gruģināt
Lietojuma biežums :
gruģināt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gruģinu | gruģinām | gruģināju | gruģinājām | gruģināšu | gruģināsim |
| 2. pers. | gruģini | gruģināt | gruģināji | gruģinājāt | gruģināsi | gruģināsiet, gruģināsit |
| 3. pers. | gruģina | gruģināja | gruģinās | |||
Pavēles izteiksme: gruģini (vsk. 2. pers.), gruģiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gruģinot (tag.), gruģināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gruģinātu
Vajadzības izteiksme: jāgruģina
1.Smieties.
Saistītās nozīmessmiekuļot, smieties, zvīgāties.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
smiekuļot1 — Smieties.
smieties1 intransitīvs — Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
zvīgāties1 — Smieties.
zvaigaļāt1 — Smieties.
Hiponīmi
grudzināt1 — Māksloti, arī koķeti smiet (parasti tīksmē, apmierinājumā).
ķiķināt1 — Smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
spurgt2 — Aizturēti smieties.
spurkt2 — Spurgt 1(2).
zviegāt2 — Stipri smieties.
zvīgāt1 — Smieties bez iemesla.
Saistīts ar
2.Zviegt.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
Aptuvenie sinonīmi
bubināt1 intransitīvs; parasti formā: trešā persona — Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu).
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa vārīja putru un paziņoja man, ka tas labākais ēdiens tādam šļaupanam puisietim kā es, viņa nokāpa pagrabā un izvilka pamatīgu pudeli ar duļķainām bērzu sulām un vēl tikpat pamatīgu pudeli ar dzidru jo dzidru, sārtu jo sārtu dzērveņu uzlējumu, es iedomājos iedzeram dzērveņu uzlējumu un uzēdam virsū putru un noskurinājos, es pavaicāju par cūkas cepeti, un man atbildēja, ka cepetis būs vēlāk, vēl cūka jānokauj, tagad lai putriņu uzēdot, es neprasīju, kas kaus cūku, un tā mēs kādu laiciņu sarunājāmies, pareizāk sakot, runāju tikai es, viņa vidžināja, ziņģēja, vīteroja, deklamēja, smiekuļoja, gruģināja, pa laikam ieknieba man sānos un palaida savus drausmīgos " A-ha-ha-ha-ha-ha!"