bērnišķīgs

Lietojuma biežums :

bērnišķīgs īpašības vārds

LocīšanaLocīšana

Pamata pakāpe:

Nenoteiktā galotne

	Vīriešu dzimte
	Vsk.	Dsk.
Nom.	bērnišķīgs	bērnišķīgi
Ģen.	bērnišķīga	bērnišķīgu
Dat.	bērnišķīgam	bērnišķīgiem
Akuz.	bērnišķīgu	bērnišķīgus
Lok.	bērnišķīgā	bērnišķīgos

Sieviešu dzimte
Vsk.	Dsk.
bērnišķīga	bērnišķīgas
bērnišķīgas	bērnišķīgu
bērnišķīgai	bērnišķīgām
bērnišķīgu	bērnišķīgas
bērnišķīgā	bērnišķīgās

Noteiktā galotne

	Vīriešu dzimte
	Vsk.	Dsk.
Nom.	bērnišķīgais	bērnišķīgie
Ģen.	bērnišķīgā	bērnišķīgo
Dat.	bērnišķīgajam	bērnišķīgajiem
Akuz.	bērnišķīgo	bērnišķīgos
Lok.	bērnišķīgajā	bērnišķīgajos

Sieviešu dzimte
Vsk.	Dsk.
bērnišķīgā	bērnišķīgās
bērnišķīgās	bērnišķīgo
bērnišķīgajai	bērnišķīgajām
bērnišķīgo	bērnišķīgās
bērnišķīgajā	bērnišķīgajās

Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-

Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne

bērnišķīgi apstākļa vārds

1.Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).

PiemēriMēs bijām ļoti bērnišķīgi.

Piemēri

Mēs bijām ļoti bērnišķīgi.
Nekļūsti bērnišķīgs.
Teo- drusku dūšīgāks un bērnišķīgāks, ar tādu nevainīgu sārtumu pūkainos vaigos.

Saistītās nozīmesnaivs, vientiesīgs.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

naivs₁ — Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; tāds, kas ir dabiski vienkāršs, nemākslots, arī uzticas bez pietiekama pamatojuma.

vientiesīgs₁ — Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs (1), lētticīgs.

bērnišķs₁ — Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).

Tulkojuminaive.

Tulkojumi

naive, naif

marked by or showing unaffected simplicity and lack of guile or worldly experience; "a teenager's naive ignorance of life"; "the naive assumption that things can only get better"; "this naive simple creature with wide friendly eyes so eager to believe appearances"

[Princeton WordNet 3.0]

1.1.Tāds, kam ir jauns, svaigs, bērnam raksturīgs izskats.

PiemēriGarie, gaišbrūnie mati iekļauj gandrīz bērnišķīgu sejiņu, kas vēl nezina it neko no tā, kas tai būs jāpiedzīvo.

Piemēri

Garie, gaišbrūnie mati iekļauj gandrīz bērnišķīgu sejiņu, kas vēl nezina it neko no tā, kas tai būs jāpiedzīvo.

2.Tāds, kas ir raksturīgs bērnam (piemēram, par izjūtām, izturēšanos).

PiemēriMūsu draudzība bija īpaši sirsnīga, varbūt panaivi bērnišķīga.

Piemēri

Mūsu draudzība bija īpaši sirsnīga, varbūt panaivi bērnišķīga.
Tas otrs bērnišķīgā pārliecībā solīja, ka viņa sievai nebūs jādzīvo tik smagos apstākļos kā mammai.
Meitene sūca ar salmiņu limonādi un ar bērnišķīgām grimasēm lika manīt, ka tā viņai ļoti garšo.
Tas ir stulbi un bērnišķīgi!

Saistītās nozīmesbērnišķs.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

bērnišķs₂ — Tāds, kas ir raksturīgs bērnam (piemēram, par izjūtām, izturēšanos).

bērns_1.2 īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs — Bērnišķīgs; tāds, kā bērnam.

Tulkojumichildish.

Tulkojumi

(LV plašāka nozīme) childish, infantile

indicating a lack of maturity; "childish tantrums"; "infantile behavior"

[Princeton WordNet 3.0]

Avoti: LLVV, TWN

Korpusa piemēri:šeit