Paplašinātā meklēšana
Meklējam maka.
Atrasts vārdos (135):
- maka:1
- makao:1
- amaka:1
- Amaka:1
- smaka:2
- smaka:1
- šmaka:1
- umaka:1
- ūmaka:1
- makace:1
- makačs:1
- makads:1
- makaks:1
- makala:1
- makalo:1
- makans:1
- makars:1
- makasi:1
- makata:1
- makats:1
- dumaka:1
- dūmaka:1
- ilmaka:1
- ļamaka:1
- Ramaka:1
- tumaka:1
- ummaka:1
- urmaka:1
- makabrs:1
- makacēt:1
- makacis:1
- makačāt:1
- makačot:1
- makanīt:1
- makares:1
- makarēt:1
- makaris:1
- makarka:1
- Aramaka:1
- Asamaka:1
- Baimaka:1
- jermaka:1
- Jermaka:1
- jērmaka:1
- kalmaka:1
- kolmaka:1
- ļermaka:1
- narmaka:1
- ņermaka:1
- Palmaka:1
- Sasmaka:1
- šurmaka:1
- Tokmaka:1
- Unimaka:1
- vārmaka:1
- smakars:2
- smakars:1
- šmakans:1
- šmakats:1
- makabēji:1
- makacīte:1
- makadams:1
- makadata:1
- makaniņš:1
- makanīte:1
- makantiņ:1
- makarios:1
- makarīts:1
- makaroni:1
- makarūni:1
- makasaji:1
- makasari:1
- makaviči:1
- makaviks:1
- Kolomaka:1
- piesmaka:1
- Potomaka:1
- skalmaka:1
- Almakahs:1
- smakains:1
- šmakauka:1
- makabiada:1
- makabieši:1
- makacītis:1
- makainīte:1
- makalubas:1
- makangali:1
- makarisms:1
- makauitls:1
- Apurimaka:1
- Stanimaka:1
- dumakains:1
- dūmakains:1
- dūmakaiņš:1
- ērmakaķis:1
- izmakarēt:1
- Maimakana:1
- nomakarēt:1
- timakains:1
- viermakas:1
- Vojmakana:1
- makadamīts:1
- makadēmija:1
- makarācija:1
- makartisms:1
- Kilkormaka:1
- kumbitmaka:1
- Retkormaka:1
- Balamakabs:1
- dūmakainis:1
- gudamakari:1
- karmakagju:1
- makaronisks:1
- makaronisms:1
- makaroņņiks:1
- makarovieši:1
- makašānieši:1
- makašēnieši:1
- Altiparmaka:1
- Kizilirmaka:1
- dūmakainība:1
- dūmakainums:1
- pamakačavāt:1
- štellmakars:1
- Tamakautona:1
- Vaimakariri:1
- makarovcieši:1
- makarovkieši:1
- Nortpotomaka:1
- Sautpotomaka:1
- Sterļitamaka:1
- Boļšojtokmaka:1
- makaronbiskvīti:1
- krabjēdājmakaks:1
- skaidiņmakaroni:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (283):
- novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
- salofens Acetil-p-amidosalols, balti kristāli bez smakas un garšas, lieto pret reimatismu un sāpju remdināšanai.
- magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
- Macaca sylvana Āfrikas makaks jeb magots.
- peregars alkohola smaka mutē pēc dzeršanas.
- Euphorbia ammak Amaka eiforbija.
- Ene Amazones garākās iztekupes Apurimakas upes paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai.
- Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- Airaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Ajrag_), Austrumgobi aimaka ziemeļu daļā.
- Alagerdene apdzīvota vieta Mongolijā (_Alag-Erdene_), Huvsgula aimaka vidienē.
- Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Gobi Altaja aimaka dienvidu daļā.
- Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Hovdas aimaka dienvidu daļā.
- Altancugca apdzīvota vieta Mongolijā (_Altancögc_), Bajanulgī / Bajanelgeja aimaka austrumu daļā.
- Arhusta apdzīvota vieta Mongolijā (_Arhust_), Centra aimaka austrumu daļā.
- Asgata apdzīvota vieta Mongolijā (_Asgat_), Dzavhanas aimaka ziemeļu daļā.
- neskaidrs Apmācies, dūmakains.
- saduzt apmākties, kļūt dūmakainam, neskaidram, blāvam.
- Tambo Apurimakas upes (Peru) paralēls nosaukums tās lejtecē.
- dvinga Asa smaka, asas smakas piesātināts gaiss.
- rempe Asa tabakas smaka.
- tvans Asa, nepatīkama smaka; gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
- Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos (_Arthur's Pass National Park_), pie Artura pārejas (924 m vjl.), starp Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
- Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.).
- basorīns Augu gļotas bez garšas, bez smakas; nešķīst aukstā ūdenī, šķīst sārmos; atrodamas tragakantas, ķiršu un plūmju sveķos.
- aizvara Aukla sasiešanai, sevišķi tabakas makam.
- benzilfumarāts Balta kristāliska viela bez smakas un garšas.
- dzidrs Bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā).
- sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
- smirdēt Būt tādam, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- bi-zet BZ - psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izplata kā aerosolu vai dūmus.
- aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai.
- makadams Ceļa seguma veids; uz akmeņu slāņa uzber vairākus slāņus sīku šķembu, kuras blīvi pieveļ ar ceļu veltni; kā saistvielu lieto ūdeni vai bitumenu (bitumena makadams).
- makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
- Šišaldins Darbīgs vulkāns lielākajā no Aleutu salām, Unimakas salā, ASV, augstums - 2860 m.
- pasta Dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida.
- svilis deguma, sviluma smaka.
- klaniņa Dem. --> klanis; vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni; madaleņa; makace.
- sabronins Dibrombehenskābes kalcija sāls, balts pulveris bez smakas un garšas, grūti šķīst ūdenī, lieto pa 1-2 g kā nomierinošu līdzekli neorganisko broma preparātu vietā.
- sulfonals Diētilsulfondimetilmetāns, bezkrāsaini kristāli bez smakas un garšas, lieto kā miega līdzekli.
- dūmēks Dūmaka (1).
- aizplīvurojums Dūmaka uz filmas negatīva vai kopijas, kuru rada nevēlama gaismas ķīmiskā iedarbība.
- rūģe Dūmaka, krēsla.
- dūmāka Dūmaka.
- dūmāks Dūmaka.
- dumāksnis Dūmaka.
- dūmonis Dūmaka.
- timakla Dūmaka.
- sadūgt Dūmakainam, drūmam, tumšam kļūt.
- sadumt Dūmakainam, miglainam, neskaidram, sliktam, drūmam kļūt.
- dūmakots Dūmakains (1).
- sadūmis Dūmakains, miglains, neskaidrs, slikts, drūms kļuvis.
- dūmonaiņš Dūmakains, miglains.
- sutrains Dūmakains, smacīgs (gaiss).
- apduzējis Dūmakains; miglains.
- aizdūmots Dūmakains; piesmēķēts.
- aizdumējis Dūmakains.
- dugains Dūmakains.
- dūmakainis Dūmakains.
- dūmakaiņš Dūmakains.
- dūmāksnaiņš Dūmakains.
- sadunējis Dūmakains.
- timakains Dūmakains.
- vingens Dūmakains.
- dūmoņa Dūmu sabiezējumi gaisā; piedūmota telpa; dūmaka.
- dvaga Dvinga, slikta smaka.
- rutīns Dzeltenzaļš, sīkkristālisks pulveris bez smakas un garšas (P vitamīna preparāts).
- makadata Dzelzs adata tabakas maka aizspraušanai un pīpes tīrīšanai.
- ožas orgāni dzīvnieku un cilvēka orgāni, kas uztver un analizē ožas kairinājumus - smakas.
- Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem.
- Pilskalnes ezeri ezeru virkne Ilūkstes pauguraines subglaciālajā iegultnē, Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, uz ziemeļrietumiem no Ilūkstes, lielākie ir Puru un Steļmaka ezeri, kā arī Dubezers un Tartaks.
- plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
- tetrajodpirols Gaiši dzeltens pulveris bez kādas smakas, grūti šķīst ūdenī, viegli spirtā un ēterī; jodols.
- taljatelles Garas makaronu sloksnītes.
- gudamakreli Gudamakari - gruzīnu etnogrāfiska grupa.
- tetrafluoretilēns Halogēnogļūdeņradis, halogēnalkēns - bezkrāsaina gāze bez smakas, nešķīst ūdenī; izmanto gk. politerafluoretilēna iegūšanai.
- ozena Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka.
- ozēna Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka.
- iesmirdēt Ieplūst smirdošai smakai.
- sifons Ierīce, kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
- Amarbadžasgalants ievērojams objekts Mongolijā (_Amarbažasgalant_), Darhanūlas aimaka rietumos.
- ichtalbīns Ihtiola 40% savienojums ar olbaltumu; ūdenī nešķīstošs pulveris bez garšas un smakas, lietoja pret zarnu kataru u. c. kaitēm.
- rēzus īpaša viela, ko satur cilvēka un rēzus makaka eritrocīti un kas ierosina specifisku antivielu rašanos un īpašā veidā reaģē ar tām
- piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka.
- torteloni Itāliešu ēdiens - makaronu aplīši vai trīsstūrīši ar dažādu pildījumu.
- tortellīni Itāliešu virtuves ēdiens, t. s. Boloņas pelmeņi: makaronu aplīši vai trīsstūrīši ar dažādu pildījumu; tortelloni.
- ravioli itāļu pelmeņi, nelieli, ar maltu gaļu pildīti makaronu mīklas spilventiņi, ko vāra ūdenī.
- minestrone Itāļu virtuvē iecienīta bieza zupa ar dārzeņiem, rīsiem vai makaroniem un citām sastāvdaļām (gaļa, garšaugi, pupiņas u. c.), kā arī Parmas sieru un pesto mērci.
- smirdelēt Izplatīt nepatīkamas smakas.
- eflūvijs Iztecējumi; ķermeņa izgarojumi, īpaši tādi, kam nelaba smaka.
- Macaca fuscata Japānas makaks.
- amiloforms Jodoforma atvietotājs, balts pulveris bez smakas.
- Asāba kalnu grēda Mauritānijā (_El ’Açâba_), Asābas un Gidimakas vilājā.
- Angarhajūls kalnu virsotne Mongolijā (_Angarhaj uul_), uz Arhangaja un Bajanhongoras aimaka robežas, augstums - 3540 m.
- duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā.
- sanatogens Kazeīnu (95%) un glicerīnfosforskābo nātriju (5%) saturošs preparāts (balts pulveris bez garšas un smakas), ko lietoja kā viegli sagremojamu vielu dažādu kuņģa un zarnu slimību gadījumos, kā arī nervu stiprināšanai.
- sadūkt kļūt dūmakainam, neskaidram, blāvam, drūmam, apmākties.
- piedugt Kļūt dūmakainam, smacīgam, arī piemākties (parasti par gaisu, debesīm); kļūt duļķainam.
- sadumēt kļūt neskaidram, dūmakainam; apmākties.
- sadunēt Kļūt pavisam dūmakainam, dūmainam.
- piesmirdēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smaka (par telpu, apkārtni, vidi).
- piesust Kļūt tveicīgam, dūmakainam.
- sadugt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni); kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu).
- dvinga Kodīga, asa smaka, kas rodas, kam sadegot.
- Diarmaits Ķeltu (vēst. Īrijā) mitoloģijā - īru karotāja un varoņa Finna līdzgaitnieks, kas iemīlēja karotāja Kormaka meitu Grainu, kas tika atdota par sievu vecīgajam Finnam, bet viņi kopā aizbēga.
- Graine Ķeltu mitoloģijā - Īrijas karaļa Kormaka meita, kura bija saderināta ar slaveno varoni Finnu, bet aizbēga kopā ar vienu no viņa cīņubiedriem.
- dezodorants Ķermeņa smakas (piem., sviedru smakas) novēršanas līdzeklis.
- slāpeklis ķīmiskais elements N, atomnumurs 7, atommasa 14,01, gāze bez krāsas, smakas un garšas, periodiskās sistēmas 7. elements, gaisa galvenā sastāvdaļa (78,09%).
- šmirda Lamuvārds - smaka, smirdoņa.
- kannelloni lielas makaronu caurulītes, ko pilda ar dažāda veida pildījumu (parasti ar gaļu, spinātiem vai dārzeņiem).
- buls Liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā); dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss; bula.
- bula Liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā); dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss; buls.
- imacieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Imakas" iedzīvotāji.
- pithecus makaki, mērkaķu dzimtas ģints.
- Japānas makaks makaku suga ("Macaca fuscata").
- rēzus makaks makaku suga ("Macaca mulatta") jeb rēzuspērtiķis.
- Āfrikas makaks makaku suga ("Macaca sylvana").
- makantiņ Mazliet; mazlietiņ; makanīt.
- tiospirti Merkaptāni - sēru saturoši organiski savienojumi ar nepatīkamu smaku; lieto par piedevām - brīdinātājiem pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav.
- dugt Migloties, apmākties, kļūt neskaidram, dūmakainam, smacīgam (par laika apstākļiem).
- sajodins Monojodbehenskābes kalcijs, balts pulveris bez smakas un garšas, ūdenī nešķīst, lietoja kalija jodida vietā pa 1 mg.
- Čubu-Sangaku nacionālais parks nacionālais parks Japānā, Honsju salas vidienē, Hidas grēdā, platība - 1697 kvadrātkilometri, augstums - līdz 3190 m, dibināts 1934. g., skujkoku meži un alpīnās pļavas, sastopami Himalaju lāči, Japānas makaki, mežcūkas.
- vī-iks Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
- V-X Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
- skaidiņu makaroni nelielu skaidu formā izveidoti makaroni.
- sērskābe neorganiska skābe H~2~SO~4~, bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas; lieto hidrometalurģijā, metālu kodināšanai, minerālmēslu, skābju, sāļu, sprāgstvielu, krāsvielu ražošanā, organiskajā sintēzē.
- emocionālas izcelsmes stresori neparastas smakas, sveši cilvēki, pārmaiņas turēšanā un ēdināšanā u. c.
- kakorīnija Nepatīkama smaka no deguna, tā dobuma vai blakusdobumu strutaina iekaisuma gadījumos.
- kakosmija Nepatīkamas, nelabas smakas subjektīva sajūta bez adekvāta smirdošu vielu kairinājuma.
- kvēlviela No sasmalcinātas koka ogles, darvas un nātrija sārma pagatavota masa, ko parasti formēja briketēs un pārogļoja baltkvēlē nepiekļūstot gaisam, pēc tam dedzinot tās neradīja dūmus, smakas un dzirksteles.
- laksiņi Nūdeles, makaroni.
- miglas objektīvs objektīvs ar viegli dūmakainu lēcu mazliet neasu attēlu uzņemšanai.
- tvans Oglekļa (II) oksīds - indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
- hircisms Paduses raksturīgā smaka.
- piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (no stipra trokšņa, spēcīgas smakas, smaržas).
- plēkums Pelējuma smaka, garša.
- dusaimi Pelējuma smaka.
- piesmakot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti gaisam telpā) rodas kāda nepatīkama smaka.
- piedvakot Pieļaut, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- apdūklajs Pietvīcis laiks, gaiss; dūmakains gaiss.
- apdūmaklajs Pietvīcis laiks, gaiss; dūmakains gaiss.
- Asenovgrada pilsēta Bulgārijas dienvidos (_Asenovgrad_), Plovdivas apgabalā, Rodopu priekškalnē, 52850 iedzīvotāju (2014. g.); līdz 1934. g. saucās Stanimaka.
- Valdemārpils Pilsēta Latvijā, Talsu novada ziemeļu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī, līdz 1926. g. saucās Sasmaka) 130 km no Rīgas un 15 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., miesta tiesības no 1834. g., pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā.
- Selibabi Pilsēta Mauritānijā, Gidimakas vilāja administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Altaja pilsēta Mongolijā (_Altaj_), Gobi Altaja aimaka administratīvais centrs.
- Arvaihēra pilsēta Mongolijā (_Arvajheer_), Uvurhangaja aimaka administratīvais centrs.
- Čoibalsana Pilsēta Mongolijā ("Čojbalsan"), Austrumu aimaka administratīvais centrs, 41700 iedzīvotāju (2000. g.); Sanbeise - līdz 1921. g.; Bajantumena - 1921.-1941. g.
- Dzūnmoda Pilsēta Mongolijā ("Zuunmod"), Centra aimaka administratīvais centrs, 1530 m vjl., 14700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Dalandzadagada Pilsēta Mongolijā, 1470 m vjl., Dienvidgobi aimaka administratīvais centrs, 18700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bulgana Pilsēta Mongolijā, aimaka administratīvais centrs, 11300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bajanhongora Pilsēta Mongolijā, Bajanhongoras aimaka administratīvais centrs, 22100 iedzīvotāju (2000. g.).
- Ulgī Pilsēta Mongolijā, Bajanulgī (Bajanelgejas) aimaka administratīvais centrs, 27600 iedzīvotāju (2005. g.); Elgeja.
- Darhana Pilsēta Mongolijā, Darhanūlas aimaka administratīvais centrs, 72400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Uļastaja Pilsēta Mongolijā, Dzavnanas aimaka administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Hovda Pilsēta Mongolijā, Hovdas aimaka administratīvais centrs, 26000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Erdeneta Pilsēta Mongolijā, Orhonas aimaka administratīvais centrs, 74300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Suhbātara Pilsēta Mongolijā, Selengas aimaka administratīvais centrs, 22300 iedzīvotāju (1998. g.).
- Ulāngoma Pilsēta Mongolijā, Uvsnūra aimaka administratīvais centrs, 26300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Barūnurta Pilsēta Mongolijas austrumu daļā ("Baruun Urt"), Suhebatora aimaka administratīvais centrs, 13000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Undurhāna Pilsēta Mongolijas austrumu daļā, Henteja aimaka administratīvais centrs, 18100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sainšanda Pilsēta Mongolijas dienvidaustrumu daļā ("Sajnšand"), Austrumgobi aimaka administratīvais centrs, 28700 iedzīvotaju (2012. g.).
- Cecerlega Pilsēta Mongolijas vidienē, Arhangaja aimaka administratīvias centrs, 20600 iedzīvotāju.
- Mandalgobi Pilsēta Mongolijas vidienē, Vidusgobi aimaka administratīvais centrs, 10300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Muruna Pilsēta Mongolijas ziemeļos, Huvsgula aimaka administratīvais centrs, 25600 iedzīvotāju (1998. g.).
- Abankaja pilsēta Peru (_Abancay_), Apurimakas reģiona administratīvais centrs 2377 m vjl., 58700 iedzīvotāju (2015. g.).
- Andavailasa pilsēta Peru (_Andahuaylas_), Apurimakas reģionā.
- Kirikale Pilsēta Turcijā ("Kirikkale"), uz austrumiem no Ankaras, Kizilirmakas krastos, ila administratīvais centrs, 192700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bejtišebapa Pilsēta Turcijā, Šimakas ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dupurkalns Pilskalns Valdemārpils ziemeļaustrumu daļā, Valdemārpils-Vandzenes ceļa labajā pusē, \~250 m uz rietumiem no Sasmakas ezera, savrups 8-10 m augsts, iegarens paugurs ar samērā stāvām nogāzēm, plakums - \~30 x 50 m, kultūrslānis nav konstatēts, varbūt būtu atzīstams par pileni (patvēruma vietu) vai kulta vietu.
- lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru.
- Dienvidsumatras dabas parks platība - 3568 kvadrātkilometri, dibināts - 1935. g., Indijas ziloņi, tumšie brieži, Indijas tapiri, Sumatras degunradži, cūkastes makaki, giboni, sastopami tropu parazītaugi - Arnolda raflēzijas.
- Rietumpontijas kalni Pontijas kalnu rietumu daļa Turcijā, starp Sakarjas un Kizilirmakas upi, garums - 475 km, augstums - līdz 2600 m.
- Džanika grēda Pontijas kalnu vidusdaļa starp Kizilirmakas un Meletas ieleju, Turcijas ziemeļos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - 2062 m.
- spiedpoga Priekšmets, kas ir paredzēts (kā, piemēram, apģērba gabala, apavu, maka) daļu sastiprināšanai un kas sastāv no divām apaļām daļām, no kurām vienu iespiež otrā.
- rēzuspērtiķis primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas makaku ģints suga ("Macaca mulatta"), plaši pazīstams primāts, ko bieži tur zooloģiskajos dārzos, kā arī izmanto laboratorijās; rēzus makaks.
- BZ Psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izsmidzina kā aerosolu vai dūmu veidā.
- dūmakot Radīt dūmaku (1); būt dūmakainam (1).
- smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
- smirdēt Radīt smaku, būt tādam, no kā izplatās smaka.
- Arekipa reģions Peru (_Arequipa_), Klusā okeāna piekrastē, robežojas ar Ajakučo, Apurimakas, Kusko, Puno un Mokegvas reģionu.
- dvīga Reibinoša, stipra smaka.
- dviņģis Reibinoša, stipra smaka.
- Macaca mulata rēzus makaks jeb rēzuspērtiķis.
- Mazroja Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, tek caur Sasmakas ezeru, garums - 20 km.
- Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide.
- makaronisks Saistīts ar makaronismu, tam raksturīgs.
- sadūcis Samācies, dūmakains, tumšs, drūms.
- Valdemārpils ezers Sasmakas ezera dienvidu daļa Talsu novada Ārlavas pagastā; padomju laikā arī visa ezera oficiālais nosaukums.
- Ārdavas ezers Sasmakas ezera ziemeļu daļa, Talsu novada Ārlavas pagastā
- Ārlavas ezers sasmakas ezera ziemeļu daļa, Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 70 ha
- Sassmacken Sasmakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- tvanks Sastāvējusies smaka, smirdoņa.
- šmika Savienojumā ar "šmaka" apraksta zobenu šķindoņu vienam pret otru.
- fermuārs Savilce, sprādze, piem., grāmatai, albumam, naudas makam, kakla rotai.
- elegāze Sēra heksafluorīds, gāze bez krāsas un smakas; fizioloģiski nekaitīga, ķīmiski inerta, nedeg.
- sesks Sermuļu dzimtas suga ("Mustela putorius"), neliels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka.
- merkaptāni Sēru saturošs organisks savienojums ar nepatīkamu smaku, kurā -SH grupa saistīta ar ogļūdeņraža atlikumu; lieto par piedevām - brīdinātāju pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav.
- dietilbarbiturskābe Sīki kristāliņi bez krāsas un smakas ar vāji rūgtu garšu, auksta ūdenī šķīst maz, kūst 191 grādu temperatūrā, lieto kā iemidzinātāju vielu.
- skaidiņmakaroni Skaidiņu makaroni.
- atsmirdēt Sliktai smakai izplatīties līdz (runātājam).
- bromhidrozifobija Slimīgas bailes no miesas smakas, dažreiz ar ožas halucinācijām.
- odors Smaka (angļu "odour").
- duka Smaka, dvinga.
- gruzdaimi Smaka, kas rodas kaut kam gruzdot, degot.
- empireima Smaka, kas rodas, organiskām vielām sadegot.
- dvaka Smaka, smakas piesātināts gaiss.
- smirde Smaka, smirdoņa; smirda.
- smirda Smaka, smirdoņa.
- voņa Smaka; smirdoņa.
- smacenieks smaka.
- smaks smaka.
- dezītis Smaka.
- duks Smaka.
- smārds Smaka.
- smerde Smaka.
- smoka Smaka.
- svaņa Smaka.
- vozduks Smaka.
- nūdaļas Smalki, iegareni makaroni.
- oža smarža, arī smaka.
- sujums Smarža, smaka, tas, ko var sajust ar ožu.
- smārda smarža, smaka.
- smārde smarža, smaka.
- smarve Smarža, smaka.
- Taklamakana tuksnesis smilšu tuksnesis Ķīnas rietumos (angļu val. "Taklamakan"), Tarimas līdzenuma vidienē, platība - \~270000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - 1000 km, platums - līdz 400 km, augstums pārsvarā - 800-1300 m, atsevišķi skrausti līdz 1664 m.
- smirdums smirdoņa, maita, smaka.
- Stelmaka ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Strēlnieku ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Streļmuku ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- Streļnieku ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā.
- smirdoņa Stipra smaka.
- piksavons Šķidras darvas ziepes bez smakas, sastāv no skuju koku darvas atsevišķām sastāvdaļām, šķidrām kālija ziepēm (90%) un mazliet kālija karbonāta.
- dzidrs Tāds, kad ir tīrs, svaigs gaiss un skaidras debesis bez miglas un dūmakas (parasti par dienu, tās daļu).
- skaidrs Tāds, kad nav mākoņu, miglas, dūmakas (par laikapstākļiem, laikposmu).
- saulains Tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikposmu, laikapstākļiem).
- salkans Tāds, kam ir pliekani saldena smarža, smaka; pliekani saldens (par smaržu, smaku).
- smakots tāds, kam ir smaka (smarža).
- urinozs Tāds, kam ir urīna raksturs, piem., smaka.
- tīrs Tāds, kas ir bez mākoņiem, miglas, dūmakas (par debesīm); skaidrs (1).
- skaidrs Tāds, kas ir bez mākoņiem, miglas, dūmakas (par debesīm).
- smirdīgs Tāds, kas rada smaku, no kā izplatās smaka.
- dūmakains tāds, ko aizsedz [dūmaka]{n:1}.
- dūmakains tāds, kur ir (vai kad ir) [dūmaka]{s:1709}
- tvanīgs Tāds, kur izplatās asa, nepatīkama smaka (par vietu, telpu, vidi).
- smirdīgs Tāds, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- tagliatelle Taljatelles - garas makaronu sloksnītes.
- sasmacnieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Valdemārpils" (bijusī "Sasmaka") iedzīvotāji.
- sasmaknieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Valdemārpils" (bijusī "Sasmaka") iedzīvotāji.
- Sasmaks muiža Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas “Dižliepas” bijušā nosaukuma "Sasmakas" variants.
- ambontimorieši Tautību un cilšu grupa (solori, alori, rotieši, atoni, tetumi, mari, mambaji, tokodi, makasaji, kaji, serami, aruāņi u. c.), dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni.
