ironizēt

Lietojuma biežums :

ironizēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: ironizē (vsk. 2. pers.), ironizējiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: ironizējot (tag.), ironizēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: ironizētu

Vajadzības izteiksme: jāironizē

Runāt, arī izturēties ar ironiju; būt zobgalīgam, izsmejošam.

Saistītās nozīmesjokoties, ļirkstēt, ņirgāties, zoboties.

Saistītās nozīmes

Saistīts ar

jokoties_1.2 — Zoboties, arī smieties (par kādu).

ļirkstēt₁ — Smieties, ņirgāties.

ņirgāties₁ — Ļauni izsmiet, izzobot, arī nekrietni, aizskaroši jokot, smieties.

smieties₂ — Zoboties.

zoboties₁ — Ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.