smiekuļot
Lietojuma biežums :
smiekuļot 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | smiekuļoju | smiekuļojam | smiekuļoju | smiekuļojām | smiekuļošu | smiekuļosim |
2. pers. | smiekuļo | smiekuļojat | smiekuļoji | smiekuļojāt | smiekuļosi | smiekuļosiet, smiekuļosit |
3. pers. | smiekuļo | smiekuļoja | smiekuļos |
Pavēles izteiksme: smiekuļo (vsk. 2. pers.), smiekuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: smiekuļojot (tag.), smiekuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: smiekuļotu
Vajadzības izteiksme: jāsmiekuļo
Smieties.
Saistītās nozīmessmieties, zvīgāties, zvaigaļāt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
smieties1 intransitīvs — Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
zvīgāties1 — Smieties.
zvaigaļāt1 — Smieties.
gruģināt1 — Smieties.
Hiponīmi
grudzināt1 — Māksloti, arī koķeti smiet (parasti tīksmē, apmierinājumā).
ķiķināt1 — Smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
spurgt2 — Aizturēti smieties.
spurkt2 — Spurgt 1(2).
zviegāt2 — Stipri smieties.
zvīgāt1 — Smieties bez iemesla.
Saistīts ar
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bēbis uz grīdas smiekuļoja, un Čībiņa ķēpāja Salmenītes krāsojamo grāmatu.
- Resnis joprojām smiekuļoja, gan ne vairs tik skaļi.
- Vēderus locīdami, viņi lēkāja pa perona bedrēm un smiekuļoja ilgi, pusaudziski un dullīgi, gluži kā tie trīs agrīnie dzīves baudītāji, kas bija palikuši vagonā.
- Viņa vārīja putru un paziņoja man, ka tas labākais ēdiens tādam šļaupanam puisietim kā es, viņa nokāpa pagrabā un izvilka pamatīgu pudeli ar duļķainām bērzu sulām un vēl tikpat pamatīgu pudeli ar dzidru jo dzidru, sārtu jo sārtu dzērveņu uzlējumu, es iedomājos iedzeram dzērveņu uzlējumu un uzēdam virsū putru un noskurinājos, es pavaicāju par cūkas cepeti, un man atbildēja, ka cepetis būs vēlāk, vēl cūka jānokauj, tagad lai putriņu uzēdot, es neprasīju, kas kaus cūku, un tā mēs kādu laiciņu sarunājāmies, pareizāk sakot, runāju tikai es, viņa vidžināja, ziņģēja, vīteroja, deklamēja, smiekuļoja, gruģināja, pa laikam ieknieba man sānos un palaida savus drausmīgos " A-ha-ha-ha-ha-ha!"
- Zinādams , ka , atzīstot sievietes atstātā iespaida lielo spēku , ja vien to dara pietiekami rotaļīgi , var sasniegt asprātību , ko sarunā vērtē sevišķi augstu , viņš paklusām iesmējās un smiekuļoja labu brīdi , tā ka vecā diplomāta zilās acis kļuva miklas un sarkanām dzīsliņām klātā deguna nāsis drebēja