- jodols Tetrajodpirols, gaiši dzeltens pulveris bez kādas smakas, grūti šķīst ūdenī, viegli spirtā un ēterī.
- spageti Tievi, gari makaroni.
- Boļšojtokmaka Tokmaka - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1963. g.
- tortelloni Tortellini - itāliešu virtuves ēdiens, t. s. Boloņas pelmeņi: makaronu aplīši vai trīsstūrīši ar dažādu pildījumu.
- čorba Tunisijā iecienīta zupa ar makaroniem, parasti no cāļa buljona.
- tvangains Tvaikains, dūmakains, miglains.
- sutra Tvaiks; tvans; dūmaka.
- birgains Tvanains, svelmīgs, dūmakains.
- makaronu izstrādājumi ūdenī gatavotas neraudzētas kviešu mīklas izstrādājumi, izkaltēti līdz 13% mitrumam (makaroni, nūdeles, spageti u. c.).
- Altinkajas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Turcijā (_Altınkaya Barajı_), uzpludināta uz Kizilirmakas upes Samsunas ilā.
- Zoķupe Ūdenstece Talsu novada Ārlavas pagastā, ietek Sasmakas ezerā.
- Potomaka Upe ASV ("Potomac"), garums (kopā ar Sautpotomaku) - 590 km, ar estuāru - 780 km, sākas Apalačos satekot Nortpotomakai un Sautpotomakai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī.
- Nortpotomaka Upe ASV, Potomakas kreisā satekupe.
- Sautpotomaka Upe ASV, Potomakas labā satekupe.
- Šenandoa Upe ASV, Virdžīnijas un Rietumvirdžīnijas štatā, Potomakas labā krasta pieteka.
- Hotana Upe Ķīnas rietumu daļā (angļu val. "Khotan"), Tarimas labā krasta pieteka, garums (kopā ar Karakašu) - 1035 km, sākas, satekot Karakašai un Jurunkašai Karakorumā un Kuņluņa rietumos, šķērso Taklamakana tuksnesi.
- Mantaro Upe Peru, Apurimakas kreisā krasta pieteka.
- izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piemēram, dūmi, smaka) izplūst, izzūd (no telpas).
- izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piemēram, smaka, putekļi) izzūd (piemēram, no drēbēm).
- sausmigla Veidojums zemajos atmosfēras slāņos, kuru rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi; arī dūmaka.
- apdugt Viegli apmākties, būt dūmakainam (parasti par gaisu, debesīm).
- Steļmaka ezers viens no Pilskalnes ezeriem Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, platība - 6,2 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m: Stelmaka ezers; Strēlnieku ezers; Streļmuku ezers; Streļnieku ezers.
- Asāba vilāja Mauritānijā (_Assaba_), valsts dienvidu daļā, robežijas ar Gidimakas, Gorgolas, Braknas, Tagantas un Rietumhodas vilāju, kā arī ar Mali Republiku.
- Arcbogdūls virsotne Mongolijā (_Arc Bogd uul_), Uvurhangaja aimaka dienvidaustrumos, Gobi Altajā, augstums - 2477 m.
- Atasbogdūls virsotne Mongolijā (_Atas Bogd uul_), Gobi Altaja aimaka dienvidos, Aizaltaja Gobi kalnienē, augstums - 2695 m.
- Altanovoūls virsotne uz Mongolijas un Ķīnas robežas (_Altan Ovoo Uul_), Mongolijas Hovdas aimaka dienvidrietumos, augstums - 3290 m.
- dūmakainība Vispārināta īpašība --> dūmakains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūmakainums Vispārināta īpašība --> dūmakains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- okta Zivju smaka.
- ratindāns Zoocīdu grupas stipri indīgs pesticīds, ūdenī nešķīstošs pulveris bez smakas, saindētu ēsmu gatavošanai piejauc pie maizes, miltiem, klijām.
maka citās vārdnīcās:
MEV