izmānīt | Tēzaurs

izmānīt

Lietojuma biežums :

izmānīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Ar viltu, meliem iegūt.

2.Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.); izvilināt₁.

3.novecojis Piemānīt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri