ķīveris
ķīveris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķīveris | ķīveri |
| Ģen. | ķīvera | ķīveru |
| Dat. | ķīverim | ķīveriem |
| Akuz. | ķīveri | ķīverus |
| Lok. | ķīverī | ķīveros |
1.Aizsargcepure, bruņucepure.
Saistītās nozīmesaizsargcepure, aizsargķivere, ķivere, sargcepure.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
aizsargcepure1 — Īpaša, izturīga materiāla stingra cepure, kas pasargā galvu no kā nevēlama, kaitīga; bruņucepure; ķivere.
aizsargķivere1 — Ķivere, aizsargcepure.
sargcepure1 — Ķivere; aizsargcepure.
kaska1 — Bruņucepure, ķivere.
Hiponīmi
bruņu cepure1 — Bruņucepure.
bruņucepure1 — No metāla izgatavota karavīru cepure galvas aizsargāšanai.
kaskete2 — Bruņucepure.
tēraudcepure1 — Bruņucepure.
2.Galva.
Saistītās nozīmesķobis, pods, smadzeņu pods, arbūzs, pauris, galva.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
ķobis2 — Galva.
smadzeņu pods1 — Galva.
galva1 — Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.
pauga1 — Galva.
poģis4 — Galva (nicināmā nozīmē).
Holonīmi
augums1 — Ķermenis (cilvēkam).
ķermenis2 — Organisms (cilvēkam, dzīvniekam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
Meronīmi
jebalņiks1 — Seja.
mats1 formā: daudzskaitlis — Elastīgu, tievu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
mūlis1 — Seja.
pauris1 — Galvas augšējā, virsējā daļa.
pūka4 — Mīksts, smalks mats.
pupešs1 — Seja.
seja1 — Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam.
zatočka1 — Seja.
3.Skurbums, dzērums.
Avoti: ME