gulšņāt
Lietojuma biežums :
gulšņāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Ilgi vai vairākkārt atrasties guļus stāvoklī.
Saistītās nozīmesgulēt.
1.1.Būt bezdarbībā, parasti guļus stāvoklī.
1.2.Būt, parasti viegli, saslimušam, tā ka jāatrodas guļus stāvoklī.
Saistītās nozīmesvājuļot, sērgot, ligāt, sērgaļāt, vaidēt, sirgot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri