aizsvinēties
Lietojuma biežums :
aizsvinēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsvinos | aizsvinamies | aizsvinējos | aizsvinējāmies | aizsvinēšos | aizsvinēsimies |
| 2. pers. | aizsvinies | aizsvinaties | aizsvinējies | aizsvinējāties | aizsvinēsies | aizsvinēsieties, aizsvinēsities |
| 3. pers. | aizsvinas | aizsvinējās | aizsvinēsies | |||
Pavēles izteiksme: aizsvinies (vsk. 2. pers.), aizsvinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsvinoties (tag.), aizsvinēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsvinētos
Vajadzības izteiksme: jāaizsvinas
Par daudz nodoties svinēšanai; svinēt, būt viesībās pārāk ilgi.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai nedomātu, ka kāds aizsvinējies un netiek, ieliku to bildi, kurā esmu slimnīcas gultā.
- Mēs sasveicinājāmies, un viņš pastāstīja, ka patiesībā jau kavē, bet vēl cer sagaidīt nolīgto puisi, kas droši vien ir aizsvinējies.
- Kāds atbrīvošanu aizsvinējies cīnītājs turpat uz soliņa saļimis
- Reiz te esot aizsvinējies un pamodies bērnudārzā , kad no rīta kāds puišelis , bikstot gulētāju ar kāju , brīnījies , ko o nkulis še darot
- Viņam uz vaiga plāksterītis, gribējās mazāk perfektu, arī aizsvinējies.