aizsvilt
Lietojuma biežums :
aizsvilt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
2.Pēkšņi un strauji iekaist (dusmās, naidā).
Stabili vārdu savienojumiKā aizdedzies (aizsvilies, aizsvilis, aizkurts). Kā aizsvilis (arī apsvilis).
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri