aizvirzīt
Lietojuma biežums :
aizvirzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Virzīt prom; virzot (bīdot, velkot u. tml.) nogādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
Saistītās nozīmesnovadīt.
Tulkojumirun.
1.2.Vadot, norādot virzienu, likt doties šai virzienā.
2.Piešķirt (sarunai, domai) noteiktu virzību (bieži pretēju esošajai); novirzīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri