caurvējš
Lietojuma biežums :
caurvējš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo).
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiCaurvējā stāvējis. Caurvējš bēniņos.
Avoti: LLVV, SLG, KnV
Korpusa piemēri