Paplašinātā meklēšana
Meklējam medīt.
Atrasts vārdos (12):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (47):
- āpšot āpšus medīt
- uzmedīt Atrast un nomedīt.
- vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
- zvejniekkaķis Dienvidaustrumāzijā mītoša kaķu dzimtas suga ar apspalvojumu, kas daļēji atgrūž šķidrumu un nesamirkst ūdenī, spēj nirt un medīt zivis arī zem ūdens.
- mapuzaurs Dinozauru klases dzīvnieks, viens no daudzajiem, kas mēdza medīt barā, un uzskata, ka viens no plēsīgākajiem.
- licence dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt), piemēram, medīt
- medību atļauja dokuments, kas ļauj medīt limitētos vai nelimitētos medījamos dzīvniekus atļaujā norādītajā vietā
- kņadīt Dzenāt, gaiņāt, medīt.
- medījums Dzīvnieks, ko medī; nomedītais dzīvnieks.
- Kirēne Grieķu mitoloģijā - mežu un pļavu nimfa, lapitu valdnieka Hipseja meita, kura bija kareivīga un nevaldāma, mīlēja medīt, aizstāvēja mājdzīvniekus.
- Hekale grieķu mitoloģijā - vecenīte, kas viesmīlīgi uzņēma Tēseju, kad viņš devās medīt mežonīgo vērsi, kas postīja Maratonas līdzenumu
- vaņķīt Gūstīt, medīt.
- izmedīties Ilgāku laiku, daudz medīt.
- medības ar suņiem individuālo un kolektīvo medību veids; medības parasti ir sekmīgākas, jo suns spēj vieglāk atrast medījamo dzīvnieku; suņi ir neaizvietojami ievainoto vai nomedīto dzīvnieku atrašanā
- izjaktēt Izmedīt.
- manati Jūrassirēnu dzimta, lieli zīdītāji (parasti ķermeņa garums - \~4 m, masa - \~200 kg), dzīvo tropu un subtropu joslās okeānu un jūru piekrastēs, arī saldūdeņos, fitofāgi (ēd aļģes), 3 sugas, medīti gaļas un tauku ieguvei, tagad kļuvuši reti.
- uzknābt Ķerot, cērtot ar knābi, nomedīt.
- Fu-Si Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, austrumu pavēlnieks, kas cilvēkiem iemācija aust tīklus, zvejot un medīt.
- taupāmais laiks laikposms, kad ir aizliegts medīt (kādus dzīvniekus), zvejot (kādas zivis)
- apmedīt Medību laikā (visus) nomedīt.
- medību termiņi medību noteikumos minēto vietējo un caurceļojošo putnu un zīdītāju medīšanas laiks; bioloģisku un ētisku apsvērumu dēļ medības nav atļautas dzīvnieku grūsnības perioda otrajā pusē, mazuļu dzimšanas un audzēšanas sākumposmā; kažokādu dzīvnieku medības pielāgotas gadalaikam, kad tiem ir izveidojies ziemas apmatojums; visu gadu atļauts medīt tos dzīvniekus, kas konkrētajā ekoloģiskajā situācijā uzskatāmi par kaitīgiem
- lenkums Medību platības daļa, kurā lencēji ar noslēgtu gājienu ir konstatējuši pēc pēdām vai citādi tajā atrodošos medījamos dzīvniekus un gatavojas tajā medīt.
- nomedīt Medīt (visu laikposmu) un pabeigt medīt.
- zukīt Meklēt, ķert, medīt.
- paķert Neilgu laiku, mazliet ķert, gūstīt, medīt.
- pamedīt Neilgu laiku, mazliet medīt.
- foksterjers Neliels medību suns, ar ko var medīt lapsas un āpšus alās; attiecīgā suņu šķirne.
- noķert Nomedīt (par dzīvniekiem).
- saķert Nomedīt (par dzīvniekiem).
- nolaupīt Nomedīt (parasti mājdzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- nozagt Nomedīt (parasti mājdzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- medījums Nomedīta dzīvnieka gaļa.
- medību liegums norobežota teritorija, kurā uz laiku aizliegts medīt
- atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu kādas kvalitātes dzīvnieku).
- papeļot Pamedīt peles.
- papeļoties Pamedīt peles.
- aurēt Pūst medību ragu; medīt.
- pieķert Sagūstīt, nomedīt (parasti nelielus dzīvniekus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- noķert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot.
- notvert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot.
- iemedīt Samedīt, medījot iegūt.
- nozebīt Samedīt; panākt.
- medību dzīvnieki savvaļas dzīvnieki, kurus pēc medību noteikumiem un tradīcijām drīkst medīt
- zeltainais šakālis šakāļu suga ("Canis aureus"), izplatīts Eiropas dienvidos, Āfrikas ziemeļos un austrumos, Āzijas dienvidaustrumos, ap 2010.g. daži īpatņi konstatēti Ukrainā un Polijā, bet 2013. g. viens īpatnis nomedīts Igaunijā
- nokļūt (kāda) zobos tikt kāda dzīvnieka nomedītam (par dzīvnieku)
- nokļūt (arī tikt, būt) (kāda, arī kādam) zobos Tikt kāda dzīvnieka nomedītam (par dzīvnieku).
- pekars Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Tayassuidae"), vidēji liels neatgremotājs ar smirdoša sekrēta dziedzeri uz muguras, sastopams no ASV dienvidrietumu daļas līdz Argentīnas ziemeļiem, tiek medīts gaļas un ādas ieguvei, 2 sugas.
medīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV