galvot
Lietojuma biežums :
galvot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Uzņemties saistības, apliecināt, solīt, ka persona pēc likuma izpildīs saistībā, apliecinājumā, solījumā noteiktās prasības.
2.Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
Saistītās nozīmesapgalvot.
Tulkojumiassert, asseverate, maintain, contend.
2.1.lieto: reti Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri