Paplašinātā meklēšana
Meklējam lieku.
Atrasts vārdos (25):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (509):
- parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
- bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai.
- aerofotoainas koordinātu uzlabošana aerofotoainas koordinātu koriģēšana, ņemot vērā refrakciju, distorsiju un Zemes liekumu.
- antroatikotomija Aizauss paugura dobuma un virsbungdobuma ieliekuma atvēršana.
- aizkumuļot Aiziet saliekušamies, streipuļojot.
- žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks.
- žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties.
- ieliecenis Āķis, ieliekums.
- Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- Amazones zemiene Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- stetogoniometrs Aparāts krūškurvja izliekuma mērīšanai.
- vankšēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku).
- vankšķēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku).
- kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu.
- iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
- taisnošana Apstrādes process, kurā likvidē metāla iespiedumus, izspiedumus, viļņojumu, izliekumu, atjaunojot metāla sākotnējo stāvokli.
- kokons apvalks, kurā ieslēgtas dažu bezmugurkaulnieku (slieku, zirnekļu, dažu gliemju) olas.
- vēders Ar apaļu vai ovālu izliekumu veidota vidusdaļa (priekšmetam).
- apkum Ar kūkumu; izliekumā.
- apkunu Ar kūkumu; izliekumā.
- vizulis Ārišķīgi, arī liekulīgi efekti (runā, uzvedībā u. tml.).
- svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
- pārvari Ārkārtīgi, pārlieku.
- noļodzīt Atkārtoti noliecot uz leju izveidot noliekumu.
- RV Atlieku tilpums (angļu "residual volume").
- cūkausis atliekušies burtnīcu vai grāmatu lapu stūri.
- strauja Ātra straume, straume upes izliekumā.
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
- atmest Atšķirt, atdalīt (ko nevajadzīgu, lieku).
- hamartija Attīstības anomālija, kas izpaužas nepareiza audu samēra vai embrionālo audu atlieku veidā.
- mest pār bortu (kaut ko, kādu) atzīt ko par nederīgu, lieku, nevajadzīgu, atbrīvoties no kā.
- paragnāts Auglis ar lieku apakšžokli.
- hidrofobs Augs, kas necieš lieku mitrumu.
- vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
- intuskrustācija Augu atlieku pārakmeņošanās, minerālvielai (kaļķim u. c.) iespiežoties šūnas iekšā.
- Ovīšrags Baltijas jūras krasta izliekums \~22 km uz ziemeļiem no Ventas ietekas jūrā, Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags.
- pāsēties Barot (pārlieku).
- turelis Bērns, kurš pārlieku cenšas uzturēties kopā ar pieaugušajiem.
- statocists Bezmugurkaulnieku līdzsvara orgāns, parasti ektodermas ieliekums vai slēgts pūslītis, kurā atrodas statolīti un maņu šūnas.
- ūdens gabals bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
- miņķis Blēdis, liekulis.
- priekšējā līķa liekums buras priekšējās malas izliekums, kas ir tik liels, cik lielu vēlas buras "vēderu".
- buras vēders buras vidusdaļas izliekums.
- nenodzīt ne mušu no deguna būt lēnprātīgam, pārlieku labsirdīgam, nevarīgam.
- līst Būt liekulīgam, iztapīgam.
- nokārties Būt pārlieku noslogotam (ar darbiem, pienākumiem).
- sēdēt uz rubļa (arī uz kapeikas) būt skopam, pārlieku taupīgam.
- līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
- nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
- žirbināt Censties atdabūt pie samaņas (paģībušu vai pārlieku piedzērušos).
- ķaupītis Cepure ar izliekumu; sēnes cepure.
- lutausis Cilvēks, kam ir lielas, atliekušās, atkārušās ausis.
- pielīdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop; līdējs.
- līdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop; pielīdējs.
- žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
- sāpulis Cilvēks, kas sūdzas par visu; pārlieku jūtīgs.
- nopūtas Cūku liekumi (aknas, plaušas).
- bitumi dabiskas organiskas vielas, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos (ozokerīts, nafta, asfalts, gudrons u. c.), arī augu un dzīvnieku atlieku sadalīšanās produkti, kas sastāv no ogļūdeņražiem un to atvasinājumiem.
- semifleksija Daļējs vai nepilnīgs saliekums.
- pārasums Darbarīka griezējdaļas noliekums, kas izveidojas asinot.
- ķēmoties Darīt ko lieku, nevajadzīgu; darīt ko aplamu, bezjēdzīgu.
- grābstīties pa tukšu Darīt ko nevajadzīgu, lieku.
- piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
- žadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); arī baumot.
- žvadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); arī baumot.
- kladzēt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas).
- kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas).
- laist mēlei vaļu daudz runāt; runāt ko nevajadzīgu, lieku.
- ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu daudz runāt; runāt ko nevajadzīgu, lieku.
- dot mēlei vaļu daudz runāt; runāt ko nevajadzīgu, lieku.
- pārsvīst Daudz, ilgāku laiku svīstot, pārgurt; pārlieku sasvīst.
- komposti Dažādu organisko vielu (augu atlieku, kūdras, kūtsmēslu, vircas) sadalīšanās produkts.
- kozuris Dažu transportlīdzekļu (piemēram, kamanu, līnijdroškas, ragavu) priekšpuses izliekums.
- liekuļots Divd. --> liekuļot.
- fallokampse Dzimumlocekļa izliekums erekcijas stāvoklī.
- fallanastrofija Dzimumlocekļa izliekums uz augšu.
- otrmutnieki Dzīvnieku apakšnodalījums ("Deuterostomia"), kurā ietilpst arī mugurkaulnieki, atšķirībā no pirmmutniekiem to embrionālās attīstības laikā mezoderma veidojas enterocēliskā ceļā, t. i. no entodermas ieliekumiem, blastopors noslēdzas vai kļūst par anālo atveri, bet mute veidojas no jauna dīgļa pretējā galā.
- farizejisms farizejam (2) raksturīgo īpašību kopums; liekulība; svētulība.
- priekšējs fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām; palatāls.
- gadskārtu izliekums gadskārtu vietējais izliekums, kas rodas zaru vai ieaugumu ietekmē.
- robs Govs raga ieliekums, kas izveidojas pēc katras atnešanās.
- rine Gurnu iedobums, ieliekums, kas atdala vienu gurnu no otra.
- auss skrimstalas ornaments haotiski savīti, abstrakti, plastiski, auss formu atgādinoši liekumi, kurus papildina fantastiskas figūras vai maskas; izplatīts manierisma stila vēlīnajā posmā (17. gs. 30.-80. g.).
- lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība.
- virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas.
- ieliekņa Horizontālas virsmas ieliekums, lēzena bedre.
- deformējošā osteodistrofija hroniska kaulu sistēmas slimība, kam raksturīgi kaulu sabiezējumi un izliekumi.
- lumbartrija Hronisks reimatisms un izliekums mugurkaula jostasvietā.
- kumbris Ieapaļa virsotne (kalnam); izliekums (zemes virsmai).
- kumbrs Ieapaļa virsotne (kalnam); izliekums (zemes virsmai).
- iedziļums Iedobums, arī ieliekums priekšmetā.
- introcesija Iegrimšana, ieliekums, piem., virsmas.
- figūriekavas Iekavas ar divkāršu izliekumu "{}".
- infleksija Ieliekšana, ieliekums.
- atikoantrotomija Ieliekuma virs bungdobuma un aizauss paugura dobuma ķirurģiska atvēršana.
- iegula Ieliekums (kādā virsmā).
- introfleksija Ieliekums uz iekšu.
- klāja ieliekums ieliekums, kad peldlīdzekļa gali augstāki par tā vidusdaļu.
- aizkara Ieliekums, maza zemesmēle.
- inkurvācija Ieliekums, saliekums.
- ieliece Ieliekums.
- ieliekne Ieliekums.
- ieloce Ieliekums.
- ielieknis Ieloce, ieliekums.
- ieliektne Ieloce, ieliekums.
- rahiometrs Ierīce mugurkaula izliekuma pakāpes mērīšanai.
- akumulācija Iežu atlūzu, ūdenī izšķīdušo minerālvielu nogulšņu un organismu atlieku uzkrāšanās ūdens baseinu dibenā vai uz sauszemes (ieplakās, nogāžu pakājēs).
- stratigrāfiskās vienības iežu kopas (slāņi) ar tikai tiem piemītošām raksturīgām atlieku sastāva u. c. īpatnībām.
- bioloģiskā (arī organiskā) dēdēšana iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbes rezultātā.
- organiskā (arī bioloģiskā) dēdēšana iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbībā.
- noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
- noslaukt Ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus); ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu.
- piekladzināt (pilnas) ausis ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
- piekladzināt pilnas ausis ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
- pleiromels Indivīds ar lieku ekstremitāti, kas izveidojusies laterāli no krūškurvja.
- melotridīms Indivīds ar vienu lieku locekļu pāri.
- cirtometrs Instruments ķermeņa izliekuma mērīšanai, piem., ribeņa vai galvaskausa apkārtmēra un formas noteikšanai.
- keratoskops Instruments radzenes izliekuma noteikšanai (piemēram, astigmatisma noteikšanai).
- fleksūra Īpašs zarnas saliekums.
- kūkums Īslaicīgs muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam), plecu saliekums (cilvēkam).
- Carica papaya īstais meloņkoks, kas tiek kultivēts visās ne pārlieku sausās tropu zemēs meloņu jeb papajas audzēšanai.
- kumbris Izaugums, arī izliekums (augiem, to daļām).
- kumbrs Izaugums, arī izliekums (augiem, to daļām).
- kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
- ķumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
- ķikars Izkausētu tauku palieku gabaliņš.
- izliece Izliekums (1).
- kūkums Izliekums (kalnam, zemes virsmai), paaugstinājums, izcilnis (zemes virsmā).
- šnibe Izliekums krūzes malā liešanas atvieglošanai; trijstūrains izgriezums.
- šņepis Izliekums trauka malā, snībis.
- līklocis Izliekums un ieliekums.
- ekskurvācija Izliekums uz āru.
- kumbris Izliekums, arī izvirzījums uz āru (ķermeņa daļā), kūkums (mugurā).
- kumbrs Izliekums, arī izvirzījums uz āru (ķermeņa daļā), kūkums (mugurā).
- gumzis Izliekums, ass līkums, nelīdzenums.
- gripoze Izliekums, greizums.
- kuburis Izliekums, izcilnis.
- kūkums Izliekums, izliekta virsma (piemēram, priekšmetam).
- kumbris Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam).
- kumbrs Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam).
- lēvenis Izliekums, kaudze, murskulis.
- fleksūra Izliekums, liekums.
- kupris Izliekums, paaugstinājums, negludums (kādā virsmā).
- gudzurms Izliekums.
- izlīkums Izliekums.
- izloka Izliekums.
- lēvens Izliekums.
- maskarāde Izlikšanās, neīstums; arī liekulība.
- afektēt Izlikties, liekuļot, pārspīlēt.
- ollēties Izrādīties, liekulīgi uzbāzties.
- kupris Izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums vai krūšu kurvja izliekums uz mugurpusi.
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- izmest (arī pārmest) pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- pārmest (arī izmest) pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- pārsviest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- robīties izveidot robu, iekļūt izliekumā.
- izvēzties Izveidoties ar izliekumu.
- kumpums Izvirzījums uz āru, izliekums (priekšmetam).
- jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
- jaunkungs Jauns vīrietis ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
- sociālais ierēdnieciskums jēdziens, ar kuru apzīmē tādas negatīvas parādības labklājības sistēmā, kas ietver sociālā darba birokratizēšanos, pārlieku menedžerismu, institucionalizēšanos un attālināšanos no sociālā darba profesionālās identitātes, kā arī tādu sociālo darbinieku darbību, kurā primāri tiek nodrošinātas institucionālās vajadzības.
- tīseklis Kāds, kas pārlieku silti ģērbjas.
- bļurga Kāds, kurš uzvedas pārlieku brīvi, vaļīgi.
- sadracīties kādu laiku nepārtraukti pārlieku trakot, plosīties.
- ekonostats Karburatora ierīce, kas patreknina pārlieku vāju degmaisījumu dažos motora darbības režīmos.
- kūkums Kaula izliekums uz āru (degunam).
- pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas.
- liekmaņi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva), saukti arī par liekumiem.
- atliekums Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekumi.
- keratofakija Keratoplastika, kuras gadījumā donora radzenes daļu saliec un transplantē zem recipienta radzenes, lai veidotos pareizais liekums.
- keratomileize Keratoplastika, kuras laikā izgriež daļu slimnieka radzenes, to sasaldē, izveido nepieciešamo liekumu un retransplantē slimniekam; izmanto redzes defektu korekcijai.
- itikifoze Kifoze bez sānu izliekumiem.
- propoitides Kipras salā jaunas meitenes, kuras neesot atzinušas Afrodīti, par ko šī viņām iedvesusi pārlieku nekaunīgu kaislību un beidzot pārvērtusi viņas akmeņos.
- pārsūrēt kļūt pārlieku sāļam.
- aptaukoties Kļūt pārlieku tuklam, pārāk uzbaroties.
- sabo Koka apavi (fr. "sabot"), kas pagatavoti no vienlaidu koka, modelējot pēdas formu un zoles izliekumu.
- šķeldošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna masīvās koksnes, cirsmu vai kokzāģēšanas gabalatlieku sasmalcināšanai šķeldās; šķeldotājs.
- entāze Kolonnas stumbra paresninājums, kas novērš kolonnas vidusdaļas ieliekuma optisku ilūziju; to veido pirmajā kolonnas trešdaļā stumbra diametru pakāpeniski palielinot, bet pēc tam samazinot.
- situla Konisks trauks mirušā cilvēka pelnu un kaulu atlieku ievietošanai vēlā dzelzs laikmeta beigās un Romas impērijas laikā.
- klotoīda Kornī spirāle - plaknes līkne, kuras liekums aug proporcionāli loka garumam.
- gumba Kroka, grumba, izliekums, nelīdzenums.
- išiomels Kroplis ar lieku locekli sēžas apvidū.
- gastromels Kroplis ar lieku locekli vidukļa priekšpusē.
- torakocirtoze Krūškurvja izliekums.
- augstais purvs kūdras veidots, lēzens kupolveida izliekums, kas veidojas, pārejas purvam tālāk attīstoties; pārsvarā barojas ar atmosfēras nokrišņiem; sūnu purvs.
- augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība.
- kumpa Kūkums (mugurā); izvirzījums uz āru, izliekums (ķermeņa daļā).
- ķumpa Kūkums (mugurā); izvirzījums uz āru, izliekums (ķermeņa daļā).
- kupris Kūkums, izliekums (kādā ķermeņa daļā).
- centrtieces paātrinājums ķermeņa summārā paātrinājuma komponenete, kas vērsta pa ķermeņa trajektorijas normāli uz tās liekuma centru.
- glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu; liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
- knemoskolioze Laterāls apakšstilba kaula izliekums.
- kā uz skatuves līdz pēdējam sīkumam pakļauts citu acīm, pārlieku skaidri redzams.
- pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā); pārlocīt (1).
- fleksija liekšana; saliekšana, saliekšanās; saliekums.
- latentā poliodontija lieku zobu aizmetņu attīstīšanās žokļa kaulā.
- kā izsmērēts liekulīgi laipns, padevīgs.
- svētelīgs liekulīgs.
- izspiest (kādu) asaru liekuļojot sākt raudāt.
- Jūdas skūpsts liekuļota laipnība, ar ko tiek maskēta nodevība.
- telplaika liekums lielums, kas vispārīgajā relativitātes teorijā raksturo četrdimensiju telpas metrisko īpašību atšķirību no Eiklīda telpas metrikas; šo liekumu rada gravitējošās masas; kosmoloģijā tas ir atkarīgs no Visuma vidējā blīvuma.
- evolūta Līkne, ko plaknē veido visi tās liekuma centri, t. i., šīs līknes normāļu saimes apliecēja.
- beblis Līkumains koka gabals ar liekumu pie saknes.
- gumburis Līkums, ieliekums.
- kurza Līkums, ieliekums.
- aplīkums Līkums, izliekums.
- kore Līkums, izliekums.
- kurvatūra Līkums; izliekums, loks; noapaļojums.
- abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- kamptomēlija Locekļu liekšana, lai veidotu bojāto daļu stabilu saliekumu vai izliekumu.
- ieloks Lodveida ieliekums (ķermeņa daļai).
- itilordoze Lordoze bez sānu izliekumiem.
- kā caur palielināmo stiklu ļoti skaidri, ar saasinātu uzmanību, pārlieku kritiski.
- stāvgrūdām Ļoti, arī pārlieku lielā daudzumā.
- līdz nejēdzībai ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- līdz nelabumam ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- nejēdzīgs Ļoti, pārlieku (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- aplam Ļoti, pārlieku.
- pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
- tīrumslieka Mazsartārpu klases slieku dzimtas atsevišķu sugu grupa.
- allolobophora Mazsartārpu klases slieku dzimtas ģints.
- rahiolīze Mehāniska mugurkaula sānvirziena izliekuma labošana, kombinējot vilkšanu ar spiešanu.
- sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams.
- mēles horizontālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta horizontālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala priekšējās rindas, vidējās rindas un pakaļējās rindas patskaņos.
- mēles vertikālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta vertikālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala augsta mēles pacēluma, vidēja mēles pacēluma un zema mēles pacēluma patskaņos.
- mendax Melis, liekulis.
- jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
- Mēness pēdējais ceturksnis Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama pusapļa veidā ar izliekumu uz kreiso pusi (Zemes ziemeļu puslodē).
- Mēness pirmais ceturksnis Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama pusapļa veidā ar izliekumu uz labo pusi (Zemes ziemeļu puslodē).
- vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
- laist (arī mest, sviest) pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- mest(arī sviest, laist) pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- sviest (arī mest, laist) pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- cirsmas pielūžņojums mežizstrādes atlieku un kritušo koku daudzums cirsmā, kas var traucēt ne vien cirsmu izstrādi, bet arī meža atjaunošanas darbu izpildi; lai to novērstu, jāveic izcirtuma satīrīšana.
- sakasnis Mīklas palieku kukulītis.
- mikrobioloģiskā meliorācija mikroorganismu izmantošana pastiprinātai augu organisko atlieku mineralizācijai vai gaisa slāpekļa saistīšanai.
- pūlēt mocīt, mākt, pārpūlēt, nogurdināt, nokausēt, nopūlēt; viņš pārlieku nokausē, nodzen, pārpūlē savu zirgu.
- adenilskābe Mononukleotīds, balti, adataini kristāli; sastāv no adenīna, ribozes un fosforskābes, piedalās ūdeņraža un fosforskābes atlieku pārnešanā glikozes procesā.
- darbmaisījums Motora cilindrā izveidojies degmaisījuma un sadegušo gāzu atlieku maisījums.
- skolioze Mugurkaula deformācija - parasti izliekums.
- kifoze mugurkaula izliekums uz mugurpusi; kupris.
- lordoze Mugurkaula izliekums uz priekšu.
- rahiokampse Mugurkaula izliekums.
- heterocitroze Mugurkaulāja vai garā kaula neliels izliekums.
- pasijāt Neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
- lauzt sirdi neizturami, pārlieku sāpināt kādu.
- ne quid nimis neko lieku.
- kremēšana Nelaiķa mirstīgo atlieku sadedzināšana; zārks tiek sadedzināts ļoti karstā gaisā, tādējādi mirušā ķermenis nenonāk saskarsmē ar atklātu uguni; ķermeņa pelni tiek atsijāti no zārka pelniem un ievietoti urnā.
- neliekuļoti Neliekuļots.
- pilināmā pudelīte neliela (parasti zāļu) pudele ar izliekumu pilienu veidošanai.
- antekurvatūra Neliels izliekums uz priekšu.
- ielīcis Neliels krasta līnijas ieliekums, ko no viļņiem aizsargā zemesragi, nērijas vai salas.
- aizgumza Neliels līkums, izliekums.
- detorsija Nenormāla izliekuma labošana; deformētas daļas atgriešana normālā stāvoklī.
- zemsega No meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu.
- zaru izkliedēšana nocirsto koku nelikvīdo atlieku vienmērīga izkliedēšana, tos sagarumojot līdz 1 m garos nogriežņos.
- antefleksija Noliekums uz priekšu.
- pārāk norāda uz pārlieku palielinātu vai samazinātu daudzumu
- uzsēdināt Novietot (ko), parasti ar (tā) roba, ieliekuma, izliekuma u. tml vietu, virsū (uz kā, kam).
- atikotomija Operācija, lai atvērtu ieliekumu virs bungdobuma.
- oftalmometrs Optiska ierīce radzenes priekšējās virsmas izliekuma rādiusa, refrakcijas anomāliju un astigmatisma mērīšanai.
- sinklināle Ovāls vai apaļš lēzens planētas garozas slāņu struktūras ieliekums; mulda (2).
- mulda Ovāls vai apaļš lēzens planētas garozas slāņu struktūras ieliekums; sinklināle.
- izžuldzēt Padarīt pārlieku slapju un mīkstu.
- izrāvums Padziļinājums uz kokmateriāla virsmas ar nelīdzenu, ribainu dibenu; rodas vietējas koksnes daļās izraušanas rezultātā, koksni sagatavojot vai apstrādājot (no ieplēsumiem, zariem, šķiedru slīpuma, māzerainuma un gadskārtu izliekuma).
- pelecipodi Paleontoloģijā pieņemts gliemeņu fosilo atlieku nosaukums.
- azotēmija Palielināts atlieku slāpekļa daudzums asinīs sakarā ar nieru darbības mazspēju.
- cietība papīra sloksnes virsmas īpašība izstiepties liekuma virspusē un sarauties liekuma iekšpusē.
- verti Par verti - pārlieku.
- pārsmeldžots Pārāk plāns vai izgatavots no pārlieku tieviem pavedieniem (īpaši par dziju).
- pārliečis Pārāk, pārlieku.
- pārkavēties Pārlieku aizkavēties.
- pārstīdzējis Pārlieku ātri izaudzis.
- pluities Pārlieku bažīties.
- zorģēt Pārlieku daudz ēst.
- špirka Pārlieku gara un tieva meitene.
- ļatums Pārlieku garš cilvēks.
- kā verstes stabs pārlieku garš, pavisam pliks.
- kā stādaigs pārlieku garš, tievs, izstīdzējis.
- plīrēties Pārlieku greznoties.
- pārgulēties Pārlieku guļot kļūt gļēvam, vārgam.
- pārtilināt pārlieku ilgi balināt.
- pārbristies Pārlieku ilgi brist (līdz spēku izsīkumam).
- pāržagoties pārlieku ilgi žagoties.
- apkumāk Pārlieku izliekts; kūkumā.
- pārvārdzināt Pārlieku izmocīt.
- pravaļnīgs Pārlieku iznesīgs.
- dedzināties Pārlieku karsēties (saulē); sauļoties.
- pārgudrība Pārlieku liela gudrība, tās izpaudums.
- rapiditāte Pārlieku liels ātrums.
- ūdelēt Pārlieku meklēt, kur nekas nav atrodams.
- fida Pārlieku moderna, parasti vīzdegunīga, vieglprātīga meitene.
- kārties (vai) nost pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt.
- paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- pārrietēt pārlieku pierietēt.
- pārpīkt Pārlieku pīkt.
- debessbrūte Pārlieku reliģioza sieviete.
- debessbrūgans Pārlieku reliģiozs vīrietis.
- debessbrūtgans Pārlieku reliģiozs vīrietis.
- pārrūpēties Pārlieku rūpēties.
- kā pielaulāts pārlieku saistīts ar ko, tāds, ar ko pastāvīgi ir kopā.
- iebāzt mutē pārlieku sīki izskaidrot, pārāk tieši norādīt.
- uzaurot Pārlieku skali, arī nepareizi uzdziedāt (ko).
- aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
- pārlielīt Pārlieku slavēt, slavināt.
- puspļepenis pārlieku šķidra biezputra.
- zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
- zilināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
- zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, skopoties; nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu).
- zildzināt Pārlieku taupīt, pārlieku taupīgi, skopi (ko) lietot (tā, ka tik tikko pietiek); nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu).
- pārtemperamentīgs Pārlieku temperamentīgs.
- kā vienā kreklā pārlieku tuvās attiecībās.
- pāsēt Pārlieku uzbarot.
- apieties kā ar jēlu olu pārlieku uzmanīgi izturēties (pret kādu).
- pārmetu Pārlieku, par daudz.
- papārāk Pārlieku, pārmērīgi.
- pāraču Pārlieku, pārmērīgi.
- pārliekam Pārlieku.
- pārtiepties Pārmērīgi runāt pretī, pārlieku pretoties.
- liekatņi Pārmērīgi, pārlieku, ļoti, gauži.
- pātarnieks Pārspīlēti, arī liekulīgi reliģiozs cilvēks.
- pārasmināts Pārspīlēti, pārlieku, par daudz asināts.
- izvākt Pārvietojot izdabūt (no telpas, platības u. tml. ko lieku, nevajadzīgu).
- cirkste Paslēpenes ieliekums; cirksnis 1.
- daktilogripoze Pastāvīgs pirkstu saliekums vai izliekums.
- filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
- raudāt krokodila asaras paust liekulīgu žēlumu, līdzjūtību, izlikties ko nožēlojam.
- paspert ar kāju (kādam) paust necieņu, uzskatīt kādu par lieku, nevajadzīgu.
- plakanpēda Pēdas apakšas izliekuma noslīdējums; platfūss.
- pedogramma Pēdas apakšas nospiedums pēdas velves izliekuma noteikšanai.
- plakanā pēda pēdas izliekuma deformējums.
- pēdas velve pēdas izliekums.
- pietrainīties Pieēsties, pārlieku pierīties.
- klepēties Pielīst; liekuļot.
- izspanderēties Piepampt, pārlieku uzbriest.
- izspiest smieklu Piespiest sevi iesmieties; negribīgi, liekuļoti iesmieties.
- izspiest smaidu Piespiest sevi pasmaidīt; negribīgi, liekuļoti pasmaidīt.
- ieklemmēties Pievērst pārlieku uzmanību (kam).
- atšķaidīt Pievienojot ko lieku, samazināt (kā) koncentrētību, organizētību.
- piekarināt Pievienot (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
- piekabināt Pievienot (piemēram, mākslas darbam, ko lieku, neiederīgu).
- piekārt Pievienot (piemēram, mākslas darbam, parasti ko lieku, neiederīgu).
- karināt (arī kārt) klāt pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku.
- kārt (arī karināt) klāt pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku.
- tiešs Pilnīgi atklāts, arī neliekuļots (par cilvēku).
- Palazdiņu pilskalns pilskalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta Liellazdu ciemā, ir \~18 m augsts paugurs, ko senāk apliekuši 2 vaļņi un 2 grāvji, stipri postīts ar 1. pasaules kara tranšejām u. c. rakumiem, plakums - \~80 x 60 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- knauķis Pirksta kauls liekumā.
- ierags Pirkstveidīgi galvas kausa, resp. pieres kaula izliekumi, atzarojumi ragu dzīvniekiem (govīm, briežiem, auniem u. c.).
- platfūss Plakanpēda - pēdas apakšas izliekuma noslīdējums.
- pārliekuma punkts plaknes līknes punkts, kurā mainās tās izliekuma virziens un pieskare krusto līkni.
- aerodinamiskais profils plūdlīniju ķermeņa vai spārna šķēlums ar plakni paralēli bāzes plaknei; profilu raksturo ar formu (simetrisku, rombveida, trīsstūra u. c.), hordas garumu, relatīvo biezumu (maksimālo spārna biezuma attiecību pret profila hordu) un izliekumu.
- gaibs Pļāpa, pārlieku liels runātājs; vējgrābslis; gaiba.
- gaiba Pļāpa, pārlieku liels runātājs; vējgrābslis.
- attīrīšana Pretinieka pretošanās palieku iznīcināšana aplenktā vai izolētā zonā, vai zonā kurai, pilnībā visu aktīvo pretošanos neiznīcinot, pāri gājušas citas sabiedroto vienības.
- promontorijs Priekškalns, zemes rags, kārslis; anatomijā radze jeb izcilnis, jostas-krustu izliekums.
- pašmērķis Priekšmets, parādība, norise, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vērā (kā) būtību, galveno uzdevumu.
- virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
- keratometrija Radzenes izliekuma pakāpes mērīšana.
- oftalmometrija Radzenes priekšējās virsmas izliekuma rādiusa mērīšana ar oftalmometru.
- apgalvene Ragavu priekšā uz augšu uzliekto slieču savienojums; ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums.
- atgalve Ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums.
- sulcus Rieva; anatomijā - dažāda platuma un garuma rievas vai ieliekumi ķermeņa vai orgānu ārējās un iekšējās virsmās.
- abras kašis rīks mīklas atlieku izkasīšanai no abras.
- lūpa Robveida padziļinājums, izliekums trauka vienā malā liešanai.
- dasacīt Runājot bieži lietot liekus vārdus.
- pārsarunāties Runājot izteikt ko lieku, nevajadzīgu.
- pārsaskrieties Runājot izteikt ko lieku, nevajadzīgu.
- pārsakulties Runājot, daudz pļāpājot, izteikt ko lieku, nevajadzīgu.
- žvarkstēt runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
- runāt par deviņiem mēmiem runāt pārlieku daudz.
- litocenoze Sadragāto akmeņu atlieku izvākšana no pūšļa.
- ķīpāt Sagādāt kaut ko pārlieku daudz.
- ķīpāties Sagādāt kaut ko pārlieku daudz.
- (kāda) lapsene (arī blusa, muša) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs; saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
- kā pāvs saka, ja kāds ir pārlieku lepni, grezni ģērbies.
- kā pāvs saka, ja kāds ir pārlieku lepns, iedomīgs, augstprātīgs, lielīgs.
- ātri vecs paliksi saka, ja kāds ir pārlieku ziņkārīgs.
- papīra nervi saka, ja kāds pārlieku ātri, viegli uztraucas, ir nervozs, nesavaldīgs.
- vārīt no miega putru saka, ja kāds pārlieku ilgi guļ.
- mēles galā saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, liekuļojot nemitīgi pieminēts.
- uz mēles saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, pat liekuļojot nemitīgi pieminēts.
- kā vista saka, ja runā daudz, kaut ko lieku, nevajadzīgu, ja apnicīgi gaužas.
- kā ar cirvja pietu pa pieri saka, ja teiktais ir negaidīti ass, pārlieku tiešs, ja kas pēkšņi pārsteidz.
- uzpūstā saknene sakneņu ģints sēņu suga ("Rhizina undulata"), tās augļķermeņi (apotēciji) lieli, klājeniski, izliekušies, tumšbrūni, ar baltdzeltenu joslu gar malu, līdz 10 cm diametrā, apakšpuse gaiša, ar rizoīdiem piestiprināta pie substrāta.
- kumps Sakumpis, salīcis (parasti par cilvēku). AO Tāds, kam ir izliekums uz āru, arī līks (par priekšmetiem).
- kņūpt Saliekušam gulēt (uz vēdera), čokurā.
- autotropisms Saliekušos vai noliekušos augu spēja iztaisnoties (piem., veldrē sagulušas graudzāles pacelšanās).
- čerkstele Samezglojums dzijā; liekums, līkums, ieliekums.
- daktilkampsodīnija Sāpīgs pirkstu izliekums.
- detrīts saskalotu augu vai dzīvnieku atlieku (gliemežvāku, koraļļu, kaulu fragmentu u. tml.) sakopojums nogulās vai iežos.
- afektācija Saspīlētība, mākslotība, liekulība, pārspīlēta, nedabiska izturēšanās.
- humifikācija Satrūdēšana - dzīvo organismu atlieku sadalīšanās mikroorganismu iedarbībā.
- piebraukt Savtīgā nolūkā tuvoties (kādam), piemēram, ar liekuļotu laipnību, uzmanību.
- klinocefālija Seglveida galva, iedzimts defekts, kas izpaužas kā paura ieliekums.
- kvēstionāriji Sholastu nosaukums 13. gadsimtenī, dots viņiem tāpēc, ka viņi mīlēja iekustināt dogmatiski grūtus, bet gluži liekus jautājumus.
- enchytraeidae Sīkslieku dzimta.
- enchytraeus Sīkslieku dzimtas ģints.
- fridericia Sīkslieku dzimtas ģints.
- baltā sīkslieka sīkslieku suga ("Enchytraeus albidus"), ko audzē dīķos un akvārijos dzīvojošo zivju barībai.
- sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks - nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
- bukts Sitiena, trieciena u, tml. rezultātā radies iespiedums, ieliekums (metāla priekšmetā).
- buktēt Sitot, triecot u. tml. radīt iespiedumu, ieliekumu (metāla priekšmetā).
- palatāla skaņa skaņa, kuru izrunājot mēles izliekuma augstākais punkts ir pie cietajām aukslējām.
- ūdens skorpions skorpionblakšu dzimtas suga (“Nepa cinerea”), plakana, lapveidīga, sarkanbrūna ūdensblakts (ķermeņa garums - 18-22 mm), galva ļoti maza, atrodas dziļā priekškrūšu ieliekumā, spārni labi attīstīti, spēj pārlidot no vienas ūdenstilpnes uz otru.
- pārvilkšana skrūvsavienojumu bojāšana, tos pievelkot ar pārlieku lielu griezes momentu.
- lumbricidae Slieku dzimta.
- dendrobaena Slieku dzimtas ģints.
- eisenia Slieku dzimtas ģints.
- eiseniella Slieku dzimtas ģints.
- lumbricus Slieku dzimtas ģints.
- octolasium Slieku dzimtas ģints.
- zaļganā tīrumslieka slieku dzimtas suga ("Allolobophora chlorotica").
- parastā tīrumslieka slieku dzimtas suga ("Dendroboena caliginosa").
- astoņšķautņu slieka slieku suga ("Dendrobaena octaedra").
- mēslu slieka slieku suga ("Eisenia foetida"), kas uzturas mēslu un komposta kaudzēs.
- sārtā slieka slieku suga ("Eisenia rosea").
- četršķautņu slieka slieku suga ("Eiseniella tetraedra").
- dižā slieka slieku suga ("Lumbricus terrestris").
- pelēkā slieka slieku suga ("Octolasium lacteum").
- dižslieka Slieku suga, kurā ietilpst lielas (9-30 centimetrus garas) sliekas; šīs sugas slieka.
- izčūkstēt Smagi un pārlieku intensīvi strādājot krist nespēkā.
- uzsmelties Smeļot iesmelt kaut ko lieku, negaidītu.
- spārna profils spārna šķērsgriezums paralēli lidmašīnas bāzes plaknei; to raksturo ar maksimālo relatīvo biezumu un maksimālo izliekumu; šī profila forma var būt simetriska, asimetriska, superkritiska, rombveida, ķīļveida u. c.
- spārna savērpums spārna vietējo hordu novirze no lidmašīnas bāzes plaknes vai profila izliekuma izmaiņa pa tā vēzienu; var būt ģeometriskais savērpums, kad mainās hordas iestādīšanas leņķis, un aerodinamiskais savērpums, kad mainās profila izliekums.
- gumba Spējš izliekums zirga lokā.
- sentimentālisms Strāvojums Eiropas literatūrā un mākslā (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā), kuram raksturīgs idealizēts, pārlieku emocionāls cilvēka subjektīvo izjūtu, intīmo pārdzīvojumu vai dabas atainojums un (pretēji klasicismam) pievēršanās tautas dzīves tēlojumam.
- stumbra līkumainība stumbra garenass novirze no taisnes, ko rada s–a izliekums.
- leipsanotēka Svēto atlieku glabātuve.
- bigoterija Svētulība, liekulība.
- kūkums Šāds izliekums, saliekums, kas radies deformācijas rezultātā.
- menisks Šķidruma virsmas izliekums (kapilārā).
- kolā Tā, ka ir izliecies vai ieliecies, nav taisns (par dēļiem, kas žūstot ir ieliekušies vai izliekušies).
- stāvgrūdām Tā, ka ir ļoti, arī pārlieku pilns (ar cilvēkiem, arī priekšmetiem), tā, ka nav vairs brīvu vietu.
- antihlors Tāds līdzeklis, ko lieto hlora atlieku iznīcināšanai audos, papīrā u. c., kas balināti ar hloru vai hlorkaļķiem.
- kuprains Tāds, kam (virsmā) ir izliekums, paaugstinājums, negludums.
- ķeburains Tāds, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu.
- globoidāls Tāds, kam ir globāls izliekums; maksimāli aptverošs.
- kumbrains Tāds, kam ir izliekumi, izaugumi (piemēram, par augiem, to daļām).
- kūkumains Tāds, kam ir izliekumi, paaugstinājumi, izciļņi (parasti par kalnu, zemes virsmu).
- līks Tāds, kam ir lokveida izliekums vai ieliekums, arī tāds, kam ir līkumi (par līniju).
- sinklināls Tāds, kam ir ovāls vai apaļš lēzens ieliekums (par planētas garozas slāni).
- pastūrains Tāds, kam ir samērā daudz stūru, asu izliekumu.
- lūpains Tāds, kam malā ir robveida padziļinājums, izliekums liešanai (parasti par krūzi).
- lūpaiņš Tāds, kam malā ir robveida padziļinājums, izliekums liešanai (parasti par krūzi).
- plakans Tāds, kam nav ieliekumu vai izliekumu (par priekšmetiem, to dalām).
- taisns Tāds, kam nav izliekumu vai ieliekumu, arī tāds, kam nav līkumu (par līniju).
- atturīgs Tāds, kam nav lieku izskaistinājumu, pārmērīga spilgtuma.
- vēderains Tāds, kam vidusdaļā ir samērā liels paplašinājums, izliekums (par apaļiem vai ieapaļiem priekšmetiem).
- okulozigomātisks Tāds, kas attiecas uz aci un vaiga kaula izliekumu.
- sapro- Tāds, kas attiecas uz pūšanu, uz dzīvnieku un augu organismu atlieku trūdēšanu.
- glaimīgs Tāds, kas glaimo, tāds, kas izturas liekulīgi.
- glaims Tāds, kas glaimo, tāds, kas izturas liekulīgi.
- sentimentāls Tāds, kas ir pārlieku emocionāls, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē.
- izliksis Tāds, kas izliekas citāds nekā ir, liekulis, svētulis.
- glums Tāds, kas jebkurā situācijā atrod izeju, tāds, kas prot pielāgoties apstākļiem; arī viltīgs, liekulīgs.
- glaims tāds, kas liekulīgi sevi pašslavina
- lišķīgs Tāds, kas liekulīgi slavē, nepamatoti cildina (kādu), parasti savtīgos nolūkos.
- izlutināts Tāds, kas lutināšanas dēļ kļuvis kaprīzs, izvēlīgs, arī nevarīgs, gļēvs un slinks vai arī pārlieku jūtīgs.
- neliekuļots Tāds, kas nesatur liekulību, izlikšanos; patiess.
- tāpaļa Tāds, kas pārlieku daudz grib zināt.
- pretenciozs Tāds, kas pretendē uz nozīmību, oriģinalitāti; pārlieku pašapzinīgs; arī iedomīgs.
- daudzvārdīgs Tāds, kas satur daudz lieku vārdu, frāžu.
- tākaļa Tāds, kas tekalē apkārt un pārlieku daudz grib zināt.
- vijīgs Tāds, kura elementi raksturīgi vijai (1); bez krasiem izliekumiem, stūriem (par ornamentu, tā līnijām, mākslas darbu, ko veido vai rotā ar šādiem ornamentiem, to līnijām).
- liekvārdīgs Tāds, kurā ir daudz lieku vārdu; tāds, kuram ir raksturīgs lieku vārdu pārdaudzums.
- sājš Tāds, kurā izpaužas nenoteikta, arī nepatiesa attieksme, liekuļots pārdzīvojums (parasti par smaidu).
- plakans Tāds, kurā veido ko tā, ka tam nav ieliekumu vai izliekumu (par darbību, procesu); arī plakanisks.
- pašmērķīgs Tāds, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vēra (kā) būtību, galveno uzdevumu.
- lēcas optiskā ass taisne, kas savieno lēcas virsmu liekuma centrus.
- kupāt Tapt par piku, kunkuli, būt ar izliekumu, ar muguriņu.
- kupināt Tapt par piku, kunkuli, būt ar izliekumu, ar muguriņu.
- ķeburs Tas, kam ir daudz dažāda virziena veidojumu, izliekumu, arī izaugumu.
- pārgudrība Tas, kas ir pārlieku sarežģīts, grūti saprotams.
- teptjari Tauta Krievijā, Dienvidurālu priekškalnēs, kādas senas tautas atlieku sajaukums ar baškīriem, tatāriem un somugriem, ko oficiālā statistika pieskaita pie baškīriem.
- lobi Tautību un cilšu grupa (dafli, miri, apatani, aki, abori, mišmi), dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- antihlorēšana Tekstilizstrādājumu apstrāde hlorsaturošo savienojumu palieku aizvākšanai.
- vidējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts atrodas zem cieto un mīksto aukslēju saskares joslas.
- priekšējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām.
- duziens Trieciena sekas, izliekums uz pulēta koka.
- miklo Ubagotājs svētceļnieks; liekulīgs ubags.
- rokas elektrokalts universāls elektroinstruments, kas nodrošināts ar daudziem darbinstrumentiem un citiem piederumiem sacietējušas krāsas un lakas palieku notīrīšanai; elektrošāberis; elektroskrāpis.
- uplīcis Upes krasta izliekums, līkums.
- kloķurbis Urbis, kura spalam ir kloķveida izliekums.
- plauvēties Uzņemt pārlieku lielu šķidruma daudzumu.
- piētisms Uzsvērta, arī liekuļota dievbijība.
- piētists Uzsvērti, arī liekuļoti dievbijīgs cilvēks.
- apdobens Vēderains, ar lielu vēderu, ar lielu izliekumu.
- šotēt Vērt slieku uz makšķeres āķa.
- lordoskolioze Vienlaicīgs mugurkaula izliekums uz priekšu un sāniski.
- šķiedru izliekums vietējs šķiedru izlocījums ap zariem, stumbra puniem un mizas ieauguma tuvumā; gadskārtu izliekums.
- gala vijums vijoļu dzimtas mūzikas instrumentu kakliņa elegants izliekums pašā galā - kā barokāla gliemežvāka atbalsojums.
- valšķs Viltīgs, liekulīgs.
- valšķenica Viltniece, liekule.
- valšķenice Viltniece, liekule.
- kroka Viļņveida (ieža slāņa) izliekums.
- liekulība Vispārināta īpašība --> liekulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liekulīgums Vispārināta īpašība --> liekulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lišķība Vispārināta īpašība --> lišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; liekulība.
- slēgtais Visuma modelis Visuma modelis, pēc kura telpas tilpums, ko aizņem Visums, ir galīgs, kaut gan pati telpa ir neierobežota, telplaika liekums ir pozitīvs; ar laiku Visuma izplešanos nomaina saraušanās līdz sākumstāvoklim, pēc kura iespējama atkārtota izplešanās.
- koksnes samešanās zāģmateriālu izliekums.
- lāčkāja Zirga pakaļkāja ar vēzīša locītavas izliekumu uz priekšu.
lieku citās vārdnīcās:
MEV