aizsvilties
Lietojuma biežums :
aizsvilties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
2.Pēkšņi un strauji iekaist (dusmās, naidā).
3.Pēkšņi notvīkt, nosarkt (par vaigiem, ausīm, seju).
Stabili vārdu savienojumiKā aizdedzies (aizsvilies, aizsvilis, aizkurts). Kā aizsvilies.
Avoti: LLVV, MLVV, Lfv
Korpusa piemēri