homofons2
homofons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecība
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | homofons | homofoni |
| Ģen. | homofona | homofonu |
| Dat. | homofonam | homofoniem |
| Akuz. | homofonu | homofonus |
| Lok. | homofonā | homofonos |
Viens no tādiem vārdiem vai vārdu formām, kuru izruna ir vienāda.
Avoti: LLVV, SV99
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas iespējams ir saistīts ar homofonu vārdu " * sal-", kas nozīmē ‘pelēcīgs’.
- Tāpat ķīniešu valodām raksturīgi ļoti īsi, vienu zilbi gari vārdi, līdz ar to liels skaits homofonu ( vārdi ar vienādu izrunu, bet dažādām nozīmēm).
- Burts Q un rakstzīme 九, japāņu skaitlis 9 ir homofoni ( vārdi, kuru rakstība atšķiras, bet izruna ir vienāda), kurus bieži lieto japāņu vārdu spēlē " goroawase".
- Dažāda tonalitāte ļauj izšķirt līdzīgus vārdus ( līdzīgi kā vārda " zāle" tonis ļauj izšķirt tā nozīmi latviešu valodā), taču, piemēram, japāņu valodā, kur nav toņa homofonu izšķiršana ir bijis viens no galvenajiem pretargumentiem centieniem atcelt kandži, tāpat arī Dienvidkorejā, kur kādā 1956. gada pētījumā pierādīts, ka handžas izmantošana līdztekus hangilam paātrina teksta izpratni ( lai gan nesenākā pētījumā pierādījies pretējais).
- kam vaina meklējama meldijas tonālajā struktūrā, kas homofonam salikumam ir it kā par bālu.