triekt1
Lietojuma biežums :
triekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
1.1.Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) nonāk (kur iekšā), radot, piemēram, plaisu, ievainojumu.
1.2.Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
1.3.Strauji, spēcīgi iedarbojoties (piemēram, ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā); šaujot panākt, ka (lode, šāviņš u. tml.) virzās (kur iekšā).
1.4.Ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas).
2.Sitot, baidot, ar varmācīgu rīcību panākt, ka dzīvnieks vai cilvēks virzās noteiktā virzienā, parasti ātri, arī nesaudzīgi; arī trenkt1.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiTriekt augšā.
2.1.parasti kopā ar: "prom" vai "laukā" Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām; ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no kāda).
Saistītās nozīmesdzīt.
4.pārnestā nozīmē Virzīt, parasti ātri (par parādībām dabā, parasti par vēju); virzīt (ko) tā, ka (tas) spēcīgi skar (ko), atsitas (pret ko).
5.pārnestā nozīmē Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
6.sarunvaloda Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
Stabili vārdu savienojumiKā (paša) nelabā triekts (arī dzīts, vajāts u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri