņa, sairstot uraninitam.
- dukeri Dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Cephalophinae"), nelieli pārnadži (garums - 55-155 cm, masa - 5-65 kg), īsi ragi, kas parasti paslēpti matu cekulā, izplatīti Āfrikā, mežos un savannu krūmājos.
- pabēdzināt Dot iespēju (tam, kas tiek meklēts) aizbēgt un paslēpties, izglābties.
- āmulis Dzīvības, auglības simbols, saistīts ar saules kultu; ar āmuļa zaru (pēc ticējumiem) varot atrast paslēptu zeltu; aizsargs pret burvjiem, raganām, pret pērkonu un ugunsgrēku.
- adelopodi Dzīvnieki ar paslēptām kājām.
- ironiskais stils emocionāli ekspresīvs stils, kas izsaka smalki apslēptu izsmieklu un negatīvu attieksmi pret runas priekšmetu un adresātu.
- koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus.
- kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus.
- naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti.
- Akadēms grieķu mitoloģijā - atēniešu varonis, kas parādīja Dioskūriem, kur paslēpta viņu māsa, Tēseja nolaupītā Helēna; no viņa vārda cēlies nosaukums "akadēmija".
- Aglaura Grieķu mitoloģijā - divu personāžu (mātes un meitas) vārds: 1) Atikas zemes radītā Atēnu valdnieka Kekrops sieva; 2) viņu meita, kas kopā ar māsām saņēma glabāšanā lādi ar tajā noslēptu jaundzimušo.
- Strofijs grieķu mitoloģijā - Krīsas valdnieks Fokīdā, Agamemnona māsas Anaksibijas vīrs, kura mājā kopā ar viņa dēlu Pilādu auga Agamemnona dēls Orests, kas šeit bija paslēpts no Aigista.
- Merope grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Hērakleida Kresfonta sieva, kad valdnieka radinieks Polifonts nogalināja Kresfontu un divus tā dēlus, viņai izdevās noslēpt jaunāko - arī Kresfontu, kas vēlāk nogalināja Polifontu
- sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni.
- jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās.
- guhjakas hundu mitoloģijā - pusdievību grupa, kas kopā ar jakšām un kinnarām veido bagātību dieva Kuberas svītu, dzīvo kalnos un sargā tur apslēptos dārgumus, par viņu vadoni uzskata Revantu, dieva Sūrjas dēlu.
- ievilkt Ieslēpt, ievirzīt dziļāk (apģērbā ķermeņa daļu).
- ielīsties Ieslēpties (ielienot); ielīst 1.
- ietūstīt Ietīstīt, ievīstīt; ietīstot, ievīstot (kur), paslēpt.
- glabāt (savā) sirdī Ietvert, slēpt sevī.
- ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), paslēpt, neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
- ierauties Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos.
- saslēpties Ilgāku laiku nepārtraukti slēpties.
- saslēpt Ilgāku laiku, nepārtraukti kaut ko slēpt.
- delitescence Infekcijas vai saindēšanās apslēptais periods.
- Parendi Irāņu mitoloģijā - sieviešu pavēlniece, pārpilnības dāvātāja, dārgumu un apslēptas mantas sargātāja.
- izlūkiebrukums Izlūkošanas veids ar slēptu piekļūšanu objektam un pēkšņu uzbrukumu tam, lai sagrābtu gūstekņus, dokumentus un ieroču paraugus.
- kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā) - par mokošām, parasti slēptām, jūtām; drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
- implikācija izteikuma slēptais saturs, kas netiek tieši apgalvots, bet loģiski izriet no izteikuma satura.
- presupozīcija Izteikuma slēptais saturs, resp., fona informācija, kas netiek tieši apgalvota un saglabājas noliegumā.
- izmakarēt Jaucot, vandoties pārmeklēt; pārmeklējot atrast, izņemt (ko paslēptu).
- dhvani Jēdziens sanskrita poētikā, kas apzīmēja valodas skaņās ietverto slēpto nozīmi, vēlāk arī tieši neizteikto, dzejas tekstā iekodēto maģisko nozīmi.
- atklāšana kā slēpta uzzināšana, atmaskošana.
- hibrīdkarš Kādas valsts slēpta agresija pret citu valsti, izmantojot visdažādākos iespējamos līdzekļus - sākot ar ekonomiska un politiska spiediena izdarīšanu, turpinot ar situācijas destabilizēšanu, kurā iesaista valstij nelojālo vietējo iedzīvotāju grupas, un beidzot ar masīvu propagandas kampaņu un informatīvo karu.
- bāzīgs Kāds, kas mēdz noslēpt citu cilvēku mantas.
- pakaust Kašņājot noslēpt.
- zarjaženo Kaut kas noslēpts.
- nobāzs Kaut kur nolikts, paslēpts burvju līdzeklis.
- saložāt Kaut kur paslēpties (par vairākiem un vairākās vietās).
- saložņāt Kaut kur paslēpties (par vairākiem un vairākās vietās).
- nākt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
- nākt (dienas) gaismā kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
- nākt dienasgaismā (arī dienas gaismā, biežāk gaismā) kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
- atsaklāties Kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, apslēptu).
- atklāties Kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, arī apslēptu).
- nolaižamais kombinētais lodziņš kombinētā lodziņa paveids, kurā sarakstlodziņš ir apslēpts līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai to padarītu redzamu.
- atklāt Konstatēt un darīt citiem zināmu (ko slēptu); arī atmaskot.
- kriptocefāls Kroplis ar neizveidotu un apslēptu galvu.
- pakotija Kuģa kalpotāja apņemšanās pārdot savās personīgās mantās apslēptās preces ārzemju ostā savā vārdā, bet uz sveša (parasti rēdera) rēķina.
- Krēmars Latviešu mitoloģijā - cūku aizbildnis gars, kas gādājis arī par apslēptu naudu un mantu; arī Kremata.
- jūras māte latviešu mitoloģijā ūdenī slēptu bagātību (zelta, sudraba) īpašniece.
- nolīst Lēni, klusi, arī nemanāmi novietoties, noslēpties (kur).
- gūbāties Liekties, paslēpties, tālumā kustēties.
- aizlīst Lienot, spraucoties garām (kam, gar ko), nokļūt (aiz kā, kam priekšā u. tml.), arī noslēpties (aiz kā).
- noslēpt (visus) galus ūdenī likvidēt, noslēpt pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- kriptiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, arī zemes dzīvē bijis ar dievišķām īpašībām, tikai tās bijušas paslēptas.
- zudināt Ļaut iet zudumā; iznīcināt, noslēpt, slēpt, zaudēt.
- turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt. šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu. neizpaust; arī slēpt.
- sirdsdraudzene Ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas.
- sirdsdraugs Ļoti tuvs draugs, kuram uztic visslēptākās domas un jūtas.
- tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli.
- maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- bokšķoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
- bokšoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
- mantracis Mantas racējs, apslēptas mantas meklētājs.
- antiradars Mašīnā paslēpta neatļauta radioelektroniska ierīce autovadītāja savlaicīgai brīdināšanai par ātruma kontroles radara starojumu.
- gaide Medījamā dzīvnieka gaidīšana, medniekiem atrodoties slēptā vietā.
- slēpnis Mednieka slēptuve gaides medībās.
- meklējumi Mēģinājumi atrast (ko pazudušu, slēptu), atklāt (ko vajadzīgu).
- uzmeklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu); sameklēt (1).
- sameklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu).
- atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
- uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
- izlusīties Meklēt paslēptuvi, izvairīties.
- šungīts Melns, blīvs metamorfs slāneklis, kas satur daudz slēptkristāliska oglekļa; lieto par apdares materiālu un melnu krāsvielu ražošanai, mālainos paveidus - betonu vieglo pildvielu ražošanai.
- šarmonijs Mezoni ar slēpto šarmu - no šarmantā kvarka un antikvarka sastāvoša smago hadronu saime.
- Agartha Mistiskais apslēptais Zemes centrs, kurā slēpjas visu mūsu laikmeta cilvēku ciltstēva un likumdevēja Vaivasvati tiešo pēcnācēju mantojums.
- zirga kāja negatīva iezīme, ko vēlas noslēpt, bet kas tomēr atklājas.
- atmaskot sevi negribot atklāt savu (parasti negatīvo) būtību (arī slēptu rīcību, nodomus).
- parādīt sevi bez maskas neizlikties, neslēpt savu būtību.
- turēt (arī glabāt) slepenībā neizpaust; arī slēpt.
- glabāt Neizpaust; slēpt (sevī).
- atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
- aizplīvurots Neskaidrs, miglains; slēpts, maskēts.
- atklāt (savas) kārtis neslēpt savus nodomus.
- atklāt kārtis (kādam) neslēpt savus nodomus.
- ielīst dvēselē nesmalkjūtīgi izzināt (kāda) slēptākās jūtas, domas.
- nenoslēpt īlenu maisā nespēt noslēpt no citiem ko nevēlamu.
- grūst Nevērīgi, arī steigā likt; arī slēpt (kur).
- slēptā nabadzība ģimenē nevienlīdzīga ienākumu un patēriņa sadale starp ģimenes locekļiem, kas apzināti vai neapzināti tiek slēpta no citiem tuviniekiem, apkārtējās sabiedrības.
- arrière-pensée nezināms, apslēpts nolūks.
- zagašņiks No citiem noslēpta nauda vai manta.
- apglabāt Noglabāt, paslēpt zem kā.
- nokavāt Noglabāt, paslēpt.
- paglabāt Noglabāt, paslēpt.
- uzkosties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz kāda makšķeres nokļūt nevēlamā stāvoklī, neuztverot kāda rīcības slēptos motīvus.
- nobāzt Nolikt (ko kur) tā, ka grūti atrast; arī noslēpt.
- nobēdzināt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; noslēpt (1).
- noglabāt Nolikt, novietot, lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
- nogūbāt Noņemt, novākt; arī noslēpt.
- kvēlot Norisēt pavājināti, arī slēpti.
- saslēpties norobežoties no visiem, noslēpties.
- temura Nosacījumi kabalistikā, pēc kuriem ebreju alfabēta burtus nomaina ar citiem, lai mēģinātu atklāt Svēto Rakstu apslēpto jēgu.
- zaķemņiķ Noslepkavot kādu un noslēpt līķi.
- aizbēdzināt Noslēpt (aiz kā).
- aizslēpt Noslēpt (aiz kā).
- uzslēpt Noslēpt (uz kā, kur augšā).
- perepuļiķ Noslēpt citā vietā.
- obžaķ Noslēpt daļu nolaupītā, apkrāpt, dalot kriminālguvumu.
- otnačiķ Noslēpt daļu nolaupītā.
- otžariķ Noslēpt daļu nolaupītā.
- žaronuķ Noslēpt no līdzdalībnieka.
- paslēpties zem maskas noslēpt savu īsto būtību.
- uzvilkt (arī uzlikt) masku noslēpt savu īsto būtību.
- retušēt Noslēpt trūkumus, izskaistināt.
- priķiriķ Noslēpt zagto, nododot to citam vai noslēpjot citā vietā.
- izbēdzināt Noslēpt, izvietojot vairākās vietās.
- uzmugāt Noslēpt, kaut kur augšā.
- norakt Noslēpt, noglabāt, ierokot zemē.
- aizglabāt Noslēpt, paglabāt, uzglabāt, konservēt.
- sabēdzināt Noslēpt, paslēpt (ko) lielākā daudzumā; noslēpt, paslēpt (kā lielāku daudzumu).
- zaķiriķ Noslēpt, paturēt kaut ko.
- zanačiķ Noslēpt, paturēt kaut ko.
- noalināt Noslēpt, pazaudēt.
- apslepēt Noslēpt, slēpt.
- aizkavāt Noslēpt.
- neatklāt Noslēpt.
- nobalzīt Noslēpt.
- noglābināt Noslēpt.
- nozūmēt Noslēpt.
- pakavāt Noslēpt.
- zatariķ Noslēpt.
- iebēgties Noslēpties (kur iekšā).
- uzslēpties Noslēpties (uz kā, kur augšā).
- bokstīt Noslēpties, paslēpties; bēgt.
- nokavāties Noslēpties, slapstīties (meklēt glābiņu).
- slēpstīties Noslēpties, slapstīties.
- aizkavāties Noslēpties.
- nobēdzināties Noslēpties.
- nobēgties Noslēpties.
- noglabāties Noslēpties.
- nosaglabāties Noslēpties.
- nosaslēpties Noslēpties.
- pakavāties Noslēpties.
- bijums Noslēpums, apslēpta manta.
- atklātā novērošana novērošanas process, kas netiek slēpts pētāmajam objektam.
- žūre Novērotāja slēptuve.
- noslēpties Novietoties tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; paslēpties.
- bāžīties Nozagt kaut ko paslēptu.
- bāžļoties Nozagt kaut ko paslēptu.
- latentā noziedzība noziedzības daļa, kas sastāv no izdarītiem, bet tiesībaizsardzības iestādēs nereģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, t. s. slēptā noziedzība.
- nodot Padarīt citiem uztveramu to (parasti psihisku stāvokli), ko grib slēpt.
- kaverna Pagrabveidīga kazematēta paslēptuve apcietinātos rajonos karavīru rezervju novietošanai atpūtas laikā.
- kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- nomest masku pārstāt izlikties, slēpt (ko).
- noņemt masku Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
- uzbēdzināt Paslēpt (kur augšā).
- iebēdzināt Paslēpt (kur iekšā).
- iebodzināt Paslēpt (kur iekšā).
- ieslēpt Paslēpt (kur iekšā).
- apslēpt Paslēpt (zem kā).
- ģelbēt Paslēpt bēgli.
- paglaust Paslēpt zem kaut kā.
- izbodzināt Paslēpt, nobēdzināt.
- noslapstīt Paslēpt, noslēpt (virkni objektu).
- kavāt Paslēpt, noslēpt.
- slapstīt Paslēpt, noslēpt.
- slāpstīt Paslēpt, noslēpt.
- slēpēt Paslēpt, noslēpt.
- aprakt Paslēpt, paglabāt, ierokot (kur).
- gūbāt Paslēpt.
- izbodzīt Paslēpt.
- noslēpināt Paslēpt.
- paglābt Paslēpt.
- paslepšgrāvis Paslēpta pazemes tranšeja vai drena.
- ieslēpties Paslēpties (kur iekšā).
- saslēpties Paslēpties (par daudziem).
- apbēgties Paslēpties zem kā.
- izslēpties Paslēpties, izbēgt, izvairīties.
- vasīties Paslēpties, izvairīties.
- slepēties Paslēpties, noslēpties.
- ielīst vai zemē paslēpties, pazust, acumirklī izgaist.
- (kā) zemē ielīst paslēpties, pazust.
- iesaglabāties Paslēpties.
- nomukt Paslēpties.
- pasaglabāties Paslēpties.
- pasaslēpties Paslēpties.
- pazusties Paslēpties.
- piekopties Paslēpties.
- pieslēpties Paslēpties.
- losts Paslēptuve, iedobums, ligzda; mājputnu lakta, putnu būrītis.
- aizsega Paslēptuve, patvertne, aizsegs.
- kliptawa Paslēptuve, patvertne.
- ūksme Paslēptuve, vieta, kur kaut kas paslēpts; ēnaina vieta.
- paslēpeklis Paslēptuve.
- paslēpsne Paslēptuve.
- paslēptave Paslēptuve.
- paslēptne Paslēptuve.
- pažobele Paslēptuve.
- slēpeklis Paslēptuve.
- slēpenis Paslēptuve.
- gruzdēt Pastāvēt slēpti, bieži mokoši (parasti par psihisku stāvokli).
- nēsā kā kaķene savu kaķēnu (kādu, ko) pašaizliedzīgi rūpēties par kādu, ar grūtībām kādu audzināt, uzturēt, pārceļoties no vienas vietas uz otru; glabāt, slēpt kaut ko dažādās vietās.
- ieglābties Patverties, noslēpties.
- nobēgt Pazust, noslēpties.
- izlauzties Pēkšņi izpausties (piemēram, runā) - par psihisku stāvokli, ko cenšas slēpt, aizturēt.
- rauties Pēkšņi mainīt kustības virzienu (parasti atbrīvojot kam vietu); arī strauji slēpties (no kā, kur, aiz kā).
- riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā).
- nefrīts Pelēks vai zaļš minerāls, pusdārgakmens, blīvs, slēptšķiedrains amfibolu paveids, kam senatnē piedēvēja nieru slimības ārstējošas īpašības, labi pulējams, izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- visā kailumā pilnīgi neslēpti, pilnīgi atklāti.
- Venteru pilskalns pilskalns Zantes pagastā, \~250 m uz dienvidaustrumiem no Venteru mājām, ir savrups paugurs ar stāvām nogāzēm, kuram apkārt purvains mežs, plakums — trīsstūrveida, \~50 x 25 m, datējums nav zināms, iespējams, ka izmantots par paslēptuvi vai pagaidu nocietinājumu.
- aizslēps Priekšmets, aiz kā var aizslēpties.
- pustonis Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam nav spēcīgu ārējo izpausmju; šāda stāvokļa daļēja, slēpta izpausme.
- radioklusēšna Radiopārraižu aizliegums, lai slēptu no pretinieka savējo karaspēka (spēku) atrašanās vietu un darbību.
- radiokontrole Radiosakaru noteiktās kārtības kontrole, lai pārbaudītu karaspēka daļas un savienojumu slēpto vadību, darbības režīmus, radiomaskēšanos, iekārtu tehniskās ekspluatācijas prasību un radiosakaru noteikumu izpildi.
- kāpt no sirds (dziļumiem) rasties cilvēka slēptākajā būtībā.
- uzriet Rejot izdzīt no slēptuves (medījumu).
- leprekons Rūķītis veca vīra izskatā īru folklorā; dažkārt - kurpnieks, kuram ir noslēpti zelta krājumi.
- ieglabāt Rūpīgi ielikt, ievietot (kur iekšā), lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
- saglaust sabāzt, paslēpt.
- sabēgties Sabēgt, paslēpties.
- smalks Saistīts ar slēptu viltību, slēptu aprēķinu.
- visi gali ūdenī saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- (visi) gali ūdenī saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- maska nokrīt saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību.
- no sirds dziļumiem saka, ja kas ir saistīts ar cilvēka būtību, viņa iekšējo pasauli, dziļākajām, slēptākajām jūtām.
- sirds kāro saka, ja ļoti (parasti slēpti) vēlas, grib (ko).
- sirds tīko (arī kāro) saka, ja ļoti (parasti slēpti) vēlas, grib (ko).
- pa drošiem (arī dažādiem, slepeniem) kanāliem saka, ja uzzina ko slēptu, nelegālu (piemēram, ziņas, informāciju).
- pa slepeniem (arī drošiem, dažādiem) kanāliem saka, ja uzzina ko slēptu, nelegālu (piemēram, ziņas, informāciju).
- uzlikt masku sākt izlikties, slēpt savu īsto dabu, būtību.
- kript- Salikteņos norāda uz kriptu vai uz kaut ko apslēptu, nezināmu.
- sabozties Savilkties, sarauties, arī ieslēpties (piemēram, apģērba gabalā), parasti aiz aukstuma.
- reiderēšana Savrupu virsūdens kuģu vai bruņotu kuģu (reideru) darbība uz pretinieka jūras komunikācijām, lai traucētu tā kuģošanu, slēpti izliktu mīnu aizsprostojumus, grautu pretinieka piekrastes objektus.
- aizsegt Sedzot, aizliekot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams vai ir mazāk redzams: sedzot (ko) priekšā, pasargāt, apslēpt u. tml.; aizklāt.
- angiospermas Segsēkļi, kuru sēklaizmetņi ir paslēpti sēklotnē, bet sēklām apkārt ir augļapvalks; pie angiospermām pieder augstākie ziedaugi (viendīgļlapju un divdīgļlapju klasē).
- guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais.
- bošķoties Slapstīties, slēpties.
- slepene Slepena vieta, slēptuve.
- izbāzīt Slepeni dot citām personām noslēpt.
- apslēpties Slēpjoties paiet palīst (zem kā), ielīst (kur); paslēpties, noslēpties.
- klāt Slēpt (ko), darīt neuztveramu, neatminamu u. tml.
- glabāt Slēpt (ķermeņa daļas).
- slēpināt Slēpt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās).
- greznoties ar spožām spalvām slēpt garīgo tukšumu aiz greznas ārienes.
- slēpties zem maskas slēpt savu īsto būtību.
- staigāt maskā slēpt savu īsto būtību.
- valkāt masku slēpt savu īsto būtību.
- mazgāt rokas nevainībā slēpt savu vainu, līdzdalību; izlikties, ka nav vainīgs.
- zādzināt Slēpt zagtās mantas.
- bokstīt Slēpt, apslēpt; turēt slepenībā.
- slepināt Slēpt, censties paslēpt.
- noglaust Slēpt, noslēpt.
- slepēt Slēpt, paslēpt.
- disimulēt Slēpt, turēt slepenībā.
- paslepēt Slēpt; slepeni uzglabāt.
- glaust Slēpt.
- hovaķ Slēpt.
- ķehoņiķ Slēpt.
- nikaķ Slēpt.
- tariķ Slēpt.
- zagasiķ Slēpt.
- cikloforija Slēpta acs tendence griezties ap savu priekšēji pakaļējo asi slīpo muskuļu insuficiences dēļ.
- neredzamā masa slēptā masa.
- prediabēts Slēpta ogļhidrātmaiņas traucējuma stāvoklis; latents diabēts.
- kolūzija Slēpta saikne.
- implicīta nozīme slēpta, formāli izteikta nozīme, kas rodas lietojumā, formāli izteiktajām, resp., eksplicītajām, nozīmēm mijiedarbojoties ar kontekstu un situāciju.
- sirds dziļumos slēptākajās jūtās, domās, cilvēka dziļākajā būtībā.
- sirds (arī dvēseles) dziļumos (retāk dziļumā) slēptākajās jūtās, domās; slēptākajā cilvēka būtībā.
- sirdsdomas Slēptākās, dziļākās domas.
- alkšņu slēptdeguņi slēptdeguņu kaitīgākā suga "Crytorhynchus lapathi L.", kaitējoša melnalkšņiem.
- temņiķ Slēpties, bēguļot.
- iekavāties Slēpties, noslēpties.
- dieties Slēpties, paglābties.
- valdēties Slēpties, paglābties.
- slāpstīties slēpties.
- bāšķīties Slēpties.
- bēdzināties Slēpties.
- bēgties Slēpties.
- glabāties Slēpties.
- globuotīs Slēpties.
- kavāties Slēpties.
- kliņķāties Slēpties.
- līsties Slēpties.
- slapstīt Slēpties.
- slāpstīt Slēpties.
- afanītisks Slēptkristālisks, tāds, kā sastāvdaļas nav atšķiramas ar neapbruņotu aci.
- slepenraksts Slēpts raksts, kas bez teksta īpašas apstrādes nav saskatāms.
- slēptne Slēptuve; arī slēpnis.
- ala Slēptuve.
- kladka Slēptuve.
- noslēptuve Slēptuve.
- slapsts Slēptuve.
- slēpne Slēptuve.
- slēpnis Slēptuve.
- slepuks Slēptuve.
- zoņķiks Slēptuve.
- zūmēt Slepus pievākt, apslēpt.
- aparele Slīprakums ierakumu un paslēptuvju sienās kara tehnikas iebraukšanai un izbraukšanai.
- aizsmidzināt Smidzinot padarīt neredzamu, paslēptu.
- kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
- pretkopēšanas aizsardzība specializēti paņēmieni (piemēram, apslēptu instrukciju izmantošana, īpaša piekļuve diskatmiņai u. c.), kas aizsargā pret nesankcionētu lietojumprogrammu un datņu izmatošanu.
- nolīst Spraucoties cauri kam, virzoties pa ko šauru, noslēpties (kur).
- nomudīties Steidzīgi noslēpties, pazust.
- nomudīt Steidzīgi slēpt.
- nogrūstīt Steigā šur un tur slēpt.
- svilpsprāklītis Stērstu suga, kārklu zvirbulis, uzturas krūmājos niedrainu ūdeņu malās, gājputns, ierodas aprīļa beigās, perē maijā, ligzda ļoti noslēpta piekrastes krūmājos, pārtiek no kukaiņiem, arī sēklām, aizceļo septembrī uz Dienvideiropu.
- trahīts Stiklains, slēpti kristālisks vai magmatisks iezis ar porfīra veida struktūru iepelēkā, iedzeltenā vai rožainā krāsā.
- tumelēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt.
- tumulēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt.
- aizrauties Strauji aizslēpties (aiz kā).
- aizarauties Strauji aizslēpties.
- zilkrūtītis Strazdu dzimtas ģints, perēkli taisa apslēptu pie ūdens, kā patīkamu dziedātāju to dažkārt tur būrītī.
- šaut (arī uzbrukt) no stūra šaut (uzbrukt) slepeni, no slēptuves.
- no sirds uz sirdi tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
- kriptotoksisks Tāds, kam ir apslēptas toksiskas īpašības, piem., šķīdums, kas normāli nav toksisks, bet var tāds kļūt, ja traucēts tā koloīdu līdzsvars.
- patiess Tāds, kas atbilst būtībai, bet parasti ir slēpts aiz ārējām, šķietamām pazīmēm.
- īsts Tāds, kas atbilst būtībai, bet tiek slēpts aiz ārējām, šķietamām pazīmēm; patiesais.
- nodevīgs Tāds, kas ļauj citiem uztvert to (parasti psihisku stāvokli), ko grib slēpt.
- bēgulīgs Tāds, kas mēdz vairīties, slēpties; kautrīgs, bailīgs.
- atklāts Tāds, kas nav slēpts, maskēts; tāds, kas neslēpjas, nemaskējas; neslēpts.
- publisks Tāds, kas netiek slēpts no citiem cilvēkiem (piemēram, par darbību, norisi).
- skaļš Tāds, kas tiek atklāti, neslēpti pateikts.
- zemteksts Tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu.
- sekundāri predikatīvs komponents teikuma palīgloceklis, kas nosauc pazīmi vai darbību, kura īstenojas izteicēja nosauktās darbības laikā, tādējādi veidojot papildu jeb slēptu gramatisko centru.
- šifrēts teksts teksts ar apslēptu šifrētu semantisko jēgu, ko var atšifrēt tikai teksta adresāts, kura rīcībā ir šifra atslēga.
- naudas kaltēšanās ticējums, ka vasaras saulgriežos pusnaktī vai pusdienā kādā nomaļā vietā var ieraudzīt uguntiņu, kas nozīmē, ka tur paslēpta nauda.
- sameklēties Tikt atrastam (par ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
- atrasties Tikt atrastam, sameklētam (par ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); parādīties (par ko nozudušu).
- duļķot ūdeni tīši sagrozīt faktus, slēpt patiesību, tā radot neizpratni, sajukumu, nesaskaņas.
- atklātais tulkojums tulkošanas metode, kas cieši saistīta ar avotvalodas sabiedrību un kultūru, apzināti saglabājot avotvalodas kultūras elementus un neizmantojot lokalizāciju; atšķirībā no slēptā tulkojuma atklātā tulkojuma lasītājam ir skaidrs, ka tas ir tulkots teksts.
- turēt aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
- turēt aiz atslēgas, arī turēt aiz trim (arī septiņām, deviņām) atslēgām turēt ieslēgtu; nedot citam (ko); arī slēpt, nerādīt.
- uzbrukt (arī šaut) no stūra uzbrukt (šaut) slepeni, no slēptuves.
- slapstīties Vairīties (no kā), slēpties.
- patverties Vairoties, arī bēgot (no kā), nokļūt drošā, arī aizsargātā vietā; arī noslēpties.
- pliks Vāji slēpts, arī neslēpts; viegli pamanāms, uztverams; kails (8).
- kails Vāji slēpts, arī neslēpts; viegli pamanāms, uztverams.
- lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā, piemēram, konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, veido runas aktu tipoloģiju, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā, resp., izteikuma tiešā un slēptā satura attieksmes.
- zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, kas iekļauts tekstā un ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un gribas plūsmu.
- MSDOS.SYS viena no divām apslēptajām sistēmas datnēm, kas instalēta _MS-DOS_ starta diskā un kurā ir programmatūra operētājsistēmas kodola izveidei.
- IO.SYS viena no divām apslēptajām sistēmas datnēm, kas instalēta operētājsistēmas _MS-DOS_ starta diskā un kurās ir ierīču draiveri ārējām iekārtām, piemēram, displejam, tastatūrai, diskdziņiem, seriālajai pieslēgvietai un reālā laika pulkstenim. Firmas _IBM_ versijā šīs datnes nosaukums ir _IBMBIO.COM_.
- aizslēptuve Vieta, kur aizslēpties, arī vieta, kas aizslēpj; paslēptuve.
- slēptuve Vieta, telpa, kur var slēpties, patverties (no kā), novietoties tā, lai citi nepamanītu, nesaskatītu.
- patvērums Vieta, telpa, kurā var noslēpties un pasargāties (no kā); stāvoklis, apstākļu kopums, kad ir iespējams noslēpties un pasargāties (no kā).
- pavāzt Zem kaut kā paslēpt.
- apslēpta manta zemē ierakta, iemūrēta vai kā citādi noslēpta vērtīga lieta, kuras īpašnieku nav iespējams noskaidrot vai arī viņš uz likumīga pamata zaudējis tiesības uz šo mantu.
- fugass Zemē vai ūdenī paslēpts sprāgstvielas lādiņš, kas eksplodē tad, kad tam pieskaras vai kad to uzspridzina.
- skudrlāčsomainis Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Myrmecobiidae"), pārtiek no skudrām un termītiem, somas nav - mazuļi karājas pie zīdekļiem, apslēpti mātītes apmatojumā.
- epistēma Zināšanu kopējā telpa, kārtības eksistences fiksēšanas veids, no tiešā vērojuma apslēpts attiecību tīkls starp vārdiem un lietām, uz kura tiek būvēti dažādiem laikmetiem raksturīgie uztvēruma, prakses un izziņas kodi, rodas atsevišķas idejas un koncepcijas.
- labirintzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Theridiidae"), sīki vai vidēji lieli zirnekļi (ķermeņa garums - 3-10 mm), kam raksturīgs nesimetriski austs labirintveida ķeramtīkls, sastopami ļoti bieži laukos un mežos dažādās dabiskās slēptuvēs, Latvijā konstatētas 32 sugas.
- miksine Zivju dzimta apaļmutaino klasē ("Myxinidae"), ar cilindriski apaļu ķermeni, kam vertikāla spuras kroka pakaļgalā, apaļu muti, sarukušām, zem ādas slēptām acīm, ar vienkāršāk veidotu dzirdes orgānu, bez mazajām galvas smadzenēm.
lēpt citās vārdnīcās:
MEV