aizliegt
Lietojuma biežums :
aizliegt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, tiek darīts, veicināts.
PiemēriKaravīri mitinājās teltīs un pilsētā nerādījās, tas laikam viņiem bija aizliegts.
Saistītās nozīmesatļaut, vēlēt.
Tulkojumiforbid, prohibit, interdict, proscribe, veto.
1.1.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kas nav atļauts; tāds, ko nedrīkst izmantot, lietot.
PiemēriViņš bija aizliegts mākslinieks, viņa gleznas runāja smagu un brīvu valodu, bet laiks mainījās...
Stabili vārdu savienojumiAizliegtā literatūra. Aizliegtā zona.
Tulkojumiforbidden, out(p), prohibited, proscribed, taboo.
1.2.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta); kopā ar: "stunda" vai "laiks" Tāds (laiks), kad nav atļauts kur ieiet, iebraukt, ko darīt u. tml.
PiemēriVisbiežāk pārkāpumi saistīti ar medībām aizliegtā laikā, ar medīšanu bez medību pamatdokumentiem un ar neatļautu, vispārbīstamu līdzekļu, rīku un metožu pielietošanu, kā arī drošības noteikumu neievērošanu.
Tulkojumiforbidden, out(p), prohibited, proscribed, taboo.
2.novecojis Neatzīt.
PiemēriKas mani aizliegs cilvēku priekšā, to es arīdzan aizliegšu sava Tēva priekšā, kas debesīs.
Saistītās nozīmes
Tulkojumiforeswear, renounce, quit.
Stabili vārdu savienojumiAizliegtā rakstzīme. Aizliegts auglis; aizliegtais auglis.
Avoti: TWN, LLVV, ZTV, MLVV
Korpusa piemēri:šeit