atbraukt
Lietojuma biežums :
atbraukt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriMazliet atguvies, piezvanīju draugam un lūdzu nekavējoties atbraukt.
Saistītās nozīmesierasties, aizsniegt, nonākt, nokļūt, sasniegt.
Tulkojumidrive.
2.transitīvs Braucot atvest, atgādāt (transportlīdzekli, zirgu).
PiemēriViņš atbrauks automašīnu uz šejieni.
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit