Paplašinātā meklēšana
Meklējam skars.
Atrasts vārdos (15):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (66):
- Oskaštrēma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Oskarström_), Hallandes lēnē.
- auckelis Auskars.
- auskara Auskars.
- auskure Auskars.
- auškuris Auskars.
- saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
- sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
- starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
- starpniecība Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
- auskariņš Dem. --> auskars.
- krīzes intervences pakalpojums diennakts pakalpojums ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un ieteikumus personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai.
- šķirties Dodoties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu); dodoties (kādam) prom, pārtraukt saskarsmi (ar to).
- valodu saskare ģeogrāfisku, vēsturisku, ekonomisku un sociālu apstākļu noteikta valodiskā saskarsme starp dažādu valodu runātājiem.
- saprasties Iejūtīgi, ar izpratni veidot, uzturēt savstarpēju saskarsmi (par cilvēkiem).
- savienoties Izveidot savstarpēju saskarsmi, savstarpējas attiecības vienam ar otru, citam ar citu.
- saskarties Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ar ko).
- tikties Kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu).
- sinkrētisms kultūru saskarsmes rezultātā radies atšķirīgu reliģisko tradīciju elementu savienojums.
- bioētika Lietišķās ētikas nozare, kas pēta morāles jautājumus un izturēšanos saskarsmē ar dzīvību un dabu, ņemot vērā jaunās attīstības tendences un iespējas pētniecībā, terapijā (gēnu tehnoloģijas, eitanāzija u. tml.).
- runas etiķete lingvistiskās (verbālās un neverbālās) uzvedības noteikumu, normu kopums, kas jāievēro cilvēku saskarsmē noteiktā sabiedrībā.
- aukstā metināšana metināšana, kurā savienojums izveidojas parastā temperatūrā, saskarsmes virsmu atomiem tuvinoties un saistoties ar atomu saitēm, ja plastiskus materiālus kopēji plastiski deformē.
- kremēšana Nelaiķa mirstīgo atlieku sadedzināšana; zārks tiek sadedzināts ļoti karstā gaisā, tādējādi mirušā ķermenis nenonāk saskarsmē ar atklātu uguni; ķermeņa pelni tiek atsijāti no zārka pelniem un ievietoti urnā.
- satikties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; sastapties (2).
- tikties Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu) darba, sabiedriskās dzīves u. tml. norisēs.
- satikt Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu); sastapt (2).
- sastapt Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
- sastapties Nonākt saskarē, saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu.
- da Norāda (savienojumā ar dažiem verbiem) uz cilvēku saskarsmi kādā noteiktā situācijā.
- izolacionisms nostāja politikā, kas prasa atturēties no iejaukšanās vai līdzdalības ārvalstīs notiekošajos politiskajos procesos; izvairīšanās no saskarsmes ar ārpasauli.
- rituāls Noteikts izturēšanās akts (dzīvniekiem saskarsmē citam ar citu).
- tetrahlorogleklis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres.
- Borkovskis Oskars Borkovskis - vācbaltu valsts darbinieks, jurists, cariskajā Krievijā bija izmeklēšanas tiesnesis, pēc 1919. g. aprīļa puča Liepājā bija tā sauktā "Borkovska kabineta" ministru prezidenta v. i., 1919. g. decembrī iecelts par prokuroru, 1923. g. notiesāts par piedalīšanos valsts apvērsumā.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, ciešas savstarpējas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības.
- vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja, parasti pozitīva, saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības arī saistīt (2).
- saraut Pārtraukt (attiecības, saskarsmi u. tml. ar ko).
- Oskašhamna pilsēta Zviedrijā (_Oskarshamn_), Kalmaras lēnē, 17200 iedzīvotāju (2010. g.).
- agrīnā bērnība psihiskās attīstības stadija, kas aptver 2. un 3. bērna dzīves gadu; galvenās psihiskās attīstības jomas šajā vecumā: kustību pilnveidošanās, intensīva runas attīstība, priekšmetu īpašību un funkciju apgūšana, saskarsmes iemaņu attīstība, kognitīvo procesu attīstība, gribasspēka veidošanās, pašapziņas un dzimumidentifikācijas veidošanās.
- sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
- sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
- siesta Pusdienas atpūta; viskarstākais dienas laiks (Spānijā, Itālijā un dažās citās zemēs).
- glosolālija Reliģiozā ekstāzē - nesakarīgu vārdu un frāžu izrunāšana vai dziedāšana; tiek uzskatīts, ka šāda persona nonākusi saskarsmē ar Svēto Garu.
- klipsis Rotas lieta (parasti auskars), ko piestiprina saspiežot; arī sprādze.
- saziņa Saskarsme (1); arī saikne.
- satiksme saskarsme, savstarpēji kontakti (starp cilvēkiem).
- afiliācija Saskarsmes nepieciešamība, tieksme uz sadarbību, draudzību ar citiem cilvēkiem; šī tendence pieaug stresa, trauksmes stāvoklī.
- savest Savienojumā ar "kopā": panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme.
- sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz savstarpēju darbību (sazināšanos, saskarsmes veidošanu u. tml.).
- kultūrkonflikts Situācija, ko rada spriedze starp aktuālām vērtībām un saskarsmes modeļiem no vienas puses un tradicionālām normām, reliģiskiem vai ideoloģiskiem priekšrakstiem no otras puses.
- velokurpes Speciāli riteņbraucēju apavi (parasti ar īpaši izveidotu zoli saskarsmei ar velosipēda pedāli).
- ģimenes terapija speciāls terapijas veids, emocionālo traucējumu ārstēšana, kas balstās uz dinamiski orientētām intervijām ar visu ģimeni, lai veicinātu piemērotāko saskarsmes veidu attīstību starp ģimenes locekļiem.
- kultūras kompetence spēja ētiski un efektīvi mijiedarboties starpkultūru saskarsmē personiskā un/vai profesionālā līmenī.
- personu attiecības subjektīvi pārdzīvojama cilvēku savstarpējā saistība, kas objektīvi (ārēji) izpaužas saskarsmē.
- misticisms Tāda reliģiozitāte, kuras pamatā ir ticība mistikai - tiešai intuitīvai saskarsmei ar dievišķo (var būt saistīta ar vīzijām, transu un ekstāzi); prakse, kuras mērķis ir ar specifisku vingrinājumu, pašsuģestijas, ekstāzes u. tml. palīdzību nonākt tiešā saskarē ar pārdabiskiem spēkiem.
- sabiedriski publiskā kārtība tāda situācija, kas veidojas, ja sabiedriski publisko attiecību un saistību kopums sabiedriskās vietās un saskarsmes procesā atbilst šīs attiecības un saistības reglamentējošām normām, kuras uztur publisku mieru, cilvēku neaizskaramību un viņu cieņas un goda neaizskaramību.
- saskanīgs Tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi; tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība.
- sabiedrisks tāds, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem vai cilvēku grupām un kas jūtas tajās labi.
- sasaistīts Tāds, kam rīcībā, darbībā, saskarsmē piemīt biklums, nebrīvība, trūkst nepiespiestības, atraisītības.
- misticisks Tāds, kas saistīts ar misticismu, ar ticību pārdabiskiem spēkiem, tiešai saskarsmei ar dievišķo.
- vienots Tāds, kur ir, parasti pozitīva, savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sociālā audzināšana tiek skaidrota kā mērķtiecīga audzinošā darbība, kas nodrošina indivīda un grupas sociālo adaptāciju vidē, saskarsmes un sadarbības kultūru, sociālo normu izpratni, sava sociālā “es” apzināšanos sabiedrībā, kā arī sociālo un kultūras vērtību sistēmas apguvi.
- ieteikumu tirgvedība tirgvedības reklāma, kurā, parasti pozitīvo, vērtējumu vai ieteikumu par kādu tūrisma objektu vai pasākumu vispirms paziņu un tuvinieku saskarsmē (kā baumas) izsaka viens otram, cits citam popularizējot attiecīgo objektu vai pasākumu.
- sieties Uzbāzīgi censties veidot saskarsmi (ar kādu).
- runas kultūra valodas sistēmas potenciālo iespēju un labāko valodas paraugu īstenošana ikdienas saziņas procesā (runā) saistībā ar noteiktu lingvistisko un komunikatīvo (saskarsmes) īpašību kopumu.
- pidžinvaloda Vienkāršota, funkcionāli ierobežota valoda, kāda parasti izveidojas dažādu (divu vai vairāku) valodu lietotāju saskarsmē, ja nav noteikta vienota oficiālā valoda, un kam raksturīgs vienas valodas primitivizēts variants ar citas valodas leksikas un gramatikas piejaukumu; pidžins.
- identificēšanās ar klientu viens no fenomeniem sociālā darba saskarsmes procesā, kas saistīts ar sociālā darbinieka empātiju vai pat emocionālu saplūšanu ar klientu, kas var būt apzināta, bet var arī būt pilnībā neapzināta.
skars citās vārdnīcās:
MEV