uzmīlēt
Lietojuma biežums :
uzmīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzmīlēju | uzmīlējam | uzmīlēju | uzmīlējām | uzmīlēšu | uzmīlēsim |
| 2. pers. | uzmīlē | uzmīlējat | uzmīlēji | uzmīlējāt | uzmīlēsi | uzmīlēsiet, uzmīlēsit |
| 3. pers. | uzmīlē | uzmīlēja | uzmīlēs | |||
Pavēles izteiksme: uzmīlē (vsk. 2. pers.), uzmīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmīlējot (tag.), uzmīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmīlētu
Vajadzības izteiksme: jāuzmīlē
Iemīlēt.
Saistītās nozīmesiemīlēt, noļubīt, uzmīļot, aizmielot.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
iemīlēt1 — Sākt pārdzīvot mīlas jūtas.
noļubīt1 — Iemīlēt.
uzmīļot1 — Iemīlēt.
aizmielot1 — Iemīlēt.
ieļubīt1 — Iemīlēt.
Hiperonīmi
ieslēgt sirdī1 — Iemīlēt; arī neaizmirst.
Saistīts ar
nolūkot1.2 — Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīt (2).
noskatīt2 — Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2).
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sākotnēji kritiķi teātri uzmīlēja, bet vēlāk...