Paplašinātā meklēšana
Meklējam vēlēšanās.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (193):
- caurbira Amata kandidāts, kas vēlēšanās nav ievēlēts.
- AIDA Amerikāņu reklāmas formula - uzmanība, interese, vēlēšanās, aktivizēšana (angļu "attention, interest, desire, activation").
- apriņķa valde apriņķa pašvaldības sastāvdaļa Latvijā 1920.-1935. g., apriņķa valdē bija priekšsēdētājs, ko iecēla iekšlietu ministrs, un 2-4 valdes locekļus, ko vispārējās vēlēšanās ievēlēja uz 3 gadiem.
- spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- hemotīmija Ārprātīga vēlēšanās nogalināt.
- spoils system ASV politisks ieradums, pēc kura publiskos amatos ieceļami tikai vēlēšanās uzvarējušās partijas locekļi (uzvarētājam pieder laupījums).
- boikots Atteikšanās piedalīties vēlēšanās.
- patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
- balsošana Balss nodošana vēlēšanās.
- negribot Bez paša gribas, vēlēšanās.
- piacere brīvi, pēc patikas, pēc vēlēšanās.
- pretas budisma mitoloģijā - gari, kas nespēj apmierināt savas vēlēšanās, par kādiem kļūst tie, kas dzīvē bijuši skopi, mantkārīgi, cietsirdīgi un rijīgi.
- rosināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt).
- kārdināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
- kutēt Būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām).
- kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
- balsotājs cilvēkas, kas balso, piedalās vēlēšanās, balsošanā
- negausis Cilvēks, kam ir nepiepildāmas, neapmierināmas ilgas, vēlēšanās.
- ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- vēlētājs cilvēks, kas piedalās [vēlēšanās]{s:1823}
- labas gribas cilvēks cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
- afektācija Dedzīga, karsta vēlēšanās, neatlaidīga cenšanās.
- apakšnams Divpakāpju parlamenta daļa, kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
- iegriba Dziļāk nepamatota (parasti pēkšņa, untumaina) vēlēšanās.
- sirds aicinājums dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
- vilinājums emocionāls stāvoklis - patika, interese, vēlēšanās, tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot)
- ahamkāra Ezoterismā apziņas daļa, kas saņem jutekļu iespaidus un sakārto tos saskaņā ar iepriekš zināmiem faktiem, kurus pēc vēlēšanās var atsaukt atmiņā.
- mumukšutva Ezoterismā ļoti spēcīga vēlēšanās atbrīvoties no miesas važām.
- utopija Fantāzija, izdomājums, nepiepildāms sapnis, nerealizējama vēlēšanās.
- vēmiens Fizioloģisks stāvoklis, kad ir nepatvaļīga vēlēšanās vemt.
- zelta zivtiņa Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
- dzīvotgriba Griba, vēlēšanās dzīvot.
- fonts Griba; patika; vēlēšanās.
- majorizēt Gūt balsu vairākumu (vēlēšanās).
- vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
- uzgriba Iegriba, kaprīza vēlēšanās.
- ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
- noteikšana Iespēja (ko) vadīt, rīkot, organizēt (pēc savas gribas, vēlēšanās); vara.
- nostalģija Ilgas pēc kā pagājuša, parasti idealizēta; vēlēšanās atgriezties, parasti idealizētā, pagātnē.
- valdzinājums Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties; šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
- neapmierinātība Izjūta, negatīvs pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepiepildītas tieksmes, vajadzības, vēlēšanās.
- iededzināt Izraisīt (spēcīgas jūtas, vēlēšanās).
- ēstgriba Izsalkuma sajūta, vēlēšanās ēst.
- balotēties Izvirzīt savu kandidatūru vēlēšanās.
- atteikšanās Juridiska metode, ar kuras palīdzību tiesību subjekts pēc savas vēlēšanās, skaidri paužot savu gribu, atsakās no savām tiesībām vai priekšrocībām.
- placet Juridiska piekrišanas formula, ko senāk lietoja nobalsošanā un vēlēšanās.
- ad libitum kā tīk, pēc vēlēšanās, pēc izvēles.
- valodas pašnāvība kādas valodas runātāju kopuma (šķietami) brīvprātīga atteikšanās no savas valodas; vecāku nevēlēšanās savu valodu nodot bērniem.
- vēlēšana Kandidāta (parasti pārvaldes amatam) izvēlēšanās balsojot.
- stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- slāpt Kļūt tādam, kam ir ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert.
- delistācija Kotēšanas pārtraukšana - uzņēmuma vērtspapīra izslēgšana no biržas sarakstiem biržas noteikumu neievērošanas vai kotēšanas nosacījumu neizpildes gadījumā, vai arī pēc uzņēmuma paša vēlēšanās.
- apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
- sponte sua labprātīgi, pēc paša vēlēšanās.
- kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- lūgšana laipna vēlēšanās, prasības izteikšana (kādam, lai tas ko dara, atļauj ko darīt, dod u.tml.)
- lūgums Laipni izteikta vēlēšanās, prasība.
- pilsoņu komitejas Latvijas pilsoņu pārstāvības organizācijas, kas sāka veidoties 1989. g. pavasarī ar mērķi noteikt pilsoņu kopumu, kas būtu tiesīgs lemt par Latvijas nākotni; Latvijas Republikas (LR) 5. Saeimas vēlēšanās (1993. g. jūnijā) varēja piedalīties tikai tās personas, kas reģistrētas kā LR pilsoņi.
- Satversmes sapulce Latvijas Republikas augstākā likumdevēja institūcija no 1920. g. 1. maija līdz 1922. g. 3. oktobrim; tika ievēlēta vispārējās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, kurās varēja piedalīties Latvijas pilsoņi no 21 g. vecuma un aktīvā karadienesta karavīri no 18 gadu vecuma; vēlēšanas notika 1920. g. 1.-18. aprīlī.
- līdzjutība Līdzjūtība - psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt.
- prasība Likumā noteiktā kārtībā pausta vēlēšanās tiesai, tiesas procesā, lai sāktos kādas darbības, lai ko iegūtu.
- kaislība Ļoti spēcīga aizraušanās, nodošanās; spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
- kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, organiska nepieciešamība (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
- kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt); alkas; dziņa.
- minoritāte Mazākums (parasti vēlēšanās).
- gribētājs Mirušā gars, kas dara ļaunu dzīvajiem, vai nu aiz skaudīgā rakstura dzīves laikā, vai arī tāpēc, ka netikušas ņemtas vērā nomirēja vēlēšanās.
- uzlustināt Mudinot panākt, ka rodas prieks, vēlēšanās (ko darīt); uzmundrināt.
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- gribot negribot neatkarīgi no paša vēlēšanās.
- tiepties Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas.
- tomomānija Nepamatota vēlēšanās operēt arī tādas kaites, kuras varētu izārstēt konservatīvi.
- untums Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; kaprīze.
- kaprīze Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; untums.
- nolaidība pret sevi nespēja vai nevēlēšanās apmierināt savas personiskās vajadzības vai rūpēties par higiēnu.
- kurlums Nevēlēšanās ko dzirdēt, uzklausīt.
- untumība Nevēlēšanās, untumainība.
- novēlēt Nobalsot (vēlēšanās).
- apakšpalāta Palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
- iekārdināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) rodas spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
- spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot; iejūsmināt.
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (piemēram, vēlēšanās, jūtas).
- hiperepitīmija Pārmērīga, slimīga vēlēšanās, kāre.
- apriņķu zemes padomes pašvaldības iestādes Vācijas neokupētajos Vidzemes apriņķos 1917. g., ko ievēlēja apriņķa iedzīvotāji vispārējās vēlēšanās, pastāvēja no 1917. g. augusta līdz decembrim, kad to vietā izveidoja strādnieku, zaldātu un bezzemnieku deputātu padomes.
- ieļauties Pēc iebildumiem un nevēlēšanās, piekāpties un vienoties.
- izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- novēlēt Pēc savas gribas, vēlēšanās atstāt, nodot (kādu) apgādībā, arī pakļautībā, atkarībā.
- ad bene placitum pēc vēlēšanās; pēc paša ieskata.
- pēc (sirds) patikas Pēc vēlēšanās.
- pēc sirds patikas Pēc vēlēšanās.
- balss personas viedokļa vai izvēles izpausme (piem., vēlēšanās); skaitīšanas vienība vēlēšanās, balsošanā
- somnofilija Perversija, uzmācīga vēlēšanās glāstīt, apmīļot guļošu cilvēku, dusošās skaistules komplekss.
- vēlēt piedalīties vēlēšanās, arī veikt (kā) vēlēšanas
- Latvijas Tautas fronte politiska organizācija, dibināta 1988. g. oktobrī, 1989. g. oktobrī bija \~250000 biedru, apvienoja dažādu sabiedrības slāņu pārstāvjus un kļuva par ietekmīgāko politisko spēku Latvijā un komunistiskās partijas kontrolei nepakļāvās; uzvarot 1989. g. 18. marta vēlēšanās leģitīmi pārņēma varu Latvijā.
- ņemties Precēties pēc savstarpējas vēlēšanās.
- prestižpatēriņš Preču izvēlēšanās un iegādāšanās to sociālās vērtības, nevis pašvērtības dēļ.
- spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
- līdzjūtība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjutība.
- līdzcietība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
- žēlastība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga neapmierinātība ar esošo, sasniegto un spēcīga vēlēšanās nemitīgi gūt ko jaunu.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties.
- ilgas Psihoemocionāls stāvoklis, kam raksturīga ilgstoša tieksme, vēlēšanās (pēc kā).
- skrutinijs Rakstiska aizklāta balsošana pāvesta vai bīskapa vēlēšanās.
- Santaklauss Rietumeiropas un Amerikas Ziemassvētku un Jaungada tradīcijā - labestīgs pasaku vecītis, kas šo svētku priekšvakarā atnes bērniem dāvanas un piepilda viņu vēlēšanās; Santa Klauss.
- staipekļi Sajūta, vēlēšanās izstaipīt locekļus.
- slāpst asiņu saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
- (ja) dievs (arī dieviņš) dos saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
- prāts nesas Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
- prāts (arī sirds) silst (ari nesas, velk) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
- sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
- prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
- prāts stāv (biežāk nesas) Saka, ja ir vēlēšanās; griba (piemēram, ko darīt).
- ne domas Saka, ja nav nodoma, vēlēšanās (ko darīt).
- pie velna saka, ja pret ko ir liela nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
- pie joda saka, ja pret ko ir nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
- staipenis nāk saka, ja rodas vēlēšanās staipīties.
- kā aizdedzies (aizsvilies, aizsvilis, aizkurts) satraukts, nemiera pilns; kādas domas, vēlēšanās pārņemts.
- gribas izteikums savas vēlēšanās izpausme, piekrišana kaut kam.
- donžuānisms Seksuāla deviācija - pastāvīga vēlēšanās palielināt seksuālo partneru skaitu.
- gribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim bērnu nav, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, jo nav bijusi šāda vēlēšanās vai nav izjusts aicinājums kļūt par vecākiem.
- nudomānija Slimīga vēlēšanās būt kailam.
- klaustrofilija Slimīga vēlēšanās būt slēgtā telpā, ieslēgties.
- homicidomānija Slimīga vēlēšanās izdarīt slepkavību.
- nozofilija Slimīga vēlēšanās saslimt.
- dziņa Spēcīga tieksme (pēc kā); spēcīga vēlēšanās (ko darīt).
- iedvesma Spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
- ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē).
- zinātkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt; spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- naudaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
- varaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
- alkas Spēcīga, kaislīga vēlēšanās, lielas ilgas.
- iekāre Spēcīga, parasti savtīga, vēlēšanās iegūt.
- nežēlastība Stāvoklis, kam raksturīga ļoti nelabvēlīga, nelīdzcietīga attieksme (pret kādu), nevēlēšanās sniegt nepieciešamo palīdzību (kādam).
- slāpes Stipra tieksme, vēlēšanās, ilgas (pēc kā); alkas.
- izslāpums Stipra vēlēšanās, tieksme (pēc kā); izsalkums (2).
- izsalkums Stipra vēlēšanās, tieksme (pēc kā).
- nepacietība Stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- zaglīgs Tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatjautu, slepenu, tam raksturīgs.
- slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā; tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
- untumains Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; kaprīzs.
- kaprīzs Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; untumains.
- ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē).
- ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs.
- zinātkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- kārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (parasti pēc kāda priekšmeta).
- naudaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
- varaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
- kārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme, alkas (piemēram, pēc kādas darbības, dzīves veida).
- sportotgribošs Tāds, kam ir vēlēšanās sportot.
- akonatīvs Tāds, kam nav vēlēšanās darboties, bez iniciatīvas, inerts.
- spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- spārnots Tāds, kas ir garīgi aktīvs, darbīgs, tāds, kam ir vēlēšanās strādāt, darboties (par cilvēku).
- labprātīgs Tāds, kas ko veic pēc paša gribas, vēlēšanās, bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas.
- negribīgs Tāds, kas ko veic, dara nelabprāt, bez vēlēšanās, bez patikas.
- kaislīgs Tāds, kas ļoti aizraujas (ar ko), nododas (kam); tāds, kam piemīt spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
- ietiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
- tiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi, nepiekāpīgi cenšas īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas; ietiepīgs.
- negribēts Tāds, kas noris, notiek, pastāv neatkarīgi no paša gribas, vēlēšanās.
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tauta Tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
- negribīgs Tāds, ko veic, dara nelabprāt, bez vēlēšanās, bez patikas.
- alkains Tāds, kurā izpaužas alkas, vēlēšanās, ilgas.
- jautājošs Tāds, kurā izpaužas jautājums (1), neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot.
- karsts Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgas, dedzīgas, kvēlas jūtas, vēlēšanās u. tml.
- izvairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts.
- vairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts; izvairīgs.
- nepacietīgs Tāds, kurā izpaužas stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
- kārs Tāds, kurā izpaužas šāda vēlēšanās, tieksme, alkas.
- kārs Tāds, kurā izpaužas šāda vēlēšanās, tieksme.
- vaicājošs Tāds, kurā izpaužas vaicājums, neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot.
- samierinošs Tāds, kurā izpaužas vēlēšanās samierināt, arī samierināties.
- visgribis Tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
- griba Tieksme, vēlēšanās.
- plurālais votums tiesības vienam vēlētājam nodot divas vai vairākas balsis, piemēram, piedaloties vēlēšanās vairākās vietās.
- habituācija Tolerance pret ilgstoši lietotu medikamentu un vēlēšanās to lietot.
- slāpes Ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert.
- programmējamā ierīce universāla pielietojuma integrētā shēma, kuras izpildāmās funkcijas pēc tās lietotāja vēlēšanās var tikt noteiktas, izdarot izmaiņas tās struktūrā izgatavošanas vai ekspluatācijas procesā.
- eskapisms Uzmācīga vēlēšanās izvairīties no īstenības un iegrimt ilūziju pasaulē; seksuālās fantāzijas.
- prāts Uzskats, uzskatu kopums; arī nodoms, nolūks, vēlēšanās.
- Bundestāgs Vācijas parlamenta apakšpalāta; to uz 4 gadiem ievēlē vispārējās un tiešās vēlēšanās.
- majoritāte Vairākums (parasti vēlēšanās).
- pieprasījums vēlēšanās iegūt (ko), prasība, lai (kāds) veiktu noteiktu darbu, uzdevumu.
- fīlings uz slīpingu vēlēšanās iet gulēt.
- vēlme vēlēšanās; tas, ko (kāds) vēlas
- absentisms Vēlētāju tīša nepiedalīšanās vēlēšanās.
- tīkotne Vēlme, vēlēšanās, tieksme.
- slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
- transseksualitāte Visvairāk izteiktā dzimuma identitātes traucējuma izpausme pieaugušajiem, ilgstoša pastāvīga vēlēšanās atbrīvoties no savām primārajām un sekundārajām dzimumpazīmēm un iegūt cita dzimuma īpašības; īpaši raksturīga cilvēkiem, kas mēģina kļūt par pretējā dzimuma pārstāvjiem ar ģērbšanos, hormonterapiju vai ķirurģisku operāciju.
- objektīvā patiesība zināšanu saturs, ko nosaka atspoguļojamais objekts un kas nav atkarīgs no subjekta gribas, vēlēšanās.
vēlēšanās citās vārdnīcās:
MLVV