Paplašinātā meklēšana
Meklējam nū.
Atrasts vārdos (332):
- nū:1
- nū:2
- nū:3
- nūl:1
- nūļ:1
- nūn:1
- nūž:1
- nūbs:1
- nūja:1
- nūla:1
- nūle:1
- nūnu:1
- nūss:1
- nūte:1
- nūts:1
- nūza:1
- nūža:1
- nūža:2
- knūt:1
- nūcīt:1
- nūdēt:1
- nūģis:1
- nūjot:1
- nūlai:1
- nūlat:1
- nūlāt:1
- nūleņ:1
- nūlīt:1
- nūnas:1
- nūnēt:1
- nūnis:1
- nūņāt:1
- nūņāt:2
- nūsēt:1
- nūska:1
- nūška:1
- nūtēt:1
- nūžāt:2
- nūžāt:1
- Hannū:1
- Kainū:1
- Tornū:1
- Gnūše:1
- gnūzt:1
- gnūža:1
- knūbt:1
- knūģe:1
- knūja:1
- knūps:1
- knūpu:1
- knūst:1
- knūza:1
- šnūkt:1
- nūcejs:1
- nūdaļa:1
- nūdeļi:1
- nūdūms:1
- nūglis:1
- nūjiņa:1
- nūlāks:1
- nūmens:1
- nūscēt:1
- nūskāt:1
- nūžala:1
- nūžīgi:1
- nūžīgs:1
- Abnūba:1
- Aknūla:1
- Bānūži:1
- cenūrs:1
- Danūna:1
- kānūns:1
- knūbāt:1
- knūbēt:1
- knūčāt:1
- knūdēt:1
- knūģis:1
- knūpēt:1
- knūpus:1
- Līnūži:1
- minūta:1
- minūte:1
- minūts:1
- Panūta:1
- sinūra:1
- snūķis:1
- šnūcis:1
- šnūkāt:1
- tenūra:1
- Tīnūži:1
- nūbieši:1
- nūdaļas:1
- nūdeles:1
- nūdelis:1
- nūdisms:1
- nūdists:1
- nūjināt:1
- nūkrist:1
- nūlīteņ:1
- nūnītis:1
- nūskans:1
- nūskiņa:1
- nūžināt:1
- nūžulis:1
- Akhnūra:1
- anūrija:1
- atnūžāt:1
- bānūzis:1
- bēnūzis:1
- dzenūga:1
- dzenūgs:1
- dzenūls:1
- ēnūklis:1
- eunūchs:1
- Harnūrs:1
- Hnūštja:1
- iznūtēt:1
- iznūžāt:1
- Karnūlu:1
- karnūti:1
- knūtāji:1
- kornūta:1
- linūzis:1
- Meinūta:1
- minūkne:1
- paknūpu:1
- panūrgs:1
- panūžāt:1
- sagnūzt:1
- saknūpu:1
- sanūcīt:1
- snūkers:1
- Stīnūži:1
- šnūdags:1
- šnūgali:1
- Tīznūži:1
- vīnūzis:1
- Znūteni:1
- Znūteņi:1
- nūditāte:1
- nūdrabēt:1
- nūdrozts:1
- nūjnieks:1
- nūjošana:1
- nūjotājs:1
- nūmenons:1
- nūmūrdēt:1
- nūņāties:1
- nūņāties:2
- nūtikums:1
- nūžāties:1
- nūžaukla:1
- Ačitnūrs:1
- aiznūžāt:1
- Anūppura:1
- bānūzēni:1
- Buirnūrs:1
- Čatanūga:1
- dzenūgla:1
- dzenūgls:1
- dzenūška:1
- knūkstēt:1
- kohinūrs:1
- maģnūzis:1
- noknūbēt:1
- paknūbāt:1
- paknūpus:1
- Palinūrs:1
- panūžīgi:1
- panūžīgs:1
- pienūzis:1
- saknūčāt:1
- sinūzija:1
- snūgalas:1
- spinūzis:1
- stenūzis:1
- šnūdrāns:1
- trenūzis:1
- Ubsunūrs:1
- vannūzis:1
- Vienūzis:1
- vīnūdens:1
- zirnūšks:1
- nūjenieks:1
- nūjinieks:1
- nūskāties:1
- Airagnūrs:1
- aminūrija:1
- Anūpgarha:1
- Anūpšahra:1
- bānūzieši:1
- blenūrija:1
- Bodžnūrda:1
- Cagānnūra:1
- cianūrija:1
- Dzaminūda:1
- dzenūkšas:1
- dzenūškas:1
- Harusnūrs:1
- knūbāties:2
- knūbāties:1
- knūbēties:1
- knūzāties:1
- konnūbijs:1
- manūbrijs:1
- odinūrija:1
- pārminūti:1
- pusminūte:1
- Rāslānūfa:1
- stienūzis:1
- svinūdens:1
- zirnūklis:1
- nūjiņveida:1
- nūsažautīs:1
- nūsmiteits:1
- nūzamyurēt:1
- nūžaukliņa:1
- Angulinūrs:1
- atnūžāties:1
- Damgalnūna:1
- diminūcija:1
- dzirnūklis:1
- dzīrnūklis:1
- hipotenūza:1
- iznūžāties:1
- ketonūrija:1
- konnūbiāls:1
- mānūžnieks:1
- melanūrija:1
- piecminūte:1
- Rāstannūra:1
- rīnūžnieki:1
- stiernūzis:1
- svinūdenis:1
- tīnūžnieki:1
- trenūzenes:1
- Vienūzītis:1
- vīnūžnieks:1
- nūraudzieši:1
- nūspruodzēt:1
- nūzapeckuōt:1
- acetonūrija:1
- aiznūžāties:1
- cistinūrija:1
- diaminūrija:1
- fibrinūrija:1
- fibrīnūrija:1
- ģiptsnūdele:1
- hialinūrija:1
- hipoteinūza:1
- izknūzāties:1
- karbonūrija:1
- leicinūrija:1
- manūkapcija:1
- melnūksnējs:1
- miozinūrija:1
- paknūbāties:1
- paknūzāties:1
- pepsinūrija:1
- peptonūrija:1
- sulfanūrija:1
- šnūdrautiņš:1
- šnūgdrāniņa:1
- Znūteņmuiža:1
- nūjiņveidīgs:1
- nūzamaļavuōt:1
- albuminūrija:1
- alkalinūrija:1
- gredzenūbele:1
- hematinūrija:1
- indikanūrija:1
- izostenūrija:1
- kreatinūrija:1
- ksantinūrija:1
- proteinūrija:1
- tirozinūrija:1
- alantoinūrija:1
- alkaptonūrija:1
- ciānūdeņradis:1
- citrulinūrija:1
- dekstrinūrija:1
- globulinūrija:1
- glukuronūrija:1
- hipostenūrija:1
- histidinūrija:1
- karnozinūrija:1
- porfirinūrija:1
- sarkozinūrija:1
- spiedienūdeņi:1
- urobilinūrija:1
- adrenalīnūrija:1
- arsēnūdeņradis:1
- bilirubinūrija:1
- folikulīnūrija:1
- glutationūrija:1
- hidrotionūrija:1
- hiperstenūrija:1
- manūstuprācija:1
- mioglobinūrija:1
- normostenūrija:1
- saharopinūrija:1
- tenūrprofesors:1
- triptofanūrija:1
- fenilektonūrija:1
- fenilketonūrija:1
- halogēnūdeņraži:1
- hemoglobinūrija:1
- hidrohinonūrija:1
- hiperketonūrija:1
- holesterinūrija:1
- lejasbēnūžnieki:1
- manūliespiedums:1
- Asralthairhanūls:1
- ciānūdeņražskābe:1
- haimoglobīnūrija:1
- hemosiderīnūrija:1
- Heržmanūvmesteca:1
- mioglobulinūrija:1
- niktalbuminūrija:1
- prealbuminūrisks:1
- seroalbuminūrija:1
- diploalbuminūrija:1
- mikroalbuminūrija:1
- rodānūdeņražskābe:1
- hiperacidaminūrija:1
- koproporfirinūrija:1
- methemoglobinūrija:1
- protoporfirinūrija:1
- halogēnūdeņražskābe:1
- hematoporfirīnūrija:1
- tiociānūdeņražskābe:1
- ikterohemoglobinūrija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (599):
- parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
- LP 12 collu diam. skaņuplates ar griešanās ātrumu 33 un 1/3 apgriezienu minūtē un skanējuma ilgumu 30–50 min.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pēc noteiktā laika, kad jāsākas lekcijai vai tml.
- pilnais rullis 365 m garš 16 mm filmas rullis, kas atbilst apm. 30 demonstrēšanas minūtēm.
- rodopsīns Acs tīklenes fotoreceptoru (nūjiņu) pigments.
- leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību.
- bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti.
- aizurdīt Aizbikstīt ar nūjiņu (ar kādu priekšmetu) prom vai kaut kam priekšā.
- aizburgāt Aizdzīt, aizripināt (ar nūju).
- aizbozēt Aiziet, atspiežoties uz nūjas.
- aizkūjāt Aiziet, balstoties uz nūjas.
- pseidotuberkuloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņveida baktērijas.
- kolibakterioze Akūta dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina zarnu nūjiņas.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
- embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas.
- akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks.
- butyrivibrio Anaerobu nūjiņveida baktēriju ģints.
- kolistatīns Antibiotiska viela, aktīva pret zarnu nūjiņām; iegūta no aerobiem sporveidotājiem augsnes mikroorganismiem.
- postrenālā anūrija anūrija mīzalceļu aizsprostojuma dēļ.
- sulfanūrija Anūrija pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas.
- reflektoriskā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir smadzeņu garozas impulsi.
- prerenālā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir traucējumi nieres asinsritē, piem., šoka vai nieres asinsvadu trombozes gadījumā.
- ķurķis Apaļa nūja.
- fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas.
- ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
- Aizupes Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Ceplīši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tīnūžu pagastā.
- Dobelnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Elkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Pusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Kalnāji apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā.
- Kranciems apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā.
- Saulesdārzs apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā.
- Turkalne apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā.
- Celtnieks Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tīnūžu pagastā.
- Daugavmala apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Jaunikšķile apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Ādamlauks Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Selēkas apdzīvota vieta (viensēta) Tīnūžu pagastā.
- Kaparāmuri apdzīvota vieta (viensētu grupa) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Azrak el Dženūbīja apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq al Janūbīyah_), Zarkas muhāfazā.
- Ankeršmiti Apdzīvota vieta Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Hirinsalmi apdzīvota vieta Somijā (_Hyrynsalmi_), Kainū reģionā.
- Paltamo apdzīvota vieta Somijā (_Paltamo_), Kainū reģionā.
- Puolanka apdzīvota vieta Somijā (_Puolanka_), Kainū reģionā.
- Sotkamo apdzīvota vieta Somijā (_Sotkamo_), Kainū reģionā.
- Suomusalmi apdzīvota vieta Somijā (_Suomussalmi_), Kainū reģionā.
- apgr/min Apgriezieni minūtē (ārpussistēmas rotācijas frekvences mērvienība).
- aptampīt Apsist ar nūju (visu objektu kopumu).
- puse apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes.
- naktscipari Apzīmējums nakts laika (no plkst. 6 vakarā līdz 6 rītā) minūšu cipariem, ko lietoja vilcienu sarakstos un kalendāros.
- cepelnieks Ar dzelzi apkalts nūjas gals pannas izņemšanai no uguns.
- virbināt Ar koka nūjiņu urbt (lielāku caurumu).
- knicēt Ar nelielu nūju pa jokam iesist.
- atmilnīt Ar nūju kārtīgi noslānīt.
- iztalzēt Ar nūju nopērt.
- iztalzīt Ar nūju nopērt.
- sakokot Ar nūju nopērt.
- stēnīt Ar nūju pērt, sist.
- koizāt Ar nūju sist vai dzīt projām.
- ķeksēties Ar pūlēm, grūtībām iet, virzīties (balstoties uz nūjas).
- dungāt Ar speciālu nūju sitot pa ūdeni dzīt zivis tīklā.
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
- gons ārpussistēmas mērvienība plaknes leņķa mērīšanai ģeodēzijā, vienāda ar taisna leņķa simtdaļu, iedala metriskajās minūtēs un metriskajās sekundēs
- arsīns Arsēnūdeņradis, arsēna un ūdeņraža savienojums; indīga gāze.
- neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot.
- atkūjāt Atnākt, balstoties uz nūjas.
- Kaparāmura ezers atradās Ogres novada Tīnūžu pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Ikšķiles dzelzceļa stacijas, nosusināts ap 1960. g., agrākā platība - 15 ha; Gulbja ezers.
- roltons ātri vārāmās nūdeles.
- homogentizīnskābe Atrodama urīnā alkaptonūrijas gadījumos; tirozīna un fenilalanīna oksidācijas starpprodukts.
- Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains.
- Ankeršmitu senkapi atrodas Ogres novada Tīnūžu pagastā starp Ankeršmitu un Druku mājām \~100 x 50 m lielā pakalnā.
- kinofilmas kustības ātrums ātrums, ar kādu k. kustas kamerā vai projektorā; mērvienība – kadri sekundē (kadri) vai metri minūtē (m/min); mēmās kinofilmas kustības ātrums 16 kadri (18,3 m/min 35 mm filmai; 7,3 m/min 16 mm filmai); skaņu kinofilmas kustības ātrums 24 kadri (27,5 m/min 35 mm filmai; 11 m/min 16 mm filmai).
- Kranciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, 6 km uz ziemeļiem no Ogres.
- Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
- steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja.
- aviolielgabals Automātiskais lielgabals, kas ierīkots iznīcinātājos un bumbvedējos, kalibrs - 20-100 mm, ātršāvība - 100-500 šāvieni minūtē.
- nunčaks Aziātu ierocis - divas koka nūjiņas, kas savienotas ar auklu vai ķēdi.
- rotors Baktērijas struktūra, kas kustina tās viciņu; izmantojot protonus par enerģijas avotu viciņas rotācija var sasniegt 17000 apgriezienu minūtē.
- bordetellas Baktēriju ģints, gramnegatīvas, aerobas, nekustīgas vai kustīgas nūjiņas.
- bakteroīdi Baktēriju ģints, kurā ietilpst anaerobas gramnegatīvas nūjiņas ar noapaļotiem galiem.
- fuzobaktērijas Baktēriju ģints; geramnegatīvas anaerobas vārpstveida nūjiņas; apatogēnas, nomāli atrodamas mutes dobumā.
- korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas.
- bami Bami gorengs - indonēziešu ēdiens; vistas gaļas un nūdeļu sacepums.
- Kudling Bānūžu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Sērmukšu pagastā.
- Bānūži Bānūžu upe - Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
- bastonāde Barbariska cilvēku sodīšana - sišana ar nūju pa kāju pēdām un muguru.
- beisbolene Beisbola nūja.
- bendī Bendijs – komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un bumbiņu.
- Bahnus Bēnūžu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens.
- propranolols Beta adrenoblokators, kas mazina sirds ritmu un minūtes tilpumu, pazemina asinsspiedienu, kā arī ir efektīvs migrēnas profilaksei.
- zilskābe bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu); ciānūdeņražskābe.
- gumijas runga bieza, īsa gumijas nūja, ko izmanto par auksto ieroci.
- kiks Biljardā - neveiksmīgs nūjas sitiens.
- spietošana Bišu kodētā instinkta bioloģiska norise, kad no bišu saimes dažu minūšu laikā izlido aptuveni puse no saimē lidojošām darbabitēm kopā ar māti un netālu koka zaros izveido spieta kamolu.
- raunds Boksā - laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
- botulīntoksīni Botulisma nūjiņas toksīni, kas veidojas nepareizi gatavotos vai nepietiekami noslēgtos konservos.
- virbens Bozīte, nūjiņa.
- ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ.
- urofuscīns Brūns pigments urīnā porfirinūrijas gadījumā.
- uroporfirīns C40H38N4O16, hēma sintēzes starpprodukta uroporfirinogēna oksidēšanās produkts; iekšējas asiņošanas, piem., kuņģa čūlas gadījumā novēro uroporfirinūriju.
- uroleicīnskābe C9H10O5, kas atrasta urīnā alkaptonūrijas gadījumā.
- Bānuži Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" nosaukuma variants.
- etilhlorīds CH3CH2Cl, hloretāns - hlogēnūdeņradis (halogēnalkāns), bezkrāsains, ļoti gaistošs šķidrums, lieto organiskajā sintēzē, tauku un eļļu ekstrakcijā.
- izonitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi, nitrītu struktūrizomēri; izocianīdi.
- izocianīdi Ciānūdeņražskābes atvasinājumi, nitrītu struktūrizomēri; izonitrili.
- nitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi; bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar īpatnēju smaržu; spēj polimerizēties (piemēram, poliakrilnitrils).
- niktalbuminūrija Cikliska albuminūria, kas parādās naktī.
- kafiri Cilšu grupa Afganistānas ziemeļaustrumos un Pakistānas ziemeļos - nūrestāņu senāks nosaukums.
- nūjotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar nūjošanu.
- hromocistoskopija Cistoskopija pēc krāsvielas šķīduma injekcijas vēnā vai muskulī; krāsains urīns normāli parādās pūslī dažas minūtes pēc injekcijas.
- Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē).
- ieklūgāt Daudzkārt sist ar klūgu vai nūju (īpaši ar pīlādža nūju, lai aizbiedētu ļaunos garus).
- cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām.
- pinkulēt Dauzīt ar nūju.
- mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā).
- lipoīdā nefroze dažādas izcelsmes (biežāk hroniska glomerulonefrīta gadījumā) nefrotiskā sindroma izpausmes: ģeneralizēta tūska; izteikta proteinūrija, cilindrūrija.
- Amazones baltais delfīns delfīnu suga ("Sotalia fluviatilis"), garums 1,3-2 m, svars - 35-45 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas ziemeļaustrumu krasta, kā arī Amazones upes baseinā, reti ienirst ilgāk par minūti.
- nūjiņa Dem. --> nūja.
- nūnītis Dem. --> nūnis.
- tirss Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis - ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs.
- preeklampsija Draudošas eklampsijas pazīmes grūtniecības laikā: galvassāpes, hipertonija, albuminūrija, tūska.
- marķierierīce drošības sistēmu ierīce, kas uzrāda pastāvīgi mainīgu identifikatora kodu; kad lietotājs pirmo reizi ievada paroli, marķierīce uzrāda identifikatoru, ko izmato, lai pieslēgtos tīklam; identifikators parasti tiek mainīts ik pēc katrām 5 minūtēm.
- ikterohemoglobinūrija Dzeltenā kaite reizē ar hemoglobinūriju.
- drina Dzelzs stienis, nūja, lauznītis.
- dzenūgla Dzenūgls.
- dzenūls Dzenūgls.
- bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis.
- žukarēt Dzīt zivis tīkā ar nūju.
- natūrisms Dzīves veids un filozofija - kaila ķermeņa kulta sludināšana apvienojumā ar videi draudzīga dzīves veida popularizēšanu, nūdisma paveids, kura piekritēji arī uzturā cenšas patērēt pārtikas produktus, kas ir izaudzēti un saražoti, izmantojot videi draudzīgu tehnoloģiju.
- pertinakss Elektrības izolācijas materiāls, kas sastāv no papīra slānīšiem, salīmētiem ar šellaku vai mākslīgiem sveķiem, un ko karstumā saspiež par platēm, caurulēm, nūjiņām vai citādiem dažāda biezuma veidojumiem.
- rotācijas frekvence elektrisko mašīnu rotoru apgriezienu skaits minūtē.
- RR Elpošanas kustību biežums (minūtē) (angļu "respiration rate (per minute)").
- escherichia Escherchia coli - kolibaktērijas jeb zarnu nūjiņas.
- Vienūzis ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,6 ha, Linūžu ezers; Līnūžu ezers; Vienūzītes ezers; Vienūzītis.
- Airagnūrs ezers Mongolijā (_Ajrag nuur_), Uvsnūra aimakā, iekļauts Hanhuhīūla-Hjargasnūra nacionālajā parkā.
- Ačitnūrs ezers Mongolijā, Uvsnūra aimakā, pie tā rietumu robežas, caurtek Hovda (Kobdo).
- Harnūrs Ezers Mongolijas rietumos ("Har nuur"), Lielo ezeru ieplakā 1132 m vjl., platība - 575 kvadrātkilometri, pietece pa Haraihoingolu no Harusnūra ezera, notece uz Dzabhanas upi un Durgennura ezeru.
- Harusnūrs Ezers Mongolijas rietumos ("Har us nuur"), Lielo rezeru ieplakā 1157 m vjl., platība - 1486 kvadrātkilometri, dziļums - 15-20 m, notece uz Harnūra ezeru.
- Kiantajervi ezers Somijā (_Kiantajärvi_), Kainū reģiona ziemeļu daļā.
- Lentua ezers Somijā (_Lentua_), Kainū reģionā.
- Nuasjervi ezers Somijā (_Nuasjärvi_), Kainū reģionā.
- Ontojervi ezers Somijā (_Ontojärvi_), Kainū reģionā.
- Kaķu ezers ezers Tīnūžu pagastā, platība - <1 ha.
- Selēku ezers ezers Tīnūžu pagastā, platība — 8,5 ha, garums — 200 m, platums — 150 m, lielākais dziļums — 3,2 m, eitrofs, aizaugums — \~10%.
- PKU Fenilketonūrija (angļu "phenylketonuria").
- nūjošana Fiziska nodarbe, kurā pastaiga apvienota ar distanču slēpošanas elementiem, izmantojot speciālas nūjas, ar kurām pastaigas laikā tiek trenēti ķermeņa augšdaļas muskuļi un ir aktivizēti 90% no visiem ķermeņa muskuļiem.
- kenaba Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces; karnūti.
- biza Gara nūja.
- garkoks Gara nūja.
- ķimpulis Garāks spieķis, nūja, virve.
- ķimpuls Garāks spieķis, nūja, virve.
- špicrūteri Garas, lokanas nūjas vai rīkstes miesassodu izpildīšanai Eiropas valstu armijās jauno laiku sākumā; Krievijā 1701.-1863. g. tos lietoja armijā un zemnieku nemieru dalībnieku sodīšanai.
- duļķis Garens objekts ar nostrupinātiem galiem (piemēram, nūja, tārps).
- jūras jūdze garuma mērvienība jūras navigācijā, atbilst meridiāna loka 1 minūtes vidējam garumam un ir 1852,2 metri = 10 kabeļtauvas = 6080 pēdas.
- glābšanas boja glābšanas plosta inventārā ietilpstoša boja, kas apgādāta ar 2 m augstu kārti, kuras galā ir elektriskā spuldze un karodziņš, peldošu enkuru un automātisku elektrobateriju, kurai jādarbojas vismaz 45 minūtes.
- perna Gliemju ģints ar ovālu vai nūjas veida čaulu, sastopama no triasa līdz mūsdienām.
- zlaģis Golfa nūja vai tai līdzīgs sitamais dažās spēlās ar bumbu.
- zlāģis Golfa nūja vai tai līdzīgs sitamais dažās spēlās ar bumbu.
- draiveris Golfa nūja.
- haimoglobīnaimija Govslopiem asinssērga, zirgiem melnie mīzali jeb haimoglobīnūrija.
- hemoglobīnaimija Govslopiem asinssērga, zirgiem melnie mīzali jeb haimoglobīnūrija.
- etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta.
- aktinobaciļi Gramnegatīvas, nekustīgas sīkas, kokoīdas vai nūjiņveida baktērijas, patogēnas dzīvniekiem, dažas sugas arī cilvēkam.
- hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā.
- porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā.
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
- bilofilas Gramnegatīvu, anaerobisku, pret žulti izturīgu, nekustīgu nūjiņveida baktēriju ģints, kuras izolētas no iekaisuša aklās zarnas piedēkļa un cilvēka izkārnījumiem.
- morganellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints, kustīgi, pleomorfiski organismi; atrod cilvēka u. c. zīdītāju izkārnījumos.
- tatumellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints; izolētas no cilvēka klīniskajiem paraugiem, gk. no respiratoriskā trakta.
- jersīnijas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida vai ovālu baktēriju ģints; ietver mikroorganismus, kas izraisa buboņu mēri, u. c. sugas, kas izraisa gastroenterītu un mezenteriālo limfadenītu.
- Streptopelia decaocto gredzenūbele.
- menādas grieķu mitoloģijā - Dionīsa pavadones, kas apvijušās ar vīnstīgām un vīnogulāju lapām barā seko dievam, savā ceļā visu saplosot un sadauzot ar nūjām (tirsiem).
- kūkumošanās Grunts izplešanās gruntsūdenim sasalstot vai spiedienūdenim atduroties pret saslušu slāni; uzblīdums.
- krītošs avots gruntsūdeņu un citu bezspiedienūdeņu avots ar ūdens pieplūdi no augšas uz leju.
- halogēnūdeņražskābe Halogēnūdeņraža šķīdums ūdenī.
- ātršāvējhaubice Haubice ar palielinātu šaušanas ātrumu, un parasti var veikt līdz 6 šāvieniem minūtē.
- Hfr Hfr šūnas - baktērijas "Eschericia coli" (zarnu nūjiņa) celmi, kam krustojumos piemīt neparasti liela rekombinācijas spēja (no angļu val. "High frequency of recombination" - augsta rekombināciju frekvence).
- sekanss Hipotenūzas attiecība (taisnleņķa trīsstūrī) pret taisnajam leņķim piegulošo kateti.
- hļuška Hokeja nūja.
- kļuška Hokeja nūja.
- kački Hokejam līdzīga bērnu spēle ar koka ripu un nūjām.
- lauka hokejs hokejam līdzīga komandu sporta spēle, kas notiek uz zāliena ar speciālām nūjām un bumbiņu.
- kļobene Hokejnūja.
- ledushokejs Hokejs - komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu.
- ledushoki Hokejs - komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu.
- porfobilinogēns Hromogēns, hema biosintēzes starpprodukts; atrodams urīnā porfirinūrijas gadījumā.
- Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma.
- laringoskleroma Hronisks balsenes iekaisums, ko ierosina rinoskleromas nūjiņa; novēro mezglainus infiltrātus ar sekojošu rētošanos un balsenes lūmena sašaurināšanos.
- bronhospirohetoze Hronisks hemorāģisks bronhīts, ko ierosina simbiotiskas anaerobas spirohetas un vārpstveida nūjiņas.
- Alaja ieleja ieleja Kirgizstānā (_Alay öröönū_), starp Alaja un Aizalaja grēdām, Pamira-Alaja kalnu sistēmā, garums 150 km, platums 8-25 km, augstums līdz 2240 m rietumos un 3536 m austrumos.
- Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km.
- uzkniķēt Iesist ar nūju vai spieķi.
- nūjot Iet, soļot brīvā dabā, izmantojot speciālas nūjas.
- Amarbadžasgalants ievērojams objekts Mongolijā (_Amarbažasgalant_), Darhanūlas aimaka rietumos.
- dobelnieki Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Dobelnieki" iedzīvotāji.
- jesperieši Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Jesperi" iedzīvotāji.
- laimdotieši Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Laimdotas" iedzīvotāji.
- pārslēnieši Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Pārslas" iedzīvotāji.
- Jūlijas pusmuiža Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Pusmuiža" nosaukuma variants.
- brauklējiņš Instruments (kaut kā) braucīšanai, piemēram, nūja ar kuru nolīdzina tikko savītu auklu.
- kūja Īpaša, atbalstam paredzēta, spieķim līdzīga nūja, arī jebkura nūja, ko izmanto atbalstam (ejot, stāvot).
- pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
- strubuņķis Īsa nūja.
- piecminūte Īsa, aptuveni piecas minūtes ilga sanāksme, apspriede.
- buzdiķis Īss, paresns koka gabals; nūja.
- aldīnas Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija (15.-16. gs.) izdevumi - grāmatmākslas paraugi.
- aldīne Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija vārdā nosaukti pustrekni antīkvas izcēluma burti; vecākās grāmatiespiedumu mākslas izcils ražojums un sasniegums.
- izkokot Izdzīt vai nopērt ar spieķi, nūju.
- vibrions Izliekta, nūjiņveidīga baktērija.
- kampilobaktērija Izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica. Mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos.
- čuka Japāņu virtuvē iecienītas jūraszāles, sauktas arī par jūras nūdelēm.
- tahiaritmija Jebkurš sirds ritma traucējums vienlaikus ar anomāli palielinātu sirdsdarbības ātrumu, pieaugušajiem parasti >100 pulsa sitieniem minūtē.
- kūzinieks Kāds, kas staigā ar nūju, rungu.
- kūznieks Kāds, kas staigā ar nūju, rungu.
- gimnozofija Kailuma kults, nūdisms.
- brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku.
- antiformīns Kālija vai nātrija hipohlorīta maisījums ar nātrija hidroksīdu; šķīdina organiskas vielas, piem., krēpas, gļotas, šūnas, ādu, matus un vairumu sīkbūtņu, izņemot tuberkulozes un liesas sērgas nūjiņas; lieto tuberkulozes mikobaktēriju atdalīšanai no krēpām un urīna.
- Aksajas ieleja kalnu ieleja Kirgizstānā (_Ak Say öröönū_), Tjanšanā, dienvidos no Abaī grēdas.
- nubi Kalnu nubi - etniska grupa, dzīvo Sudānā, Kordofanas plato, ietver vairākas ciltis; parasti tiek pieskaitīti pie nūbiešiem; ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- lakross Kanādiešu nacionāla komandu sporta spēle - bumbiņas raidīšana ar raketei līdzīgu nūju pretinieka vārtos.
- Gulbja ezers Kaparāmura ezers Tīnūžu pagastā.
- Karnula Karnūlu, pilsēta Indijā.
- šķeiste Kārts, nūja, spieķis; rīkste; šķeista.
- Clostridium botulinum klostrīdiju suga, Botulisma nūjiņa.
- pieknupt Knūpot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kņubu Knūpu.
- durklis Koka nūja ar naglu galā, uz kuras balstās ejot vai braucot pa gludu ledu.
- mecāns Koka nūja vai runga ar ko sist.
- mecēns Koka nūja vai runga ar ko sist.
- spirģis Koka nūja, kas kalpo par spieķi.
- sprūdzinis Koka nūja.
- ķeire Koka ripa spēlei ar nūjām.
- spīķis Koka vai dzelzs nūja ar noasinātu galu.
- ķeijzars Koks nūjas resnumā ar zaru, aiz kura labības un siena vezumiem aizmet sienamās virves.
- hokejs komandu sporta spēle uz ledus - ripas vai bumbiņas raidīšana ar speciālu nūju pretinieka vārtos.
- bendijs komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un bumbiņu; hokejs ar bumbiņu.
- polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos.
- kokobaktērija Kopīgs nosaukums nūjiņveida kokiem vai lodveida baktērijām.
- listērijas Korinebaktērijām līdzīgu baktēriju ģints; sīkas, kustīgas grampozitīvas nūjiņas ar vienu vicu; sporas neveido.
- bīkstaklis Krāsns kruķis; sitamais, nūja.
- bistāgs Krāsns kruķis; sitamais, nūja.
- bīstākls Krāsns kruķis; sitamais, nūja.
- globālā satelītnavigācijas sistēma Krievijas militāro satelītu sistēma (GLONASS) ar 11 satelītiem (plānoti 24); lido 19100 km augstumā, orbītas slīpums 64,8 grādi, apriņķošanas periods 11 stundas 15 minūtes.
- vāzda kūja, nūja.
- aizurdīt Kustinot ar nūjiņu, ļaut nonākt (aiz kaut kā).
- vilceklis Ķeksis, nūja izķeksēšanai, kaut kā izvilkšanai ārā vai pārvietošanai.
- vilcekls Ķeksis, nūja izķeksēšanai, kaut kā izvilkšanai ārā vai pārvietošanai.
- bulstāgs Ķestera nūja.
- tuberkuloīdā lepra labdabīga lepras forma; histoloģiski tai raksturīgi tuberkuloīdi granulācijas audi bez lepras šūnām, reti lepras nūjiņas; klīniski - ādas bojājumi un perifērisko nervu saslimšana; iekšējie orgāni nesaslimst; lepromīna raudze bieži pozitīva.
- lādštoks Lādējamā un šautenes stobra tīrāmā nūja.
- anomālistiskais gads laika intervāls starp divām sekojošām caur orbītas perihēliju; anomālistiskā gada garums ir 365,2596 diennaktis (perihēlija stāvokļa maiņas dēļ tas ir par 27 minūtēm garāks nekā tropiskais gads).
- sideriskais gads laika intervāls, kurā Saule savā redzamājā kustībā pa ekliptiku izdara pilnu apriņķojumu attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; sideriskā gada garums ir 365,2564 diennaktis (precesijas dēļ tas ir 20 minūšu garāks nekā tropiskais g.); zvaigžņu gads.
- stunda Laika mērvienība - 60 minūtes.
- stunda Laika sprīdis (parasti 40 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi; mācību stunda.
- mācību stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
- ppm Lappuses minūtē (datorzinātnē: angļu "pages per minute").
- ciparaudio kompaktdisks lasāmatmiņas kompaktdisks, kas tiek formatēts tā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes skaņas ierakstīšanu ciparu formā 74 minūšu ilgai atskaņošanai.
- Ls/min Lati minūtē.
- žurguliņš Latviešu mitoloģijā - latviešu mīļdieviņš un mīļais gariņš vienkopus iemiesots pīlādža nūjā vai zarā.
- leģioneloze Leģionāru slimība - pneimonijveida slimība, ko izraisa aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs.
- menda Liela nūja.
- klibic Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas, virzoties uz priekšu klibojot (atspiežoties uz nūjas).
- ķeķeris Līka, gara, zaraina nūja.
- loka sekunde loka garuma vienība, 1/60 daļa no loka minūtes.
- spēģis Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
- spika Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
- spiks Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
- knūbāt Ļaut galvai klanīties; knūbēt.
- kolienterīts Ļoti lipīga zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu izraisīta zarnu slimība gk. agrīna vecuma bērniem.
- mācībstunda Mācību stunda - laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
- akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - parasti 45 minūtes.
- sinhronā rotācijas frekvence maiņstrāvas elektrisko mašīnu magnētiskā griežlauka apgriezienu skaits minūtē.
- Foboss Marsa lielākais un tuvākais pavadonis; apriņķo Marsu 0,32 dienās (7stundās un 39,2 minūtēs), 9350 km attālumā, forma neregulāra (27 x 21,5 x 19 km), daudz krāteru un gandrīz paralēlu plaisu.
- Urga Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Tīnūžu pagastā; Caunupīte.
- Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga.
- transcendentālā meditācija meditācijas tehnika, ko mācīja mahariši Mahešs Jogi un kas pēc 1960. gada kļuva populāra Rietumos; tās praktizētājiem nav nepieciešams būt kādas reliģijas piekritējiem, viņiem tiek mācīts meditēt 15-20 minūtes divreiz dienā, tas noņem stresu un palīdz relaksēties.
- Adopaea lineola melnūsainais pļavas resngalvītis.
- eruptīvā protuberance mierīgās protuberances daļa, kura pēkšņi kļūst spožāka un kuras viela tiek izmesta Saules vainagā ar ātrumu simtiem km/s; šāda protuberance pastāv dažas minūtes līdz pusstundai un parasti ir saistīta ar Saules uzliesmojumu.
- vibrions Mikroorganismu ģints; īsas, komatveidīgas, kustīgas, aerobiskas, gramnegatīvas nūjiņas.
- halogenīdi Minerālu grupa, halogēnūdeņražskābju sāļi.
- minata Minūte.
- minats Minūte.
- minote Minūte.
- minotne Minūte.
- minots Minūte.
- minūkne Minūte.
- miņūte Minūte.
- minūts Minūte.
- miņūts Minūte.
- mioglobinūriskais miozīts mioglobinūrija miozīta slimniekiem: sāpes muskuļos un locītavās, muskuļu pietūkums, kustību traucējumi, eritema, drudzis, caureja, mioglobinūrija.
- navigācijas trīsstūris navigācijas instruments, kas izgatavots no caurredzama materiāla kā vienādsānu taisnleņķa trīsstūris ar iedalījumu grādos, turklāt tam nullpunkts atrodas hipotenūzas vidū.
- panūžāt Nedaudz nomierināt (govis) sakot (nūž, nūž).
- patalzīt Nedaudz, mazliet nopērt (ar nūju).
- akūts nefrīts nefrīts, kam raksturīga proteinūrija un hematūrija bez edēmas un hipertonijas.
- diabētiskā nefropātija nefropātija, kas parasti rodas cukura diabēta vēlīnās stadijās; sākas ar hiperfiltrāciju, nieru hipertrofiju, mikroalbuminūriju un hipertensiju; ar laiku proteinūrija progresē, nieru funkcijas pavājinās līdz stabilai nieru slimībai.
- grūtnieču nefropātija nefropātija, kas sākas grūtniecības otrajā pusē un noris ar hipertensiju, albuminūriju un tūsku.
- pseidometeorisms Neirogēna, pārejoša vēdera palielināšanās: dažu minūšu vai stundu laikā palielinās vēders un izveidojas perkutorisks timpanīts; citu subjektīvu vai objektīvu simptomu parasti nav; vēdera palielināšanās ilgst no dažām minūtēm līdz pat vairākiem mēnešiem; miegā, narkozē, pēc vemšanas, pēc simpātisko gangliju blokādes, kā arī pēc morfīna ievadīšanas vēders saplok.
- erizipelotriksi Nekustīgu grampozitīvu smalku nūjiņu ģints.
- studiņš Neliela nūja.
- jūdze Nemetrisko mērvienību sistēmu garuma mērvienība - meridiāna loka minūtes garums, ko izmanto navigācijā, taču sferoīdās Zemes formas dēļ tās garums mainās no 1842,9 m (uz ekvatora) līdz 1861,6 m (pie poliem).
- disbolisms Nenormāla, īpatnēja, bet ne vienmēr patoloģiska vielmaiņa, piem., alkaptonūrija.
- tiociānskābe Neorganiska skābe H-S-C=N, rodānūdeņražskābe.
- āda nepatīkama persona, nūģis.
- difteroīds Nevirulents mikroorganisms, kas morfoloģisko un kultūras īpašību ziņā līdzīgs difterijas nūjiņai.
- ekskretorā urogrāfija nieru un urīnceļu anatomiskā un funkcionālā stāvokļa noteikšana, ievadot vēnā kontrastvielu un sekojot tās izdalīšanai pēc 7 minūtēm, 15 minūtē un 20 minūtēm, dažreiz arī vēlāk; tādējādi iegūstot informāciju par nieru funkciju, piltuvju, bļodiņu un urīnceļu deformāciju, nosprostošanos utt.
- knūt Niezēt, kņudēt, knūst.
- batuta No dažādiem materiāliem (koka, zelta u. c.) izgatavota nūjiņa, ko 15.-18. gs. izmantoja ansambļa spēles vai kora dziedājuma laikā, mājot taktis.
- diābolo No Ķīnas ievesta spēle, sastāv no divām nūjiņām piestiprinātas auklas, uz kā iekustina metāla vai koka spoli, ko uzsviež gaisā un atkal uzķer.
- leikīns No leikocītiem iegūta termostabila viela, kas darbojas lītiski pret dažiem mikrobiem, piem., vēdertīfa un liesas sērgas nūjiņām un mikrokokiem.
- nokņust Noknubt, noknūbēt.
- samietot Nopērt ar nūju.
- rabdo- Norāda uz nūjiņveidu; uz šķērssvītrojumu.
- pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā nosauktajam pulksteņa laika momentam atlikušas trīsdesmit minūtes.
- pārkokot Noslānīt ar nūju.
- Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu.
- tārpiņu putra nūdeļu putra; arī putra ar cietas mīklas plāniem gareniem (tārpveidīgiem) gabaliņiem.
- ķeija Nūja ar zaru, uz kā uzkāpuši zēni ar nūju staigā kā ar koka kājām.
- ķeiris Nūja ripu sišanai, kādā spēlē ar nūjām un ripu.
- pomeļnīks nūja, spieķis.
- bacchetta nūja; taktszizlis, sitamo instrumentu vālīte.
- rūcinīks nūja.
- klostrīdijas Obligāti anaerobiskas, sporulējošas, grampozitīvas, nūjiņveidīgas baktērijas ("Clostridium"), atrodas augsnē, dūņās, gremošanas traktā.
- Norupīte Ogres labā krasta pieteka Ogres pilsētā, augštece Tīnūžu pagastā.
- jaunikšķilieši Ogres novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunikšķile" iedzīvotāji.
- kaparāmurieši Ogres novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Kaparāmuri" iedzīvotāji.
- skalpēšana Operāciju veikšana biržā ar nelielu risku un minimālu peļņu, kas paredz pozīcijas atvēršanu un ātru slēgšanu vienas dienas vai pat dažu minūšu laikā.
- metakrilnitrils Organiskā stikla izejviela, ko iegūst acetona un ciānūdeņraža reakcijā.
- kokobacilis Ovāla mikroba šūna, vidēja starp koku un nūjiņu formām.
- lejasbēnūžnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasbēnūži" iedzīvotāji.
- tahipnoja Paātrināta elpošana (40-60 elpas vilcienu minūtē).
- pakūjāt Padzīt ar nūju.
- šķēsts Pagale, nūja.
- vante Pagara nūja bumbas atsišanai.
- Tomes pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķeguma pilsētā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ķeguma pilsētu, Tīnūžu, Ogresgala, Rembates un Birzgales pagastu, kā arī ar Bauskas un Ķekavas novadu; bijušie nosaukumi: Ķeguma pilsētas lauku teritorija (1994.-2009. g.), vāciski — Tomsdorf, krieviski — Tomsdorfskaja.
- Suntažu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Lauberes, Ogresgala un Tīnūžu pagastu, kā arī ar Ropažu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sunzeln, krieviski — Sunceļskaja.
- Ogresgala pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ogres pilsētu, Suntažu pagastu, kā arī ar Ķeguma un Ikšķiles novadu; pagasts dibināts 1928. g. Ikšķiles (tagadējā Tīnūžu) un Rembates pagasta teritorijā, pēc 2. pasaules kara robežas ar šiem pagastiem nedaudz mainījušās.
- Ikšķiles pagasts pagasts Rīgas apriņķī no 19. gs. līdz 1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Ogres novada Tīnūžu pagastā, bet daļa arī Daugmales, Ogresgala, Ķeguma un Salaspils pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Uexkullsche, krieviski — Ikskjuļskaja.
- bradikardija palēnināta sirdsdarbība, pulsa biežums pieaugušajam mazāks par 60 reizēm minūtē.
- milava Paliela nūja.
- ķūsis Palielāka nūja, runga.
- klupināt Panākt, ka (kāds) klūp, piem., aizliekot tam priekšā kāju, nūju.
- Krančkalns Panūtas kalns - pilskalns Straupes pagastā; Panūtes kalns.
- riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās, pieder pie rindas "Rikettsiales" dzimtas "Rickettsiacae" ģints "Rickettsia".
- pārminūti Pāris minūšu.
- pārraides ātrums pārraidīto bitu, baitu, rakstzīmju, vārdu, vārdu grupu, ierakstu vai citu informācijas elementu skaits laika vienībā (sekundē vai minūtē).
- Ikšķiles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemē, Daugavas labajā krastā, ietvēra Ikšķiles pilsētu un Tīnūžu pagastu.
- laika vienādojums patiesā Saules laika un vidējā Saules laika starpība kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ar mainīgu ātrumu un tas, ka Saule kustas pa ekliptiku, nevis pa debess ekvatoru; šo abu iemeslu pēc laika vienādojuma absolūtā vērtība var sasniegt 16 minūtes.
- brucella Patogēnu baktēriju grupa, kas ierosina alerģisku cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību - brucelozi, sīkas lodveida vai īsas nūjiņveida aerobiskas, nekustīgas baktērijas, pieder pie ģints "Brucella".
- artēziskie ūdeņi pazemes spiedienūdeņi, kas atrodas starp ūdensnecaurlaidīgiem slāņiem un var izplūst zemes virspusē bez sūknēšanas.
- panikas lēkme pēkšņa, relatīvi īslaicīga intensīvas trauksmes epizode ar izteiktu simptomātiku, kaut arī nepastāv reāls apdraudējums vai redzams cēlonisks pamats; var ilgt aptuveni 10–30 minūtes, reizēm ilgāk.
- ceturtdaļstunda Piecpadsmit minūtes.
- piecminūte Piecu minūšu ilgs laika posms.
- piena atdeves intensitāte piena daudzums, ko izslauc no govs vienā minūtē.
- laktobaciļi Pienskābes baktēriju ģints; garas, slaidas, nekustīgas, grampozitīvas, mikroaerofilas vai anaerobiskās nūjiņas; no ogļhidrātiem homofermentācijā veido pienskābi, bet heterofermentācijā arī etiķskābi, etilspirtu, ogļskābi u. c.
- Abnūba pilsēta Ēģiptē (_Abnūb_, أبنوب), Asjūtas muhafāzā, Nīlas labajā krastā, \~67500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ašmūna pilsēta Ēģiptē (_Ashmūn_), Minūfījas muhāfazas dienvidu daļā.
- Šibīn el Kauma pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Shibīn al Kawn"), Nīlas deltā, Minūfījas muhāfazas administratīvais centrs, 186300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Akhnūra pilsēta Indijā (_Akhnūr_), Džammu un Kašmīras štatā.
- Anūpgarha pilsēta Indijā (_Anūpgarh_), Rādžastānas štata ziemeļaustrumos.
- Anūppura pilsēta Indijā (_Anūppur_), Madhja Pradēšas štata austrumos.
- Anūpšahra pilsēta Indijā (_Anūpshahr_), Rādžastānas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Bodžnūrda Pilsēta Irānas ziemeļaustrumos ("Bojnūrd"), Ziemeļhorasānas ostāna administratīvais centrs, 199800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rāslānūfa Pilsēta Lībijas ziemeļos ("Rā's Lānūf"), naftas izvedosta Sidras līča krastā.
- Darhana Pilsēta Mongolijā, Darhanūlas aimaka administratīvais centrs, 72400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ulāngoma Pilsēta Mongolijā, Uvsnūra aimaka administratīvais centrs, 26300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Šaringola Pilsēta Mongolijas ziemeļos ("Šaryngol"), Darhanūlas aimakā, 9000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Rāstannūra Pilsēta Sauda Arābijā ("Ra's Tannūrah"), naftas un naftas produktu izvedosta Persijas līča krastā, 73900 iedzīvotāju (2009. g.).
- Kuhmo pilsēta Somijā (_Kuhmo_), Kainū reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kajāni pilsēta Somijas vidienē (_Kajaani_), Kainū reģionā, pie Oulujervi ezera, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Panūtas kalns pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, reljefa izvirzījums pie Panūtas ietekas Braslā, plakums - trīsstūrveidīgs (lielākais platums - \~40 m), datējums nav zināms; Krančkalns.
- Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu.
- strēķis plaknes leņķa ārpussistēmas mērvienība (11,25 grādi jeb 11 grādi un 15 minūtes), kas ir 1/32 daļa no horizonta riņķa līnijas, virziens (no novērotāja) uz horizonta punktiem attiecībā pret debespusēm.
- polārloks Polārais loks - viena no divām paralēlēm, kas atrodas 66 grādus un 33 minūtes uz ziemeļiem un uz dienvidiem no ekvatora.
- babka Priekšmets spēlē - klucis, ripa u. tml., ko cenšas apgāzt sviežot ar nūju.
- stafete Priekšmets, parasti koka nūja, ko šādas sacensības komandas dalībnieki nodod cits citam.
- aktīvā protuberance protuberance, kura strauji mainās un kurā novērojama ātra vielas kustība; šādas protuberances pastāv no pāris desmitiem minūšu līdz dažām diennaktīm un ir bieži saistītas ar Saules plankumiem.
- krivule Prūšu priesteru varas zīme, greizi izliekta nūja; krivulis.
- krivulis Prūšu priesteru varas zīme, greizi izliekta nūja.
- pusdeviņi Pulksteņa laika moments: astoņi trīsdesmit minūtes.
- pusseptiņi Pulksteņa laika moments: astoņpadsmit trīsdesmit minūtes.
- puspieci Pulksteņa laika moments: četri trīsdesmit minūtes.
- pustrīs Pulksteņa laika moments: četrpadsmit trīsdesmit minūtes.
- pusvienpadsmit Pulksteņa laika moments: desmit trīsdesmit minūtes.
- pusdesmit Pulksteņa laika moments: deviņi trīsdesmit minūtes.
- pusastoņi Pulksteņa laika moments: deviņpadsmit trīsdesmit minūtes.
- pusvienpadsmit Pulksteņa laika moments: divdesmit divi trīsdesmit minūtes.
- pusdivpadsmit Pulksteņa laika moments: divdesmit trīs trīsdesmit minūtes.
- pusdeviņi Pulksteņa laika moments: divdesmit trīsdesmit minūtes.
- pusdesmit Pulksteņa laika moments: divdesmit viens trīsdesmit minūtes.
- pustrīs Pulksteņa laika moments: divi trīsdesmit minūtes.
- pusviens Pulksteņa laika moments: divpadsmit trīsdesmit minūtes.
- pusviens Pulksteņa laika moments: nulle trīsdesmit minūtes.
- pusseši Pulksteņa laika moments: pieci trīsdesmit minūtes.
- pusčetri Pulksteņa laika moments: piecpadsmit trīsdesmit minūtes.
- pusastoņi Pulksteņa laika moments: septiņi trīsdesmit minūtes.
- pusseši Pulksteņa laika moments: septiņpadsmit trīsdesmit minūtes.
- pusseptiņi Pulksteņa laika moments: seši trīsdesmit minūtes.
- puspieci Pulksteņa laika moments: sešpadsmit trīsdesmit minūtes.
- pusčetri Pulksteņa laika moments: trīs trīsdesmit minūtes.
- pusdivi Pulksteņa laika moments: trīspadsmit trīsdesmit minūtes.
- pusdivpadsmit Pulksteņa laika moments: vienpadsmit trīsdesmit minūtes.
- pusdivi Pulksteņa laika moments: viens trīsdesmit minūtes.
- chromatium Purpursērbaktēriju dzimtas "Chromatiaceae" ģints, ovālas vai nūjiņveidīgas baktērijas ar polārām viciņā.
- pusminūte Puse minūtes.
- šķīne Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
- šķīnējs Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
- rausteklis Rauklis - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas, kņubas nūjas galā; darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai.
- fotoreceptors Receptors (tīklenes nūjiņa, vālīte), kas uztver gaismu.
- knūja Resna nūja sišanai.
- mylyns resna nūja, milna.
- miturs Resna nūja, runga.
- burzuls Resna nūja.
- kņūta Resna nūja.
- puza Resna, nelīdzena nūja.
- runga Resna, smaga nūja.
- bumbāks Resns spieķis, nūja, runga.
- Znūteni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Znūteņi" nosaukums latgaliski.
- Vuruluvurulu Rietumkimberlijas (Austtrālija) aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, kas zog medu savvaļas bitēm ar banksijas ziediem, kas piesieti pie nūjām.
- rīnūžnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Rīnūži" iedzīvotāji.
- Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm.
- Ziemeļblāzma Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Vecmīlgrāvja sastāvdaļa, atrodas starp Rīnūžiem un Skuju ielu.
- vibucis Rīkste vai paresna nūja ar ko sist.
- švaka Rīkste, nūja sišanai.
- nieska Rīkste, nūja, runga ar ko var kaut ko sist.
- strupe Rīkste, nūja.
- strūpene Rīkste, nūja.
- stuka Rīkste, nūja.
- ķeja Ripu sitamā nūja; ķeija.
- sulfocianskābe Rodānūdeņražskābe.
- rodanīdi Rodānūdeņražskābes sāļi, nozīmīgi analītiskajā ķīmijā.
- boze Runga (liela, smaga), vāle; paresna nūja, spieķis.
- bembele Runga, nūja (ar ko sist).
- čaga Runga, nūja ar nelīdzenu kātu.
- vambulis Runga, nūja sišanai.
- bizons Runga, nūja, čigānu pātaga.
- buzda Runga, nūja, sprungulis.
- koks Runga, nūja, stienis (piemēram, sišanai, rādīšanai).
- sprengs runga, nūja.
- bozgalis Runga, nūja.
- bungulis Runga, nūja.
- bunguls Runga, nūja.
- čikste Runga, nūja.
- cundars Runga, nūja.
- cunduris Runga, nūja.
- cundurs Runga, nūja.
- danga Runga, nūja.
- dūzene Runga, nūja.
- gundags Runga, nūja.
- knese Runga, nūja.
- knuja Runga, nūja.
- knuta Runga, nūja.
- kņuta Runga, nūja.
- knutele Runga, nūja.
- milnis Runga, nūja.
- spranga Runga, nūja.
- sprangs Runga, nūja.
- spuleņģis Runga, nūja.
- stranga Runga, nūja.
- strupeks Runga, nūja.
- vekselis Runga, nūja.
- zustiķis Runga, nūja.
- dēsna Runga, spieķis, nūja, rīkste.
- pellu drēbe rupjš linu audums, caur kuru gatavojot sārmu, izkārš pelnūdeni.
- sprungulot Sadot ar nūju.
- ciānamīdi Sāļi, ciānūdeņražskābes amīda atvasinājumi.
- aplikators Samērā vienkārša ierīce (nūja, lāpstiņa, šaujamierīce u. tml.), ar kuras palīdzību ievada medikamentus vietās, kur to nevar izdarīt ar rokām no tuvas distances.
- timotiņa mikobaktērija saprofītiska nūjiņa, kas atrodama zālē, augsnē un putekļos.
- kūzinieks Sargs, kurš nūju kā sardzes zīmi nodod nākamajam, kura kārta ir pienākusi.
- Baltā grāmata Sarkanajā grāmatā iekļauto standartu paplašinājums, kas nosaka diskrēto videodatu ierakstīšanas formātu lasāmatmiņas kompaktdiskos un nodrošina 74 minūšu video- un audioinformācijas ierakstīšanu lasāmatmiņas kompaktdiskā.
- horizontālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota horizontāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vērsta uz debess polu.
- vertikālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota vertikāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vienkāršākajā gadījumā vērsta uz debess polu.
- gorodki Sena krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot no zināma attāluma nūjas, cenšas izsist koka klucīšu figūras.
- Bānūžu svētavots sena kulta vieta Cēsu novda Taurenes pagastā pie Bānūžu ezera, šī avota ūdens senāk uzskatīts par dziedinošu.
- blīgatas Sena rotaļa, ko spēlējot pagalmā apzīmē četrstūri, kurā no zināma attāluma jāiemet sprungulītis, sitot pa to ar nūju; kačkus sist.
- blīkatas Sena rotaļa, ko spēlējot pagalmā apzīmē četrstūri, kurā no zināma attāluma jāiemet sprungulītis, sitot pa to ar nūju; kačkus sist.
- kolisepse Sepse, ko ierosinājušas zarnu nūjiņas.
- tiobaktērijas Sērbaktēriju ģints ("Thiobacillus"), sīkas, nesporulējošas, gk. kustīgas, gramnegatīvas nūjiņas.
- synura Sinūras.
- synuraceae Sinūru dzimta.
- chrysosphaerella Sinūru dzimtas ģints.
- conradiella Sinūru dzimtas ģints.
- mycroglena Sinūru dzimtas ģints.
- Synura adamsii sinūru suga.
- Synura sphagnicola sinūru suga.
- Synura uvella sinūru suga.
- hiperkinēmija Sirds minūtes tilpuma palielināšanās.
- sirds indekss sirds minūtes tilpums uz ķermeņa virsmas kvadrātmetru; normāli tas ir apm. 2,2 litri.
- stērkāt Sist (ar nūju).
- uzbozēt Sist (ar nūju).
- knojāt Sist ar nūju.
- kūjāt Sist ar nūju.
- švakāt Sist, slānīt ar rīksti vai nūju (švaku 1).
- triangolo Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no trijstūrveridā izliekta, brīvi pakarama tērauda stienīša, pa kuru sit ar metāla nūjiņu.
- acidofilie skābpiena dzērieni skābpiena dzērieni ar izjauktu vai neizjauktu recekli, kas ražoti no piena, vājpiena, daļēji nokrejota piena vai jebkura šo produktu maisījuma, saraudzējot tos ar pienskābes baktēriju ieraugu, kura sastāvā ietilpst acidofilās nūjiņas (acidofilais piens, acidofilais rūgušpiens, lakto, biolakto, biolaktīns).
- jogurts skābpiena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli un (vai) palielinātu sausnas daudzumu; ražots no piena vai vājpiena, daļēji nokrejota piena vai no jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot ar termofilo streptokoku un bulgāru nūjiņu ieraugu, kam ražošanas procesā pievienoti saldinātāji, piem., dažādi ogļhidrāti, saharoze, glikoze u. c.
- ārējā robežmembrāna slānis starp tīklenes ārējo graudaino slāni un nūjiņu un vālīšu slāni
- Kukers Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, kuru pavasara pavadīšanas svētkos attēloja vīrietis, kas bija tērpts kazas ādā, galvā maska ar ragiem, rokās nūja, kas bija izveidota kā penis.
- aizsargšķīvītis Slēpju nūjas lejas daļā piestiprināta apļveida konstrukcija, kas aizsargā pret iegrimi sniegā.
- piocianoze Slimība, ko ierosina zilo strutu nūjiņas ("Pseudomonas aeruginosa").
- bānūzēni Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji.
- bānūzieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji.
- koks Soda veids - sitieni ar nūju, rīksti vai pātagu.
- rīkste Soda veids - sitieni ar šādu zaru vai šādu zaru kopumu, arī ar nūju, pātagu.
- neiroepitēlijs Specializētas epiteliālas struktūras, kas veido jušanas nervu galus, piem., tīklenes nūjiņas un vālītes, deguna ožas šūnas, iekšējās auss matiņšūnas, garšas šūnas garšas pumpuros.
- minigolfs Spēle ar nūjām un bumbiņu 18 speciāli izbūvētos celiņos (6-20 m gar.) ar eternīta, betona vai filca segumu; katrai bedrītei savs celiņš ar mākslīgiem šķēršļiem.
- bilbokē Spēle ar nūjiņas galā piesietu bumbiņu, kuru met gaisā un uzķer ar nūjiņas smaili vai groziņā.
- snukers Spēle, ko spēlē uz biljarda galda ar koka kiju un baltu bumbiņu iekustinot pārējās bumbiņas (kopskaitā divdesmit vienu - 15 sarkanas un 6 citās krāsās); snūkers.
- serso Spēle, kurā divi vai četri dalībnieki met ar nūjiņu cits citam stīpu.
- kurpnieks Spēle, kurā starp dalībniekiem un centrālo personu noris dialogs, pēc kura tā nomet nūju un visi mainās vietām.
- šlagbaums Spēlētāja aizturēšana ar paceltu nūju (hokejā).
- kija Spēļu nūja ar smailu galu (parasti biljardā).
- kāpjošs avots spiedienūdeņu avots ar ūdens pieplūdi no apakšas uz augšu.
- ķeņķis Spieķis, nūja ar aizliektu augšgalu.
- ķenka Spieķis, nūja ar izliektu rokturi.
- ķenkla Spieķis, nūja ar izliektu rokturi.
- ķepe Spieķis, nūja, zizlis.
- ķepis Spieķis, nūja, zizlis.
- kūļa Spieķis, nūja.
- stimbuks spieķis; īsa, resna nūja
- golfs Sporta spēle, kurā bumbiņa ar nūju jāieraida laukuma bedrītēs.
- KOSPAS-SARSAT Starptautiska satelītsistēma, kas pieņem briesmu signālu SOS un atklāj kuģa avāriju 20 minūšu laikā jebkurā Pasaules okeāna daļā ar precizitāti līdz 3-5 km; darbojas no 1983. g.
- milinga Stiba, nūja.
- spigulis Stiba, nūja.
- millefiori Stikla izstrādājumi, ko gatavo, sakausējot krāsainas stikla nūjiņas un izveidojot tālāk stikla mozaīkā.
- piesist Strauji, spēcīgi pielikt (piemēram, roku, nūju pie kā, kam klāt).
- kolipiūrija Strutas urīnā no zarnu nūjiņu ierosināta iekaisuma.
- svinūdenis Svinūdens.
- serso Šīs spēles piederumu komplekts - nūjiņa un viegla, plāna stīpa.
- nūjiņveida Tāds, kam ir nūjiņas forma, veids.
- piecminūte Tāds, kas ilgst piecas minūtes.
- Ikšķiles lauku teritorija tagadējā Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta nosaukums 1968.-2009. g.
- hipoteinūza Taisna leņķa trijstūrī mala pretim taisnajam leņķim, kamēr abas pārējās sauc par katetēm; hipotenūza.
- hemorāģiskais nefrozonefrīts Tālo Austrumu hemorāģiskais drudzis - endēmiska, vīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgi hemorāģiskās diatēzes simptomi un nieru sindroms - oligūrija, proteinūrija, eritrocīti, leikocīti un hialīnie cilindri urīnā.
- dzenamais Tas, ar ko dzen, nūja, pātaga.
- Kudiņu muiža Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" bijušais nosaukums.
- niloti Tautu grupa (dinki, nueri, ziemeļluo, dienvidluo, džoluo; bari, lotuki, teso, tarkani, karamodži, masaji, nandi, suki, tatogi; nūbieši, kalnu nubi), kas dzīvo gk. Nīlas baseina augšdaļā un vidusdaļā, daļēji arī Austrumāfrikas plakankalnē, pieder pie negroīdās rases, valodas veido īpašu saimi, spēcīgas ģints iekārtas paliekas.
- Pitagora teorēma teorēma, kas saista taisnleņķa trijstūra malu garumus: a^2^+b^2^=c^2^ (a, b – katetes, c – hipotenūza).
- bukuris Tieva gara nūja ar klucīti galā zivju sadzīšanai tīklā pirms tā izvilkšanas; stūmeklis.
- zmejka Tieva nūjiņa.
- acābola iekšējais apvalks tīklene, kurā atrodas fotoreceptori - nūjiņas un vālītes.
- Lindenberg Tīnūžu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- ceplīši Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" iedzīvotāji.
- tīnūžnieki Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Tīnūži" iedzīvotāji.
- turkalnieši Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Turkalne" iedzīvotāji.
- rodanīds Tiocināts, tiociānūdeņražskābes (HSCN) sāls.
- kosinuss Trigonometriska funkcija - kustīgās leņķa malas patvaļīga punkta abscisas attiecība pret šī punkta vektora garumu; taisnleņķa trijstūra šaurā leņķa kosinuss ir šim leņķim pieguļošās katetes attiecība pret hipotenūzu.
- sinuss Trigonometriska funkcija - leņķa pretmalas attiecība pret hipotenūzu.
- kosekanss Trigonometriska funkcija, kuras vērtība ir vienāda ar sinusa funkcijas apgriezto vērtību; taisnlenķa trijstūra šaurā leņķa kosekanss ir hipotenūzas attiecība pret kateti, kas atrodas šim leņķim pretī.
- Ubsa Ubsunūrs - beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijas Tivas Republikā.
- makaronu izstrādājumi ūdenī gatavotas neraudzētas kviešu mīklas izstrādājumi, izkaltēti līdz 13% mitrumam (makaroni, nūdeles, spageti u. c.).
- Tarima Upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Tarim He"), veidojas satekot Aksu (dod 70-80% kopējās noteces), Jarkendai un Hotanai, garums - 2030 km (kopā ar Jarkendu), ietek Lopnūra ezerā.
- Halhingola Upe Mongolijā un Ķīnā ("Khalkh River"), garums - 233 km, sākas Lielā Hingāna rietumu nogāzē, ietek Buinūra ezerā (atteka Orčungolā).
- Oulujoki upe Somijā, Kainū un Ziemeļpohjanmā reģionā, Oulujervi ezera noteka uz Botnijas līci.
- rullis Uz vienas spoles uztītās kinolentes apjoms, kas atbilst apm. 12 demonstrēšanas minūtēm - 300 m 35 mm filmai vai 120 m 16 mm filmai.
- nūžāt Vairākkārt teikt "nūž", lai govs, kad to slauc, stāv mierīgi; arī tūļīgi, gausi slaukt.
- nūžināt Vairākkārt teikt "nūž", lai panāktu, ka govs, kad to slauc, stāv mierīgi.
- ķūlis Vāle, nūja.
- Ogres Kangari vaļņveida osu virkne Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenuma rietumu malā, ar nelieliem pārtraukumiem stiepjas 25 km garumā paralēli Daugavai starp Sēlēku ezeru (Tīnūžu pagastā) un Lielvārdi, ietilpst Augstie kalni (66,7 m vjl.), Zilie kalni (52,4 m vjl.), Kaparāmurkalni u. c. kalni.
- exfestucatio Vecās vācu tiesībās ārēji attēlota atsavinātāja atteikšanās no pārdodamā nekustamā īpašuma, pasniedzot pircējam nūjiņu, vēlāk salmu.
- bānūzēni Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji.
- bānūzieši Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji.
- individuālie braucieni velosporta sacensības šosejā, kur dalībnieki startē cits pēc cita ar 1 minūtes intervālu.
- cerbuls Vertikāli uzstādīts koks, kuru spēles dalībnieki cenšas apgāzt, metot tam ar nūjām.
- lucibacterium Vibrionu tipa nūjiņveida baktēriju ģints.
- koiza Vidēji gara nūja.
- gnībeklis Vienā galā iešķelta nūja, piemēram, vēžu ķeršanai vai čūskas saņemšanai spīlē, kā arī labības kūļu pasniegšanai uz vezuma.
- saulgriežu loks viena no divām paralēlēm, kas atrodas 23 grādus un 27 minūtes uz ziemeļiem un uz dienvidiem no ekvatora.
- polārais loks viena no divām paralēlēm, kas atrodas 66 grādus un 33 minūtes uz ziemeļiem un uz dienvidiem no ekvatora.
- Linūžu ezers Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā.
- Līnūžu ezers Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā.
- Vienūzītes ezers Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā.
- Vienūzītis Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā.
- Egļukalns Vīnakalns - pilskalns Tīnūžu pagastā.
- žeberglītis Zaraina nūja balstam (zirņiem u. tml.).
- knurga Zaraina nūja, kuras viens gals ir resnāks par otru; elastīga nūja.
- čaka Zaraina runga, nūja.
- kolibaktērija Zarnu nūjiņa ("Escherichia coli"), normālas cilvēka un dzīvnieku zarnu mikrofloras komponents.
- parakolobaktrumi Zarnu nūjiņām radniecisku baktēriju ģints, kas nespēj noārdīt laktozi vai noārda to lēnām; dažas to sugas ir patogēnas.
- koliinfekcija Zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu ierosināta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zīdaiņi, neiznesti, kā arī mākslīgi baroti un novājināti bērni.
- kolibacilēmija Zarnu nūjiņas asinīs.
- kolibacilūrija Zarnu nūjiņas urīnā.
- kolifāgs Zarnu nūjiņu bakteriofāgs.
- kolibaciloze Zarnu nūjiņu ierosināta slimība.
- kolinefrīts Zarnu nūjiņu ierosināts nefrīts.
- kolipielīts Zarnu nūjiņu ierosināts pielīts.
- kolikolīts Zarnu nūjiņu ierosināts resnās zarnas iekaisums.
- kolicistīts Zarnu nūjiņu ierosināts urīnpūšļa iekaisums.
- kolicistopielīts Zarnu nūjiņu ierosināts urīnpūšļa un nieru bļodiņas iekaisums.
- kolitoksēmija Zarnu nūjiņu radīta toksēmija.
- kolitoksīns Zarnu nūjiņu toksīns.
- kolitoksikoze Zarnu nūjiņu vispārējas infekcijas radīta toksikoze.
- mallomonas Zeltaino aļģu nodalījuma sinūru dzimtas ģints ("Mallomonas"), brīvi peldošas dažādas formas vienšūnas aļģes ar 1 vicu, apvalks klāts ar krama zvīņ u bruņām, \~1100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- Zemes rotācija Zemes cietā apvalka griešanās ap savu asi virzienā no rietumiem uz austrumiem; pilns apgrieziens notiek 23 stundās 56 minūtēs un 4,09 sekundēs.
- cianīdi zilskābes jeb ciānūdeņražskābes sāļi; toksiski.
- dalkata Zivju dukuris; purga - nūja zivju un vēžu dzīšanai tīklā, kurvī.
- knulle Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis; knūģe.
- duburs Žuburs, nūja.
nū citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV