Paplašinātā meklēšana
Meklējam rītu.
Atrasts vārdos (13):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (358):
- abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība.
- dermatoartrīts Ādas slimība, kas saistīta ar artrītu.
- pusrīts Agra rīta stunda, laiks starp nakti un rītu, saukts arī par "gaiļa laiku".
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās.
- Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts.
- litotrītija Akmens sadrupināšana urīnpūsli ar litotrītu.
- kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus.
- bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus.
- rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss.
- nokrītēt Aprakstīt, nosmērēt, noklāt ar krītu.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
- kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
- rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- izknotēties Ar knābi knosīt spalvas, lai attīrītu (par putnu).
- izknosīties Ar knābi knosīt spalvas, lai tās attīrītu (par putnu).
- uzkrītot Ar krītu nokrāsot, nosmērēt.
- uzkrītot Ar krītu uzrakstīt.
- aizmaskēt Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
- aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
- oktants astronomisks instruments, ko senāk lietoja, lai izmērītu leņķiskos attālumus starp debess ķermeņiem.
- attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.).
- gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- concedo Atļauju, piekrītu.
- mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts.
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties.
- nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
- piekrītot Atzīmēt ar krītu (piemēram, piefiksēt uz parādu dēļa).
- satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu.
- kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas.
- atsveķošanas brūce augošos skujkokos (priedē, eglē, ciedrā) secīgi izdarītu ievainojumu (atsveķošanas sānteku) kopa.
- kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja.
- līķtrose Augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas.
- ausēt Ausīt - ar koka karoti smeļot un lejot atpakaļ, dzesēt, lai nepārvārītu ēdienu.
- svīst Aust (par rīta gaismu); sākties, iestāties (par rītu, dienu).
- baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
- mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
- dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens.
- neiroborelioze Borelioze, kas izraisa nervu sistēmas traucējumus; visbiežāk izpaužas ar meningītu, kraniālo neirītu vai radikulopātiju, var arī kombinēties.
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
- neredzene Burvju cepure, kas padarītu neredzamu.
- nostundēt Būt punktuālam, saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi.
- durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
- izonitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi, nitrītu struktūrizomēri; izocianīdi.
- izocianīdi Ciānūdeņražskābes atvasinājumi, nitrītu struktūrizomēri; izonitrili.
- bolero veste cieša, līdz pakrūtei saīsināta veste, ko valkā neaizdarītu.
- iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
- mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus.
- laikspiedols Ciparparaksts, kas fiksē dokumenta saturu laikā, lai viegli varētu atklāt jebkuru pēc tam izdarītu dokumenta izmaiņu.
- viņurīt Citu rītu.
- pašneitralizēšana Darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa.
- pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
- bāze datu bāze - savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu.
- meteorītu lietus daudzu meteorītu kopums, kas vienlaicīgi nokrīt uz planētas.
- hloritizācija Dažu krāsaino minerālu (amfibolu, piroksēnu, biotīta, epidota) vai iežu amorfās bāzes aizvietošanās ar hlorītu.
- dažlabrīt Dažu labu rītu.
- dažurīt Dažu rītu.
- rītapuse Dienas daļa starp rītu un pusdienu.
- kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums).
- rūsas doks doks, kurā ievietotos peldlīdzekļus var sagāzt uz sāniem, lai notīrītu vai nokrāsotu to zemūdens daļu.
- kukuļāt Dot (parasti amatpersonai) naudu vai materiālas vērtības, lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko).
- nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.).
- alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C.
- skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes.
- bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis.
- naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus.
- zirņu pikas ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
- sudrabbisīte ēdiens no maizes ar cukuru, kas aplieti ar vārītu ūdeni; bigūzis.
- skulduris Ēdiens, biezputra ar vārītu cūkas asti un kājām.
- Nuta ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, kuras ķermeni pārklāj zvaigznes; katru vakaru viņa aprij sauli un katru rītu no jauna dzemdē to.
- kārtula ekspertsistēmās - priekšraksts, ko izmanto, lai pārbaudītu attiecīgā objekta darbības priekšnosacījumus, prognozētu tā darbību noteiktā situācijā un izdarītu attiecīgus secinājumus.
- pernica Eļļa, ar ko piesūcina koku vai drēbi, lai padarītu ūdens necaurlaidīgu.
- endoperiarterīts Endoarterīts kopā ar periarterītu.
- endotelioangiīts Endotēlija sistēmas saslimšana, līdzīga "lupus erythematosus", ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu.
- endotelioangīts Endotēlija sistēmas slimība, līdzīga sarkanajai vilkēdei, ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu.
- krīts Estampa tehnikas paņēmiens, kurā izmanto litogrāfijas krītu.
- glaubersāls evaporītu minerāls, nātrija sulfāta kristālhidrāts Na~2~SO~4~·10H~2~O; izgulsnējas sāļezeros, seklos jūras līčos un karstajos avotos; to lieto medicīnā, rūpniecībā; mirabilīts.
- išvarakoti Ezoterismā avatāra zemākais paveids, kas ierodas uz Zemes, lai darītu labu cilvēkiem.
- reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, ko veic, lai izdarītu uzskaiti vai lai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku (piem., laulības reģistrācija).
- papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
- siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā.
- pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku.
- slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
- turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai kādam atriebtos, nodarītu ko ļaunu.
- gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu.
- aviodzinēja gaisa patēriņš gaisa daudzums, kas ieplūst dzinējā noteiktā laika vienībā; viens no parametriem, kas nosaka reaktīvā dzinēja gabarītus.
- gabarītlukturis Gaismas ķermenis (viens no vairākiem), kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
- karstlīme Galdnieku līmes veids, ko lieto vārītu.
- jersīnijas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida vai ovālu baktēriju ģints; ietver mikroorganismus, kas izraisa buboņu mēri, u. c. sugas, kas izraisa gastroenterītu un mezenteriālo limfadenītu.
- mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
- Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu.
- Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem.
- šamozīts Hlorītu grupas minerāls ar lielu dzelzs saturu; nogulumu dzelzsrūda.
- pennīns Hlorītu grupas minerāls, parasti zaļā krāsā, ķīmiski sastāv no 2-4 molekulām amezīta un 3-6 molekulām serpentīna, kristalizējas moniklīnā singonijā.
- klīnohlors Hlorītu paveids, vizlām līdzīgi minerāli.
- nitrozodimetīlanilīns Iegūst dimetīlanilīnu sālsskābes šķīdumā apstrādājot ar nātrija nitrītu, oranži dzelteni kristāli.
- interferometrs Iekārta, kurā izmanto interferenci, lai mērītu gaismas viļņa garumu, mehānisku nobīdi, vielas laušanas koeficientu vai kādu citu fizikālu lielumu.
- ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus).
- reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
- mēlīte Ierīce šaujamierocī, ar kuru iedarbina sprūda mehānismu, lai izdarītu šāvienu.
- žiroazimuts Ierīce, kas paredzēta, lai saglabātu izvēlāto azimuta virzienu, pēc kura sākumā bija noorientēta tā galvenā ass, kā arī lai izmērītu objekta pagriezienu leņķus ap vertikālo asi.
- skrembleris Ierīce, kas transformē signālus vai kodē raidītāja nosūtāmo ziņojumu kodē tā, lai padarītu to nesaprotamu radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces.
- uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu); kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu).
- ataust Iestāties, iesākties (par rītu, dienu); sākt aust (par gaismu).
- iestiķēt Iešūt, ielikt (vidū, starpā), lai padarītu garāku, platāku.
- ieņemt Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku.
- nodrātēt Ieziest ar vasku vai piķi lai padarītu stīvu.
- atskust Ilgāku laiku, daudz mizot (nevārītus kartupeļus).
- osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet.
- atspējošana Īslaicīga aparatūras vai programmatūras funkcionēšanas pārtraukšana, lai padarītu tās izmantošanu neiespējamu.
- izaust Izbeidzoties naktij, pilnīgi iestāties (par rītu, dienu, gaismu); ataust.
- sirds dobumu katetrizācija izdara, lai izmērītu spiedienu sirds dobumos un lielajos asinsvados sirds tuvumā, kā arī ievadītu kontrastvielu sirds dobumos, lai izmeklētu rentgenoloģiski.
- novārdoties Iziet vārdošanas procedūru, lai novērstu, atvairītu (slimību, ļaunumu), vai dziedinātu.
- nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
- virsgabarīts izmērs, kas pārsniedz noteiktos (standartizētos) gabarītus.
- gulēt uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
- ietīrīties Izveidot attīrītu vietu mežā vai pļavā.
- stiepšana Izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu. Apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama.
- žolkāt Jaukt šķidruma nogulsnes, lai šķidrumu padarītu neskaidru.
- mīcīt Jaukt, spaidīt (kādu masu), lai padarītu (to), piemēram, viendabīgu, elastīgu.
- plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu.
- šēma Jūdu ticības apliecinājums, ko ikviens jūdu vīrietis skaita katru rītu un vakaru.
- juridiskā fikcija juridisks paņēmiens īstenību formulēt tā, ka šis formulējums neatbilst īstenībai, vai pat tā, ka formulējumam ar īstenību nav nekā kopēja, lai vēlāk no šā formulējuma izdarītu nopietnus juridiskus slēdzienus; oficiāls, normatīvs atzinums, formulējums, kas neatbilst īstenībai, piemēram, atsevišķi panti konstitūcijās, kodeksos, noteikumos, kuriem īstenībā nav reālas formas un satura.
- akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu.
- citrīt Kādu rītu; dažurīt.
- kādurīt Kādu rītu.
- kalcinēt Karsēt (krītu, sodu, sāļus, rūdas), lai atbrīvotu no gaistošām vielām (piemēram, ūdens, ogļskābās gāzes).
- babka Kartupeļu sacepums ar gaļu; arī bieza taukos cepta nevārītu kartupeļu pankūka.
- citodendrīts Katrs dendrīts, izņemot aksodendrītu; dendrīts, kas atzarojas tieši no šūnas.
- pārrītiem Katru otro rītu.
- pārrītu Katru otro rītu.
- pārrītus Katru otro rītu.
- infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
- inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
- špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; sliepnēt.
- sliepnēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; špaktelēt.
- nolaižamais kombinētais lodziņš kombinētā lodziņa paveids, kurā sarakstlodziņš ir apslēpts līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai to padarītu redzamu.
- kopēšana Kopiju izgatavošana, lai dokumenta saturu padarītu pieejamu vienlaikus vairākām personām un saglabātu oriģinālu.
- doktordesa Krievijā un citās bijušajās padomju republikās populāra vārītu desu šķirne; tā ir sava veida zema tauku satura desa, tāpēc to uzskata par diētisku produktu.
- huterīti Kristīga sekta, ko 1527. g. dibinājis anabaptistu līderis Jakobs Huters no Tiroles, aizceļoja uz Ziemeļameriku 19. gs. beigās, mūsdienās Kanādā un ASV pastāv gandrīz 500 huterītu koloniju.
- krepēšana Krokotas struktūras veidošana papīram, lai padarītu to mīkstāku, palielinātu uzsūkšanas spēju un izstiepjamību (līdz pārtrūkšanai).
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismasjutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
- fenokristāli Labi izveidoti (idiomorfi) atsevišķi minerālu kristāli, kas ieslēgti porfīru un porfirītu smalkgraudainajā vai stiklveida pamatmasā.
- okay Labi, viss kārtībā; piekrītu.
- nokantēšana Laivas vai jahtas sagāšana uz sāniem, lai notīrītu zemūdens daļu no apaugumiem (aļģēm, gliemežiem).
- akcijons Latviešu kāzinieku rotaļa: gulētājiem nomauca apavus un otru rītu izsauca akcijonā, kur katrs saņēma atpakaļ savu pazudušo lietu.
- piespiešana Līdzeklis personas gribas ietekmēšanai ar draudiem vai vardarbību, lai viņa izdarītu vai atteiktos izdarīt kādu darbību piespiedēja interesēs.
- antiartrīts Līdzeklis pret artrītu.
- sadzīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
- sasūtīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
- dendrītu likvācija likvācija, kurā atšķiras dendrītu ķīmiskais sastāvs.
- pommade Lopu tauki, ar smaržainām vielām sajaukti, lietā ka ziedi matiem, lūpām, ādai (lai to padarītu mīkstāku) utt.
- gabarītu lukturītis lukturītis, kas novietots transportlīdzekļa priekšā, aizmugurē vai sānu daļā un rāda transportlīdzekļa gabarītus.
- drova Lupatas, avīzes, ko cietumnieki izmanto lai kamerā uzvārītu tēju.
- kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
- buršana Maģiska darbošanās, lai iegūtu sev vai citam labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu, balstās uz tautas ticējumiem.
- kardmašīna Mašīna šķiedras kāršanai pirms vērpšanas, lai no tās attīrītu sīkās šķiedras un gružus.
- plastikācija Materiāla termiskā un (vai) mehāniskā apstrāde, lai padarītu to plastiskāku.
- komerciālā uzpirkšana materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana personīgi vai ar starpniekiem nevalstiska uzņēmuma vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai šāda uzņēmuma vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību mantiska labuma devēja interesēs.
- paķinkāt Mazliet, neilgu laiku stampāt (vārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - "ķinku").
- gastrokamera Mazs fotoaparāts, ko ievada kuņģī, lai izdarītu kuņģa iekšējās virsmas uzņēmumus.
- pelmenis Mazs, ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas veidojums, ko ēd, novārītu ūdenī, arī ceptu.
- niķelēšana Metāla priekšmetu virsmas pārklāšana ar plānu niķeļa kārtiņu, lai tos pasargātu no korozijas un padarītu glītākus.
- sekundārie meteorītu krāteri meteorītu krāteri, kas izveidojas, no sprādziena krātera izsviestajiem meteorīta gabaliem nokrītot atpakaļ uz debess ķermeņa virsmas.
- troilīts Meteorītu minerāls, dzelzs sulfīds.
- mīceklis Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra.
- mīceknis Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra.
- mīcene Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra.
- mīcenis Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra.
- naktsvidus Nakts vidus; laika posms starp pusnakti un agru rītu.
- kukulis Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- noskribelēt Neglīti aprakstīt (ar krītu).
- šņurkāties Negribīgi ēst; meklēt vainas, lai nedarītu (kaut ko).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
- multipolārais neirons neirons, kam bez aksona ir arī daudz dendrītu.
- unipolārais neirons neirons, kam ir viens izaugums; cilvēkam tāds ir neiroblasts līdz dendrītu attīstības sākumam.
- puļa Neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij).
- trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu.
- ibuprofēns Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis, kam ir mērena pretsāpju, pretiekaisuma pretdrudža darbība; lieto ārstējot neirītu, neiralģiju, artrītu, sasitumu, sastiepumu, pēcoperācijas sāpes, zobu sāpes, galvassāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru akūta elpceļu iekaisuma (saaukstēšanās) sākumposmā.
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot; durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
- renālā malakoplakija nieru parehīmas infekcija, kas atgādina ksantogranulomatozu pielonefrītu; parasti attīstās sekundāri pēc urīnceļu infekcijas vai imūndeficīta.
- nitritūrija Nitrītu klātiene urīnā.
- knēdelis No vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa.
- salaupīt Nomizot (daudz novārītu kartupeļu).
- apskust Nomizot (daudzus, visus nevārītus kartupeļus, daudzas, visas nevārītas saknes).
- noskust Nomizot (nevārītus kartupeļus, nevārītas augu saknes).
- aplaupīt Nomizot (piemēram, vārītus kartupeļus, pupas, olas).
- noprasavāt Nopresēt (vadmalu), lai padarītu (to) gludu, mīkstu.
- dendr- Norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu.
- dendri- Norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu.
- naudas sods noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu.
- apūdeņošanas lauki notekūdeņu tīrīšanas lauki, kurus ierīko pilsētu vai apdzīvotu vietu tuvumā, lai attīrītu notekūdeņus un mēslotos laukus izmantotu lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
- piedalīšanās noziedzīgā grupējumā nozīmē, ka persona iesaistījusies grupējumā, kas izveidots, lai izdarītu vienu vai vairākus noziedzīgus nodarījumus.
- mortifikācija Nozuduša vai iznīcināta akta atzīšana par anulētu, lai padarītu to par tiesiski neizlietojamu trešām personām.
- raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
- tomasēt Oksidēt (fosforu saturošu čugunu), lai attīrītu (to) no fosfora piemaisījumiem un pārstrādātu tēraudā.
- tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas.
- daskust Pabeigt mizot (nevārītus kartupeļus).
- balsināt Padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
- palaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas); atārdīt (vīles, iešuves), lai padarītu tērpu, tā daļas garākas, platākas.
- pasalināt Padarīt saldāku (iesalu), uzlejot vārītu ūdeni.
- dacītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, plagiogranītu un kvacdiorītu analogs, struktūra porfīriska, tekstūra masīva, dažreiz poraina.
- paskust Pamizot (nevārītus kartupeļus).
- uzlaist Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu; uzsūtīt (2).
- uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu.
- pačagināt Papurināt (lai padarītu porainu, irdenu, apvērstu u. tml.).
- nokrustot Pārmest krustu (lai atvairītu ļaunumu).
- destilēt Pārtvaicēt (šķidrumu), lai (to) attīrītu vai lai iegūtu citādu šķīduma koncentrāciju.
- pieejamības nodrošināšana pasākumi un procedūras, ko veic sociālās institūcijas, lai padarītu to pakalpojumus piejamākus klientūrai.
- blāvpasta Pasta, ko tipogrāfijās lieto krāsu spīduma mazināšanai; blāvi žūstošām pakrāsu krāsām pieliek smalku krītu.
- padukurēt Pastampāt (vārītus kartupeļus).
- krāsainais krītiņš pasteļa tehnikā izmantojamā sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu; pasteļkrāsa.
- pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1); svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
- pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
- ladi Piekrītu.
- pieskust Piemizot (nevārītus kartupeļus pietiekami, daudz).
- ierakstīt Pierakstīt, lai izdarītu uzskaiti; reģistrēt.
- darotīt Piešūt (auduma gabalu), lai padarītu garāku apģērbu.
- papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.); būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
- proprietas Pilsoņu (kvirītu) īpašuma tiesības senajā Romā.
- kvirītu tiesības pirmatnējās romiešu tiesības, kur lēmumus pieņēma kvirītu sapulcēs.
- plasticēšana Plastikācija - materiāla termiskā un (vai) mehāniskā apstrāde, lai padarītu to plastiskāku.
- breijāt Plaucēt (miltus, lai padarītu mīklu saldu).
- bronhopleiropneimonija Plaušu iekaisums vienlaicīgi ar bronhītu un pleirītu.
- pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības norišu produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retāk - lai ārstētu slimību; vakcīna.
- apstrāde Programmā paredzēto instrukciju izpilde datora centrālajā procesorā, lai pēc noteiktiem kritērijiem pārveidotu, kārtotu un atlasītu datus vai izdarītu ar tiem matemātiskus aprēķinus.
- rekompilācija programmas atkārtota kompilēšana, ko parasti nepieciešams veikt, lai izdarītu izmaiņas pirmkodā sakarā ar kompilatora sniegtajiem kļūdu ziņojumiem.
- puskārtenis pusceļā (par nepadarītu darbu).
- pūtele Pūtelis - vārītu, izžāvētu un tad samaltu auzu, miežu, rudzu, kviešu, zirņu biezenis; ēdiens, ko ēda vasaras laikā pie siļķes vai cita stiprāka ēdiena.
- pūtēlis Pūtelis - vārītu, izžāvētu un tad samaltu auzu, miežu, rudzu, kviešu, zirņu biezenis; ēdiens, ko ēda vasaras laikā pie siļķes vai cita stiprāka ēdiena.
- svikšķināt Radīt nepatīkamu troksni (piemēram, ar krītu velkot pa tāfeli, ar kājām pa grīdu).
- krīžot Rakstīt ar krītu.
- dubultsite Rakstzīmju divkārša drukāšana, lai padarītu to attēlus tumšākus.
- lesnica Rāmjveidā sastiprināti dēļi, kārtis, ko liek uz ragavām, lai tās padarītu platākas.
- rūpēties Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kā) stāvokli, norisi, lai veiktu, izdarītu (nepieciešamo, vajadzīgo).
- olgriezis Rīks vārītu olu sagriešanai šķēlēs.
- ačamana Rituāls, kuru praktizē hinduisti lai attīrītu sevi, domājot par tīrām lietām, dzerot ūdeni maziem malciņiem un rasinot to ap sevi.
- fordicidia Romas kvirītu vispārēji pavasara (15. febrārī) un lopkopības svētki.
- savangalēt rullēt izmazgāto veļu, lasi padarītu gludāku.
- satrupināt Sadauzīt, lai padarītu mīkstu.
- sapravīties Sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu, kur dotos u. tml.).
- sariktēties Sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu).
- pīte Sagrūstu novārītu zirņu pika ar sīpoliem, sāli un citām piedevām.
- aleirītisks Saistīts ar aleirītu, tam raksturīgs.
- kolorītisks Saistīts ar kolorītu 1 (1), tam raksturīgs.
- kolorītisks Saistīts ar kolorītu 1 (2), tam raksturīgs.
- kolorītisks Saistīts ar kolorītu 1 (3), tam raksturīgs.
- šorītējs Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs; šārīta.
- šīrīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā; šārīta.
- šārīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas ritu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
- velns dīda saka sašutumā, neapmierinātībā par ko izdarītu, neatzīstot, nosodot kādu rīcību
- sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- sirdsapziņa tirda (arī moka, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- sirdsapziņa urda (arī moka, tirda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- pamest ar pirkstu saka, ja pietiek ar visniecīgāko mājienu, lai kāds ko darītu.
- gatavi milti saka, uzskatot kaut ko par sasniegtu, padarītu.
- aizzietēt Sakarsēt (lai padarītu lokanu).
- sadūšāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties.
- sasparāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties.
- sastarāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties.
- aust Sākties, iestāties (kļūstot gaišam) - par rītu, dienu.
- sačīgāt Saraustīt (parasti aiz matiem), lai nodarītu sāpes.
- stundēt Saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi.
- saķinkāt Sastampāt, saspaidīt (izvārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - ķinku).
- saruņģēt Satīt, sarotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus).
- pasteļkrāsa Sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu.
- uzskate Savienojumā "uzskates līdzeklis": tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
- datu bāze savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu; datubāze.
- savurīt Savu rītu.
- piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus.
- mulieres Sievietes pirmatnējā sakrāli militārā kvirītu komūnā, kur tās atradās mūžīgā vīriešu aizbildnībā.
- kapināt Sist ar āmuru, lai iztaisnotu, padarītu plānāku, asāku (parasti izkapti).
- granodiorīts Skābais intruzīvais iezis, pārejas forma starp granītu un kvarcdiorītu; sastāv no laukšpatiem, kvarca, ragmāņa, biotīta; pelēks vai iesarkanpelēks.
- skrūšķēt Skanēt skaņām, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus).
- skrūšķas Skaņas, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus).
- durt Skart (ar ko smailu, asu), bakstīt (kādu), lai darītu sāpes.
- nitrīti Slāpekļpaskābes sāļi vai esteri, kosmētikā izmanto kā konservantu, krāsas fiksēšanas līdzekli, dažos kosmētikas produktos nātrija nitrītu lieto kā pretkorozijas līdzekli.
- koļada Slāvu nosaukums ziemsvētkiem, ziemsvētku dziesmai, dāvanai vai apkārtgājienam, ko izdara no ziemsvētkiem līdz zvaigznes dienai, izpildot dažādus, pa daļai no pagānu kulta cēlušos rītus un rotaļas.
- zacirkeņa smalku (no samitrinātiem miltiem satrītu) klimpu piena zupa.
- veicinātāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums, lai: a) sekmētu kopienā dzīvojošo cilvēku apvienošanos un darbošanos formālās un neformālās grupās, kurām var būt dažādi mērķi, piemēram, dalīšanās idejās par kopienas attīstību, sociālo un politisko pārmaiņu veicināšana, sociāli ievainojamu grupu pārstāvniecība; b) veicinātu un padarītu iespējamu dažādu konfliktu risināšanu starp indivīdiem un kopienā.
- kriminālsods Sods, ko piespriež tiesa saskaņā ar attiecīgas valsts kriminālkodeksu par izdarītu kriminālnoziegumu.
- kokmateriālu marķēšana sortimenta veida, tievgaļa diametra vai darba izpildītāja šifra atzīmēšana ar krītu vai krāsu uz kokmateriāla tievgaļa.
- korsete Speciāla josta, kas saspiež krūšu kurvja lejasdaļu un vēderu, lai augumu padarītu slaidāku.
- sausais šampūns speciāls pūderis, ko ierīvē matos, lai tos iztīrītu bez mazgāšanas.
- saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplūkāt (3).
- saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplucināt (3).
- palīgspēka iekārta spēka iekārta papildu enerģijas iegūšanai, ko izmanto pamatdzinēju iedarbināšanai un lai padarītu gaisakuģi neatkarīgu no zemes apkopes līdzekļiem.
- mīt Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu.
- pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu).
- aizsaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu.
- aizšaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu.
- šaut Strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu; strauji bultēt ciet vai vaļā (durvis, vārtus u. tml.).
- pusceluloze Šķiedrvielas materiāls, kas iegūts, ar attiecīgām ķimikālijām vārītu koksnes šķeldu mehāniski sašķiedrojot dažāda veida iekārtās; šķiedrvielas iznākums 55-85%.
- hetmanis Taborītu karaspēka vadonis (Čehijā 15. gadsimtā).
- neparakstīts Tāds dokuments, kam nav paraksta, kas to padarītu oficiālu.
- iepelēks Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma (parasti par apmākušos rītu, dienu).
- peridendrisks Tāds, kas aptver dendrītu.
- spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- dendrodendrītisks Tāds, kas attiecas uz divu neironu dendrītu sinapsi.
- parītējs Tāds, kas attiecas uz parītu.
- šorītējais Tāds, kas attiecas uz pašreizējās dienas rītu, notiek šajā rītā; tāds, kas gatavots, vākts u. tml. pašreizējās dienas rītā.
- aksodendrītisks Tāds, kas attiecas uz sinapsi starp viena neirona aksonu un otra dendrītu.
- vakarrītējs Tāds, kas gatavots, iegūts u. tml. iepriekšējās dienas rītā; tāds, kas attiecas uz iepriekšējās dienas rītu.
- rītējs Tāds, kas iegūts, gatavots u. tml. attiecīgās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar attiecīgās dienas rītu.
- krītains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar krītu.
- ikrīta Tāds, kas notiek, ir katru rītu.
- krītains Tāds, kas satur krītu.
- rītnorītējs Tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas rītu.
- rītrītējs Tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas rītu.
- karbonizēt Tekstilrūpniecībā - apstrādāt (vilnu vai pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
- parafinoterapija Termiskas ārstēšanas metode, kurā lieto viegli kūstošu, attīrītu parafīnu (parafīna vannas, pārsējumi u. tml.).
- silikofosfāti Termofosfāti, fosfora minerālmēsli, ko iegūst sakausējot dabiskos fosfātus (fosforītus, apatītus) ar dabiskajiem magnija silikātiem (olivīnu, serpentīnu u. c.).
- līdztiesājamais Tiesājamais, ko par kopīgi izdarītu noziegumu tiesā vienlaikus ar citu.
- ruņģēt Tīt, rotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus).
- satūļāties Tūļājoties sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu, kur dotos u. tml.).
- sapompaļāties Tūļīgi, gausi sagatavoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties.
- sapičīties Tūļīgi, gausi sagatavoties, sakārtoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties.
- sakrītāt uzrakstīt ar krītu.
- favorizēt Uzskatīt par favorītu.
- dauzīt Vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu no kā, atdalītu ko.
- klopēt Vairākkārt sist (ar kādu rīku), lai darītu plānu, mīkstu (parasti gaļu).
- nodauzīt Vairākkārt sist (piemēram, kājas, arī kādu priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu (no kā).
- pārburzīt Vairākkārt spaidīt, lai padarītu mīkstu (piemēram, ādu).
- vārdoties Vairākkārt vārdot, lai ārstētu slimību, atvairītu ļaunumu.
- bungvāle Vāle, ar ko sit, dauza (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tos) padarītu gludus, mīkstus.
- miltināt Valstīt, kratīt (katlā tikko izvārītus sausus kartupeļus, lai tie kļūtu miltaināki).
- putraimputra Vārītu miežu putraimu putra.
- kompostrēt Veidot kontroles zīmi, parasti caurumus (kādā dokumentā, piemēram, biļetē), lai padarītu (to) derīgu lietošanai.
- burt Veikt maģisku darbību, lai iegūtu sev vai citam kādu labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu u. tml.
- uzvilkt Velkot (ar zīmuli, krītu u. tml.), izveidot (tekstu, zīmi, attēlu u. tml.).
- raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī aizdarītu, iesaiņotu).
- adamīti Viduslaiku kristīgo sektu locekļi, kas ietilpa kreisajā taborītu spārnā; neatzina garīdzniecību, privātīpašumu, aizstāvēja mantas kopību.
- glazētājvielas Vielas, ko izmanto produktu ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgāku vai izveidotu aizsargslāni.
- kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem.
- graudojums Vienmērīgs uzpluksinājums uz zīmējamā papīra vai litografiskā akmens, lai varētu tos ar krītu apstrādāt.
- kiberbulings viens no vardarbības veidiem, kas radies līdz ar moderno tehnoloģiju un sociālo tīklu attīstību, un ko raksturo uzvedība, ko indivīds vai grupa veic ar informācijas tehnoloģiju starpniecību, atkārtoti sūtot naidīgas, agresīvas vai pazemojošas ziņas, lai nodarītu kaitējumu vai radītu diskomfortu kādai personai vai grupai.
- vienurīt Vienu rītu, kādu rītu; vienrīt.
- vienrīt Vienu rītu, kādu rītu; vienurīt.
- programmas pārtraukumpunkts vieta programmā, kur tās izpilde tiek pārtraukta, lai veiktu vizuālu programmas pārbaudi, izdrukātu starprezultātus vai izdarītu cita veida tās izpildes analīzi.
- karbonizācija Vilnas vai pusvilnas apstrāde ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
- matēšana Virsmas (metāla, plastmasu u. c.) apstrāde, lai to padarītu mikronelīdzenu, piemēram, stikla virsmas apstrāde ar fluorūdeņražskābi vai smilšu strūklu, lai virsmu padarītu blāvu vai fakturētu.
- parvovirusi Vīrusu ģints, kuri var izraisīt infekciju zīdītājiem un putniem; vairojas šūnu kodolos; cilvēkam izraisa aplastisko krīzi, akūtu artrītu, infekciozo eritēmu, spontānu abortu un augļa bojāeju.
- parvovīrusi Vīrusu ģints, kuri var izraisīt infekciju zīdītājiem un putniem; vairojas šūnu kodolos; cilvēkam izraisa aplastisko krīzi, akūtu artrītu, infekciozo eritēmu, spontānu abortu un augļa bojāeju.
- mērkt Virzīt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
- apdūmot Virzīt dūmus (kam virsū), lai (ko) pasargātu vai atvairītu.
- panjē XVIII gs. aristrokrātu modes piederumi, lokveida stiepļu režģi, ko sievietes nēsāja uz katra gurna zem kleitas, lai to padarītu pēc iespējas platāku.
- graudot Zīmējamā papīra vai litogrāfijas akmens vienmērīga raupjošana apstrādāšanai ar krītu.
- meteorītika zinātnes nozare, kurā pēta meteoroīdu kustību starpplanētu telpā, Zemes atmosfērā (meteoru parādības), meteorītu nokrišanu uz Zemes, kā arī pašus meteorītus un meteorītu krāterus.
rītu citās vārdnīcās:
LLVV
MEV