cepure
Lietojuma biežums :
cepure sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cepure | cepures |
| Ģen. | cepures | cepuru |
| Dat. | cepurei | cepurēm |
| Akuz. | cepuri | cepures |
| Lok. | cepurē | cepurēs |
capure sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
[BsV ]
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | capure | capures |
| Ģen. | capures | capuru |
| Dat. | capurei | capurēm |
| Akuz. | capuri | capures |
| Lok. | capurē | capurēs |
1.Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
PiemēriSaceļu augstāk mēteļa apkakli, novelku adīto cepuri pāri pierei.
Piemēri
- Saceļu augstāk mēteļa apkakli, novelku adīto cepuri pāri pierei.
- Viņš iet klusi kā uz pirkstgaliem, rokas šūpodams, ar meksikāņu platmalīgo cepuri galvā.
- Tēla iedaba uztverama arī otrajā darbā “Latvietis”, kur redzams zemnieks ar cepuri galvā un pīpi zobos.
- Es apģērbos, paņēmu cepuri un cimdus un vēl brīdi pakavējos savā istabā.
Saistītās nozīmespeka.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
aitnica1 — Aitādas cepure.
aitnīca2 — Aitādas cepure.
aizsargcepure1 — Īpaša, izturīga materiāla stingra cepure, kas pasargā galvu no kā nevēlama, kaitīga; bruņucepure; ķivere.
aizsargķivere1 — Ķivere, aizsargcepure.
augstcepure1 — Augsta, liela cepure.
ausaine1 — Vīriešu (ziemas) cepure ar sānu atlokiem; ausaina cepure.
aušene1 — Ziemas cepure ar bieziem ausu apsegiem.
ausenica1 — Ziemas cepure ar sānu atlokiem; ausnica.
ausnica1 — Ziemas cepure ar sānu atlokiem.
babuška4 — Zem zoda sasienama sieviešu cepure.
baņa1 — Liela ziemas cepure.
bane2 — Apaļa cepure, berete.
banīca2 — Apaļa cepure, berete.
baņica1 — Liela ziemas cepure, baņa 2.
bānīca1 — Apaļa cepure, berete.
banīte1 — Galvvidu nosedzoša cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši; jermolka.
banītis2 — Apaļa cepure, berete.
barete1 — Plakana cepure ar apaļu vai četrstūrainu dibenu, bija modē 16. gs., vēlāk sastopama kā atsevišķu amatu tērpa daļa (tiesnešiem, akadēmiķiem u. c.).
baucene1 — Bieza ziemas cepure ar ausainēm.
bauzene1 — Bieza kažokādas cepure.
bebrene1 — Bebrādas cepure.
bene1 — Apaļa cepure bez naga un malām, berete.
berete1 — No mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
beznaģene1 — Jūras kara flotes jūrskolu kursantu, matrožu un vairāku valstu jūras spēku jaunāko komandieru formas cepure (bez naga, ar lentītēm).
birete2 — Stingra kvadrātveida cepure, ko reizēm valkā Rietumu baznīcu garīdzniecība; sākotnēji mīksta galvassega, ko piešķīra universitāšu augstāko grādu saņēmējiem.
bole1 — Apaļa cepure bez naga.
bolene1 — Cepure bez naga.
bolīte1 — Apaļa cepure.
boņa1 — Liela ziemas cepure.
bonere1 — Apaļa cepure bez naga.
bonere1.1 — Jūrnieku cepure.
bulans1 — Ādas cepure ar ausu apsegiem.
caunaine1 — Caunādas cepure.
caunene1 — Caunādas cepure.
cilindrs5 — Stāva, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm.
deķelis1 — Studenta korporācijas biedru galvassega, cepure.
dižcepure1 — Liela, skaista cepure.
frīģiešu cepure1 — Konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu, brīvības simbols franču revolūcijas laikā; sākotnēji valkāja grieķi Frīģijā.
furaška1 — Armijas parādes formas cepure.
galvenīce2 — Liela ziemas cepure.
gardibene1 — Augsta vīriešu filca platmale; arī cilindrs.
gardibenis1 — Cilindrs (cepure).
glīžu cepure1 — No meldriem (doņiem) pīta cepure.
graule4 — Neizskatīga dāmu cepure.
hūte1 — Platmale.
igoniete2 — Aitādas cepure ar ausu atlokiem.
jēraine1 — Jērene - jērādas ziemas cepure.
jērene1 — Jērādas cepure; jērenīca.
jērenīca1 — Jērādas cepure; jērene 1(1).
jērine1 — Aitādas cepure.
jermolka1 — Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte.
jērnīca1 — Aitādas cepure.
kalpaks1 — Augsta, galā šaurāka cepure ar ādas atlokiem.
kaska1 — Bruņucepure, ķivere.
kaškets1 — Cepure ar spožu nagu.
katliņš2 — Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
kaupenis3 — Ķaupis - cepure ar izliektu virsmu; sēnes cepure.
ķaupis4 — Cepure ar izliektu virsmu; sēnes cepure.
ķaupītis1 — Cepure ar izliekumu; sēnes cepure.
keparjs1 — Žokejcepure.
kepi1 — Maza cepurīte, kareivju cepure franču armijā.
kepka1 — Žokejcepure; cepure ar nagu.
kepons1 — Žokejcepure; cepure ar nagu.
kipa1 — Tradicionālā ebreju cepurīte, ko valkā galvenokārt ortodoksālā jūdaisma piekritēji - vīrieši; jermolka.
ķīveris1 — Aizsargcepure, bruņucepure.
krūtenis1 — Ar vati pildīta vīriešu ziemas cepure.
laiveņa3 — Laiviņveida, parasti formas tērpa, cepure.
laiviņa2 — Laiviņveida (parasti formas tērpa) cepure.
laiviņcepure1 — Laiviņa (2).
lapsene1 — Lapsādas cepure vai kažoks.
lapsine1 — Lapsādas cepure.
lielvene1 — Filca cepure.
ļubere1 — Novalkāta cepure (ar platām, noļukušām malām).
maula2 — Dziļi uz acīm un ausīm uzmaucama cepure.
maule1 — Dziļi uz acīm un ausīm uzmaucama cepure.
mitres2 — Bīskapa cepure.
nadzene1 — Naģene - cepure ar nagu.
nagcepure2 — Naģene - cepure ar nagu.
naģene1 — Cepure ar nagu.
papaha1 — Augsta vīriešu kažokādas cepure.
peldcepure1 — No ūdensnecaurlaidīga materiāla (parasti gumijas) izgatavota cepure uzvilkšanai peldes laikā.
pidarka1 — Notiesāto vasaras cepure; pieguļoša melna adīta cepure.
piķamice1 — Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
pilotka1 — Laiviņcepure.
pižiks1 — Kažokādas ziemas cepure; ausaine.
platmale1 — Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
platmalene1 — Platmale.
plikcepure1 — Aitādas cepure ar ādas kailo pusi virspusē.
poķis3 — Īpaša galvas sega (cepure).
rata cepure1 — Apaļa platmale; ratenīca, ratene.
ratene1 — Apaļa veltas vilnas platmale.
ratenīca1 — Ratene, platmale.
rumbainīca1 — Rumbene - apaļa cepure.
rumbene1 — Apaļa cepure.
rumbenīca1 — Apaļa cepure.
santene7 — Sieviešu samta cepure; santenīca.
santenīca1 — Cepure (parasti samta, vai līdzīga materiāla).
sargcepure1 — Ķivere; aizsargcepure.
sescene1 — Seskādas cepure.
sesele1 — Seskādas cepure.
sešenīte1 — Seskādas cepure.
šikacepure1 — Naga cepure.
skufija1 — Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos.
šļobene2 — Novalkāta, arī saņurcīta cepure.
sombrero1 — Cepure ar platām malām, ko valkā gk. Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos.
štagere1 — Sieviešu cepures veids.
štagmice1 — Vecmodīga sieviešu cepure ar ziediem un lentām.
štoga mice1 — Augsta cilindrveida cepure.
štokmice1 — Sieviešu cepures veids.
stopnīca1 — Cepure (kas formas ziņā līdzinās ziemas cepurei).
stubene2 — Vecmodīga, nolietota cepure.
tibeteika1 — Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
toka1 — Maza, pieguloša cepurīte, nēsājama zem īstās cepures; arī sevišķa sieviešu cepure.
tornene1 — Torņveida cepure.
trilbija1 — Nelielai platmalei līdzīga mīksta auduma (bieži vien rūtaina) cepure.
tūbene1 — Filca cepure.
tuleris1 — Augsta cepure.
ušanka1 — Kažokādas ziemas cepure.
ūte1 — Platmale.
uzmaucene1 — Adīta vilnas sieviešu cepure; cepure ar ausu pārsegiem.
vilcene2 — Vilkādas cepure.
vildens1 — Filca cepure.
villene2 — Aitādas cepure.
vilnenīca2 — Aitādas cepure.
zaķcepure1 — Zaķādas cepure.
zaķenīca1 — Zaķādas, arī trušādas cepure; zaķene (2).
zaļmale1 — Apaļa sieviešu cepure ar zaļām malām.
zīdvesters1 — Speciāla no eļļota vai gumijota auduma izgatavota cepure, ko lieto jūrnieki lietus un vētras laikā; tā veidota ar platu apmali, kas nosedz kaklu un plecus.
žokeja1 — Žokejcepure.
žokejcepure1 — No gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm.
žokejmice1 — Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure.
žokejnīca1 — Žokejcepure.
žokene1 — Žokejcepure.
žoķene1 — Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure.
žokenica1 — Žokejcepure.
žokenīca1 — Žokejcepure.
žuļikcepure1 — Žokejcepure.
Hiperonīmi
galvassega1 — Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats).
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Priekšmets ↔ Ietver nosaukto: cepurots1 — Ar cepuri (galvā).
Priekšmets ↔ Ietver nosaukto: cepurains1 — Ar cepuri (galvā).
Stabili vārdu savienojumiRata cepure.
Stabili vārdu savienojumi
- Rata cepure vārdkoptermins; joma: etnogrāfija — apaļa platmale; ratenīca, ratene.
2.apvidvārds Resgalī sasiets labības kūlis, ko uzliek statiņam vai gubai, lai to pasargātu no lietus.
Stabili vārdu savienojumiCepuri nost. Dzīvo, cepuri kuldams. Nakts zem cepures. Neskaties vīru no cepures. Noņemt cepuri.
Stabili vārdu savienojumi
- Cepuri nost sarunvaloda, idioma — saka, ja kas ir pozitīvi vērtējams, rada cieņu, apbrīnu.
- Dzīvo, cepuri kuldams frazēma — saka, ja kāds dzīvo labi, bezrūpīgi.
- Nakts zem cepures apvidvārds, frazēma — saka, kad nakts jāpavada baidoties aizgulēties.
- Neskaties vīru no cepures idioma — nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
- Noņemt cepuri idioma — apliecināt savu cieņu.
- Pacelt cepuri idioma — 1. Noņemt cepuri sveicinot.2. Aiziet, atstāt ko, pamest esošo darba, dzīves vietu.
Avoti: LLVV, ViV, T, BsV
Korpusa piemēri:šeit