attapties
Lietojuma biežums :
attapties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu); atjēgties, atgūties.
1.1.Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu.
2.Pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko).
Saistītās nozīmesatgūties, atjēgties, atķerties, atcerēties.
3.Pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
3.1.Pēkšņi pamanīt (ka ir kur nokļuvis).
Saistītās nozīmes
3.2.Iejusties (kādā situācijā), sākt rīkoties (kādos apstākļos).
3.3.Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.); iedomāties, izdomāt (kas darāms).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri