Paplašinātā meklēšana
Meklējam projām.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (205):
- aizadoptēt Adoptēt un aizvest projām.
- aizvākt Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot).
- aiztriekt pie velna aizdzīt projām.
- aiztriekt ratā aizdzīt, padzīt, dzīt projām.
- aizkruķēt Aizgādāt projām.
- izpaļīt Aizgādāt projām.
- noskapēt Aizgādāt projām.
- aiznākt Aiziet (projām); pārcelties (uz citu vietu).
- novazāties Aizklīst projām.
- aiziet garo ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka.
- aiziet garu ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka.
- noluncīties Aizlocīties projām.
- aizkrāmēt Aiznest, aizkravāt (kur projām).
- turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
- turpināšana aizsāktas norises, stāvokļa, pasākuma u. tml. īstenošana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
- aizsprūkt Aizskriet projām, aizbēgt, izbēgt.
- novilt Aizvilt projām.
- deiterokanonisks Apzīmējums rakstiem, kuru piederība Bībeles kanonam bija vai joprojām ir apstrīdēta.
- sesināt ar izsaucieniem "se, se, sē, sē" dzīt projām (suni).
- koizāt Ar nūju sist vai dzīt projām.
- aizķīnēt Ar pūlēm aizstiept, aizvilkt projām.
- šķermulēties ar riebumu vērsties projām.
- cišināt Ar saucienu "ciš!" dzīt projām.
- slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
- atknīpēt Atbrīvot pārceļot (ko) projām.
- uaterklozets Atejas vieta, kur netīrumus noskalo projām ar ūdeni.
- Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī.
- atsvaidīt Atkārtoti (vai daudz) aizsviest projām.
- atvajāt Atkārtoti dzīt projām.
- Kurzemes bīskapijas arhīvs atradās Kurzemes bīskapa pilī Piltenē, daļu no tā pēdējais Kurzemes bīskaps izveda uz Vāciju, un tur gāja zudumā, otra daļa nonāca Kopenhāgenā un joprojām atrodas Dānijas Valsts arhīvā, vecākie dokumenti ir no 15. gs.
- aizspolēt Ātri aiziet, doeties projām.
- izvārīties Atstāt (kādu vietu, telpu); doties projām (no kurienes).
- nokustēt Attālināties, virzīties projām.
- tālens Attāls, tālu projām esošs.
- laist no rokām ārā atteikties no kaut kā, dot projām, iztērēt (naudu), pārdot ko.
- atvandīt Atvirzīt prom (no kā), pagriezt, atsvaidīt projām.
- negatīvais tropisms auga orgānu augšanas kustība virzienā projām no kairinātāja.
- izbēgt Bēgot tikt projām (no kā); bēgot panākt, ka nenotver.
- prombraucot Braucot projām; aizbraucot.
- prombraukšana Braukšana projām; aizbraukšana.
- ķūtēties Braukt, doties (projām, parasti ar pūlēm, grūtībām).
- aizbungāt Bungojot aizdzīt, pavisam aizbaidīt; aizgādāt (projām).
- turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
- projiene Būt projām, prombūtne.
- turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kāda (tas) posmā.
- glabāt Būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust.
- ko kājas nes cik vien ātri iespējams (skriet, doties projām).
- aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas projām.
- promgājējs Cilvēks, kas dodas projām; projāmgājējs.
- projāmgājējs Cilvēks, kas dodas projām; promgājējs.
- pazudusī avs cilvēks, kas ilgāku laiku bijis projām.
- promejot Dodoties projām.
- izsūmēt Dot projām.
- sūmēt Dot projām.
- pazust no apvāršņa doties kur projām, aiziet no noteiktas sabiedrības, pārstāt kur darboties.
- teikt ardievas (kaut kam) doties projām (no kādas vietas); atteikties (no ierastā).
- iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi; doties ceļojumos ārpus savas zemes.
- pacelt buras doties projām, pārtraukt attiecības.
- pacelt enkuru doties projām; pārtraukt attiecības.
- aizjaukties Doties projām.
- iet Doties projām.
- aizdrūzmēties drūzmējoties pārvietoties projām.
- vaļāt Dzenāt projām.
- padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu); aizdzīt.
- dzīt pie velna dzīt projām
- ušināt Dzīt projām cūku.
- sūtīt pie velna dzīt projām, noraidīt kādu,neatzīt kāda domas, rīcību.
- pasūtīt pie joda dzīt projām, padzīt (kādu).
- triekt pie velna dzīt projām, padzīt.
- vaņķēt Dzīt projām, padzīt.
- triekt pie joda dzīt projām; atvairīt.
- močīt dosku dzīt projām.
- triekt (arī dzīt) ratā (arī uz elli, pie velna) dzīt projām.
- dzīt uz elli dzīt projām.
- triekt (arī dzīt, raidīt) uz elli (retāk pekli), arī triekt ellē (retāk peklē) Dzīt projām.
- vanckot Dzīt, raidīt projām.
- kanaj Ej projām!
- svaļivaj Ej projām!
- Bučo mākoņus! ej projām! ej bekot!
- promietot Ejot projām; aizejot.
- paļīt Gādāt projām.
- līferēt Gādāt, dot projām; arī pārdot.
- līperēt Gādāt, dot projām; arī pārdot.
- nogājiens Gājiens projām.
- atgrābties Grābjot mazliet paņemt projām (no kā).
- kikoni grieķu mitoloģijā - tauta ar ko sastapās Odisejs un viņa ceļabiedri, kad viņi devās projām no Trojas.
- Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi.
- ibādīti Haridžītu sektas atzars, dibināts un vēl joprojām pastāv Džerbā, kā arī dažos Alžīrijas novados.
- regenerātors Ierīce gāzes krāsnīs siltuma izmantošanai, kas citādi bez nekāda labuma aizietu projām.
- promiešana Iešana projām; aiziešana.
- ņemt savu gultu un staigāt iet projām uz citu vietu.
- dolzāt Iet projām, klīst apkārt.
- pacelt asti gaisā iet projām, pamest, atstāt.
- supties Iet projām.
- kašīt Iet, doties (projām).
- centrbēdzes spēks inerces spēka komponente, kas rotējošā atskaites sistēmā pielikta ķermenim rādiusa virzienā un vērsta projām no rotācijas ass.
- turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
- izārīt Izkustinot aizgādāt projām.
- ģic Izsauciens, ar ko dzen projām kazas un kaķus.
- buč Izsauksmes vārds, ar kuru kādu dzen projām.
- pūkainis jauna vista, kurai spalvu vietā joprojām ir pirmā pūka.
- aizmilzis jautājums jautājums, kas joprojām (ilgāku laiku) palicis neatrisināts.
- šadui Joprojām, vēl arvien, tādā pašā stiprumā.
- joprojumis Joprojām, vēl arvien.
- aizvien joprojām; visu laiku
- vistikpat Joprojām.
- patusnīties Kādu brīdi ar grūtībām kustēties projām.
- aizkratīt Kratot ļaut aizkrist, aizbirt (kur projām, kam garām, aiz kā u. tml.).
- Tedore kristiešu svētais (Svētais Teodors), kura vārdā pēc kristietības ieviešanas gruzīni joprojām pielūdza tāda paša nosaukuma arhaisku agrāru dievību — zemkopības un zirgu aizgādni.
- bulbīte Kukainis, kurš ilgu laiku lidinās vienā vietā un žužina, sīc, dūc un pēc tam pēkšņi lido projām.
- aizkleberēt Lempīgi, trokšņaini attālināties, doties projām.
- šmurgt Lidot projām (ar troksni).
- ne krusta nemetis lielā steigā (doties, bēgt projām).
- šust Lieto dzenot projām suni.
- raidīt Likt doties (projām); likt atstāt (telpu, teritoriju).
- norāpt Līst projām, aizlīst.
- ej bekās lūgums iet projām, lieto, lai pateiktu, ka kāds ir lieks.
- fantoma loceklis maldīga sajūta, ka amputētais loceklis vai tā daļa joprojām eksistē
- margāt Margāt projām - aizskriet.
- ņurulis Mazs bērns, kuru joprojām zīda.
- atmešņa Mazvērtīgi, projām metami priekšmeti, krāmi.
- kontrāstimulisms Medicīnā vienas ķermeņa dalās uzbildināšana, lai kairinājumu novadītu no otras dalās projām.
- trešais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas, 16,7 km/s.
- ēdoksnis Mīstīti lini, kas joprojām ir pilni ar spaļiem.
- laist gar kanti neatļauti dot projām darbā uzticētās materiālās vērtības, saņemot atlīdzību; neoficiāli pārdot.
- lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- dromomānija nepārvarama dziņa doties projām no mājām, neievērojot apstākļus un situāciju; dažu psihisku un nervu slimību simptoms.
- postēt Nest projām, aiznest.
- aizkuidīt Nogādāt, aizgādāt projām.
- aizderēt Nolīgt kādu kur projām (darbā).
- aizderēties Nolīgt un aiziet kur projām (darbā).
- noridāties Nolikt projām lieko; paiet sāņus.
- vēl norāda uz laikposmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise vai turpina eksistēt kāds stāvoklis, pazīme.
- vēl norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim.
- novandīt Novērst, izrakņāt, grūst projām.
- attālināt Padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām.
- aizlecināt padzīt, likt aizlēkt projām.
- pēcaprūpe Pakalpojumu nodrošināšana personām, kam vairs nav nepieciešams ārstēties stacionārā, bet joprojām vajadzīga noteikta palīdzība, lai tās spētu patstāvīgi dzīvot sabiedrībā.
- paturēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) atrodas joprojām, paliek (kā) ietekmē, saiknē (ar ko).
- paturēt Panākt, ka (paša psihiskais stāvoklis, rakstura, personības īpašības u. tml.) pastāv joprojām, saglabājas.
- laisties Parasti savienojumā ar "prom", "projām": doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
- aizkrāmēties Pārcelties ar visu iedzīvi (kur projām).
- zvaigžņu vējš pastāvīga radiāla zvaigznes atmosfēras ārējo slāņu plazmas plūsma virzienā projām no zvaigznes.
- ej sukt! pazūdi! (dusmās un cerot, ka uzrunātā persona ies projām).
- novākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml. iegūt un aizgādāt projām no lauka, dārza (kā ražu).
- vienu māju tālāk projām.
- dzīšana raidīšana projām, atbrīvošanās no kaut kā
- dzīt raidīt (projām); atbrīvoties (no kāda, arī no kā)
- parādīt durvis (kādam) raidīt projām, padzīt; atraidīt.
- parādīt, kur mūrnieks sienā caurumu atstājis raidīt projām, padzīt.
- pendzēt Raidīt, dzīt projām.
- pieraidīt Raidot projām sadzīt.
- aizripināties Ripinoties aizvirzīties projām.
- izsviest pa durvīm (kādu) rupji aizraidīt projām, padzīt.
- dzīt (arī raidīt, triekt) uz pekli (biežāk elli), arī triekt peklē (biežāk ellē) Rupji dzīt projām.
- raidīt (arī dzīt, triekt) uz elli (retāk pekli), arī triekt ellē (retāk peklē) Rupji dzīt projām.
- izrosīties Sagatavoties aiziešanai un doties projām (no kurienes, kur u. tml.).
- autosomatognozija Sajūta, ka vēl joprojām ir klāt vairs neesoša ķermeņa daļa, piem., amputēts loceklis.
- iet pie joda saka, dusmās kādu atraidot vai dzenot projām.
- lai iet (brauc) ratā saka, dzenot kādu projām vai paužot negatīvu attieksmi pret kādu.
- iet pie velna saka, dzenot kādu projām, dusmās atraidot kādu, neatzīstot kāda domas, ieteikumus.
- iet ratā saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret ko.
- ej (tu) dirst! saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret to.
- zaķa pastalas saka, ja kāds bēg, iet projām, pēkšņi sāk skriet.
- zeme deg zem kājām saka, ja kāds jūtas apdraudēts, ja steidzīgi jādodas projām, jābēg.
- zeme deg zem kājām saka, ja kāds pārdzīvo ko ļoti nepatīkamu un vēlas doties projām, pazust.
- taisīties ka tiek saka, ja kādu raida projām, ja kāds nekavējoties dodas projām.
- taisīties, ka tiek Saka, ja kādu raida projām.
- iet, no kurienes nācis saka, kādu cietsirdīgi dzenot projām.
- lai kāda smaks nebūtu saka, kādu raidot projām, padzenot.
- Lai tavas smakas te nebūtu! saka, raidot kādu projām.
- iet ellē saka, vēršoties pret kādu dusmās, atraidot vai dzenot kādu projām.
- dot kājām vaļu sākt ātri skriet; bēgt projām.
- laist ļekas vaļā sākt skriet; bēgt projām.
- sē Sauciens, ar kuru dzen projām suni.
- šobaltdien Savienojumā "vēl šobaltdien"; līdz pašreizējam laikposmam; arī joprojām.
- iet Savienojumā ar "prom", "projām": atstāt, pamest.
- izslapstīt Slepus aizgādāt (projām), aizvest.
- triekt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām; ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no kāda).
- trenkt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām; ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no, kāda).
- aizsūknēt Sūknējot aizgādāt projām.
- šmaugties Šmaugties projām - ātri taisīties projām.
- promejošs Tāds, kas dodas projām.
- sens Tāds, kas ir bijis, pastāvējis ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma; tāds, kas ir radīts, radies ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma un pastāv joprojām.
- vecs Tāds, kas ir radies, izveidojies, pastāvējis pirms samērā ilga laika pagātnē un (parasti) joprojām pastāv.
- sens Tāds, kas ir radīts, radies, bijis pirms samērā ilga laika (piemēram, pirms vairākiem gadiem, gadu desmitiem) un (parasti) pastāv joprojām.
- turpvērsts tāds, kas ir vērsts projām, noteiktā virzienā.
- žulnieks Tāds, kas ņurkst, dzer, uzmācas, neiet projām.
- promplūstošs Tāds, kas plūst projām.
- gabals Tālu projām.
- nosa tautasdziesmās priedēklis, kas dažreiz joprojām atdalīts no darbības vārda.
- promtece Tecēšana projām (parasti no ūdenstilpes).
- tutti quanti un visi citi; itin visi; un tā joprojām.
- izšaudīt Vairākkārt izdāļāt, aizdot projām.
- Mongolija Valsts Centrālāzijā ("Mongol uls"), 1924.-1991. g. - Mongolijas Tautas Republika, 1992. g. notika brīvās vēlēšanas, taču joprojām valda reformētā komunistu partija, platība - 1564100 kvadrātkilometru, 2766500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Ulanbatora, administratīvais iedalījums - 21 aimaks un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Krieviju un Ķīnu.
- turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību).
- vēljoprojām Vēl aizvien; joprojām.
- atkāpšanās Viena no kājnieku karaspēka taktikas pamatoperācijām, kas ir plānota, saskaņota un kontrolēta vienības pārvietošanās virzienā projām no pretinieka.
- vilstelēt Vilināt projām.
- ķīnēt Vilkt, stiept projām.
- garām Virzot skatienu ne tieši virsū, bet blakus, projām.
- arvien visu laiku, nepārtraukti; joprojām
- arvienu visu laiku, nepārtraukti; joprojām
- arvien (retāk arvienu) vēl visu laiku, nepārtraukti; joprojām.
- negatīvais stereotropisms zemāko organismu augšana vai kustība virzienā projām no cieta ķermeņa.
projām citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV