izmeklēties

Lietojuma biežums :

izmeklēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	izmeklējos	izmeklējamies	izmeklējos	izmeklējāmies	izmeklēšos	izmeklēsimies
2. pers.	izmeklējies	izmeklējaties	izmeklējies	izmeklējāties	izmeklēsies	izmeklēsieties, izmeklēsities
3. pers.	izmeklējas		izmeklējās		izmeklēsies

Pavēles izteiksme: izmeklējies (vsk. 2. pers.), izmeklējieties (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: izmeklējoties (tag.), izmeklēšoties (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: izmeklētos

Vajadzības izteiksme: jāizmeklējas

1.Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).

2.sarunvaloda Izvēlēties.

Saistītās nozīmesizmeklēt, izraudzīt, izraudzīties, izlasīties.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

izmeklēt₂ — Meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties.

izraudzīt₁ — Izvēlēt no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).

izraudzīties₁ — Izvēlēties no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).

izlasīties₁ — Izvēlēties, izmeklēties.

noskatīt_2.1 — Izraudzīt (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu).

nolūkot₁ — Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties lietošanai, izmantošanai.

Hiponīmi

atlasīt₁ — Šķirojot atdalīt (no kopuma).

atšķirot₁ — Šķirojot atdalīt, nodalīt.

izlasīt_2.3 novecojis — Izvēlēt, izmeklēt (kādu priekšmetu).

izlasīt_2.1 sarunvaloda — Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus).

izlasīt₂ — Šķirojot izdalīt, atšķirt (no kāda kopuma); atlasīt.

izvēlēties₁ — Iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).

izvēlēties₂ — Atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).

izvirzīt₅ — Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.