aizmielot
aizmielot 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizmieloju | aizmielojam | aizmieloju | aizmielojām | aizmielošu | aizmielosim |
| 2. pers. | aizmielo | aizmielojat | aizmieloji | aizmielojāt | aizmielosi | aizmielosiet, aizmielosit |
| 3. pers. | aizmielo | aizmieloja | aizmielos | |||
Pavēles izteiksme: aizmielo (vsk. 2. pers.), aizmielojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizmielojot (tag.), aizmielošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizmielotu
Vajadzības izteiksme: jāaizmielo
1.Iemīlēt.
Saistītās nozīmesiemīlēt, noļubīt, uzmīlēt, uzmīļot.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
iemīlēt1 — Sākt pārdzīvot mīlas jūtas.
noļubīt1 — Iemīlēt.
uzmīlēt1 — Iemīlēt.
uzmīļot1 — Iemīlēt.
ieļubīt1 — Iemīlēt.
Hiperonīmi
ieslēgt sirdī1 — Iemīlēt; arī neaizmirst.
Saistīts ar
nolūkot1.2 — Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīt (2).
noskatīt2 — Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2).
2.Sitot patriekt.
Avoti: ME, EH