konstatēt
Lietojuma biežums :
konstatēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | konstatēju | konstatējam | konstatēju | konstatējām | konstatēšu | konstatēsim |
| 2. pers. | konstatē | konstatējat | konstatēji | konstatējāt | konstatēsi | konstatēsiet, konstatēsit |
| 3. pers. | konstatē | konstatēja | konstatēs | |||
Pavēles izteiksme: konstatē (vsk. 2. pers.), konstatējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: konstatējot (tag.), konstatēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: konstatētu
Vajadzības izteiksme: jākonstatē
1.Atklāt, izzināt; ievērot, arī noteikt.
PiemēriApģērbjos un konstatēju, ka tas viss man maķenīt par lielu.
Piemēri
- Apģērbjos un konstatēju, ka tas viss man maķenīt par lielu.
- Es tikai konstatēju faktu.
- Abi konstatējām, ka viņš taču ir interesants tips.
Saistītās nozīmesizsecināt, nosacīt, noskaidrot, pamanīt, pasacīt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
izsecināt1 — Secinot izveidot (domu, spriedumu u. tml.).
nosacīt4 — Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; noteikt (4).
noskaidrot1 — Pētījot, vācot informāciju, izzināt, izprast.
pamanīt3 — Konstatēt, atklāt.
pasacīt2 — Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pateikt (2).
pateikt2 — Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pasacīt (2).
ievērot1.2 — Atklāt, konstatēt.
vērot2.1 — Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
noteikt4 — Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; nosacīt (4).
Hiponīmi
atklāt2.2 — Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu).
novērot1.2 — Konstatēt (piemēram, kā piemitību, arī sastopamību, izplatību).
saskatīt1.1 — Skatoties uztvert, atšķirt, pazīt (ko); skatoties atklāt, konstatēt (ko).
Hiperonīmi
atklāt2 — Atrast, uziet (ko jaunu, nezināmu) pētījumu, meklējumu rezultātā.
pārliecināties1.1 — Secināt (ko).
piefiksēt1 — Ievērot, pamanīt, arī iegaumēt (ko).
secināt1 — Veidot domu, spriedumu, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
Saistīts ar
apliecināt1 — Apstiprināt (kā esamību, patiesumu).
atzīt3 — Apzināties (ko); apliecināt.
izmēģināt2 — Darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
mēģināt1.1 — Darīt (ko), lietot (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
pierādīt2 — Apliecināt; ļaut secināt.
Tulkojumifind, happen, chance, bump, encounter, detect.
Tulkojumi
(LV plašāka nozīme) find, happen, chance, bump, encounter
come upon, as if by accident; meet with; "We find this idea in Plato"; "I happened upon the most wonderful bakery not very far from here"; "She chanced upon an interesting book in the bookstore the other day"
(LV plašāka nozīme) detect, observe, find, discover, notice
discover or determine the existence, presence, or fact of; "She detected high levels of lead in her drinking water"; "We found traces of lead in the paint"
[Princeton WordNet 3.0]
1.1.Izteikt spriedumu, apgalvojumu.
Piemēri– Muļķe, pavisam muļķīte tu esi, – viņa skatījās uz mani, sausi konstatējot.
Piemēri
- – Muļķe, pavisam muļķīte tu esi, – viņa skatījās uz mani, sausi konstatējot.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
spriest1.1 transitīvs
Hiperonīmi
formulēt1 — Izteikt (domu, atzinumu, lēmumu, jautājumu).
izsacīt1 — Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izteikt (1).
izteikt1 — Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izsacīt (1).
pārliecināties1.1 — Secināt (ko).
secināt1 — Veidot domu, spriedumu, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
Aptuvenie sinonīmi
apgalvot1 — Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski.
apliecināt1.1 — Apgalvot.
galvot2 — Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
nolemt1.2 — Pārdomājot, vērojot izsecināt.
nospriest1 — Spriežot, apsverot, pārdomājot izsecināt (ko).
Cilme:No franču constater, kam pamatā latīņu constat ‘ir zināms’.
Avoti: MLVV, TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit